Bosnieši

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Bošņaki)
Bosnieši
Bošnjaci
Бошњаци
Bosnieši Dienvidslāvijā 1991. gadā
Visi iedzīvotāji
aptuveni 3,2 miljoni
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Karogs: Bosnija un Hercegovina Bosnija un Hercegovina 1 858 388[1]
Karogs: Vācija Vācija 158 158[2]
Karogs: Serbija Serbija 145 278[3]
Karogs: Austrija Austrija 128 047
Karogs: Turcija Turcija 102 000[4]
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV 98 766[5]
Karogs: Zviedrija Zviedrija 80 000[6]
Karogs: Melnkalne Melnkalne 53 605[7]
Karogs: Šveice Šveice 46 773[8]
Karogs: Horvātija Horvātija 31 479[9]
Karogs: Kosova Kosova 27 533[10]
Karogs: Slovēnija Slovēnija 21 542[11]
Karogs: Kanāda Kanāda 21 040[12]
Karogs: Dānija Dānija 21 000[13]
Valodas
bosniešu valoda
Reliģijas
lielākoties sunnītu islāms
Radnieciskas etniskas grupas
dienvidslāvi (serbi, horvāti)

Bosnieši jeb bošņāki (bosniešu: Bošnjaci/Бошњаци, IPA: [boʃɲǎːt͡si]; vienskaitlī: Bošnjak/Бошњак), saukti arī par Bosnijas musulmaņiem, ir dienvidslāvu tauta. Runā bosniešu valodā. Vairums bošņāku pēc reliģiskās pārliecības ir musulmaņi, lielākoties sunnītu islāma piekritēji. Bosnijā un Hercegovinā bošņāki ir pamatiedzīvotāji (aptuveni 46 %). Par bosniešiem bieži apzīmē visus Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājus, neatkarīgi no etniskās un reliģiskās piederības.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

6. un 7. gadsimtā Balkānos ieceļoja slāvi. Līdz 10. gadsimtam lielākā daļa Bosnijas iedzīvotāju bija pagāni, bet Hercegovinā kristietība tika pieņemta agrāk.

15. gadsimtā Balkānus okupēja Osmaņu impērija. Vietējos iedzīvotājus, kuri pieņēma islāmu, turki atbrīvoja no nodokļu maksāšanas un piešķīra viņiem citas privilēģijas. Vairākums serbu un horvātu tomēr saglabāja kristietību. Osmaņu valdīšanas laikā Balkānos islāms visvairāk izplatījās tagadējā Bosnijā un Hercegovinā.

Ar laiku liela daļa slāvu, to skaitā bogomili, kurus vajāja grieķu pareizticīgā baznīca un katoļi uzskatīja par atkritējiem, labprātīgi pievērsās islāmam. Islāmā pārgāja arī daļa dienvidslāvu aristokrātijas, kas centās saglabāt savas privilēģijas.

19. gadsimta otrajā pusē Bosnijas musulmaņu inteliģence sāka popularizēt ideju par vienotu bosniešu nāciju, lietojot nosaukumu "bosņāki". 1891. gadā sāka iznākt laikraksts Bošnjak. Pēc sacelšanās pret osmaņu varu 1875. gadā un Austroungārijas veikto Bosnijas okupāciju 1878. gadā Bosnijas musulmaņu skaits samazinājās vairāk nekā par trešdaļu.

Dienvidslāvijas laikā Bosnijas musulmaņi koncentrējās galvenokārt pilsētās, īpaši Sarajevā.

Bosnijas kara laikā 1990. gadu pirmajā pusē Bosnijas musulmaņi cieta no karojošo pušu etniskās tīrīšanas. 1995. gadā serbu spēki ieņēma Srebrenicas pilsētu un nogalināja aptuveni 8000 neapbruņotu musulmaņu vīriešu un zēnu (Srebrenicas slaktiņš).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «CIA Fact Book». Cia.gov. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-03-15. Skatīts: 2012-01-05.
  2. «Germans and foreigners with an immigrant background». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 4. maijā. Skatīts: 2009. gada 26. martā.
  3. «Попис становништва, домаћинстава и станова 2011. у Републици Србији: НАЦИОНАЛНА ПРИПАДНОСТ» (PDF). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-07-08. Skatīts: 2012-12-22.
  4. «Bosniak in Turkey». Skatīts: 2016-05-17.
  5. «The 2000 USA census». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 12. februārī. Skatīts: 2016. gada 16. maijā. Arhivēts 2020. gada 12. februārī, at Archive.is
  6. «Sveriges förbindelser med Bosnien och Hercegovina». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 7. maijā. Skatīts: 2016. gada 1. maijs.
  7. «Census of Population, Households and Dwellings in Montenegro 2011». 2011. gada 12. jūlijs. Skatīts: 2011. gada 13. jūlijs.
  8. «Pub_Auslaender_D.pdf» (PDF). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-03. Skatīts: 2012-01-05.
  9. Cro Census 2011, Dzs.hr
  10. Kosovo Census 2011, ask.rks-gov.net
  11. «Statistični urad RS - Popis 2002». Skatīts: 2016. gada 1. maijs.
  12. «By Ethnic origin». 2.statcan.ca. 2011-07-04. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-12-25. Skatīts: 2012-01-05.
  13. «Kilde: "Ældre bosniske flygtninge søger hjem"». Folkedrab.dk. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-12-25. Skatīts: 2012-01-05.


Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]