Pāriet uz saturu

Bosfors

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Bosfora jūras šaurums)
Bosfors
Bosfora fotogrāfija no Starptautiskās kosmosa stacijas (2004. gada aprīlis).
Bosfora fotogrāfija no Starptautiskās kosmosa stacijas (2004. gada aprīlis).
Bosfors (Turcija)
Bosfors
Bosfors
Bosfors (Eiropa)
Bosfors
Bosfors
Bosfors (Āzija)
Bosfors
Bosfors
Atrodas Karogs: Turcija Turcija
Savieno Melnā jūra
Marmora jūra
Atdala Eiropa
Āzija
Koordinātas 41°07′10″N 29°04′31″E / 41.11944°N 29.07528°E / 41.11944; 29.07528Koordinātas: 41°07′10″N 29°04′31″E / 41.11944°N 29.07528°E / 41.11944; 29.07528
Garums 31 km
Platums 0.7 km
Lielākais dziļums 110 m
Apdz. vietas krastos Stambula
Bosfors Vikikrātuvē

Bosfors (turku: İstanbul Boğazı) ir jūras šaurums, kas šķir Turcijas Eiropas daļu (Rumēlija) no Āzijas daļas (Anatolija). Bosfors ir šaurākais no starptautiskās jūras satiksmes šaurumiem un tas savieno Melno jūru ar Marmora jūru un caur Dardaneļiem ar Egejas jūru un Vidusjūru. Tā garums ir aptuveni 30 km; maksimālais platums — 3700 m ziemeļos; šaurākā vieta pie Kandili un Ašijanas — 700 m; platums starp Anatolijas cietoksni un Rumēlijas cietoksni — 750 m. Dziļums šauruma vidū ir no 36 līdz 124 m. Bosfora abi krasti ir cieši apbūvēti, jo abās tā pusēs atrodas Stambulas ils un pilsēta.

Bosforu šķērso divi tilti. Pirmais tika uzcelts 1074 m garais Bosfora tilts (1973); otrs — 1090 m garais Sultāna Mehmeda Iekarotāja tilts (1988). Šie tilti uzcelti 5 km attālumā viens no otra. Turcijas valdība ir noteikusi vēl septiņas vietas, kurās varētu būvēt jaunu tiltu, bet šīs vietas ir valsts noslēpums, lai nepieļautu pēkšņu zemes cenu pieaugumu. 2013. gadā tika uzsākta satiksme pa 13,7 km garo Marmarajas dzelzceļa tuneli zem Bosfora. Aptuveni 1400 m no tuneļa atrodas 55 m dziļumā tieši zem jūras šauruma.

Bosfora tilts.
Skats uz Bosforu un Sultāna Mehmeda Iekarotāja tiltu no Rumēlijas cietokšņa.
Bosfora panorāmas skats no Topkapi pils.
Bosfora panorāmas skats no Ulusas mikrorajona.
Skats uz Bebekas mikrorajonu no Bosfora krastos esošajiem kalniem.

Nosaukums cēlies no grieķu Bosporos (Βόσπορος).[1] Etimoloģiski tas veidots no vārdiem bous (βοῦς, vērsis)[2] un poros (πόρος, pāreja, šaurums)[3] un tādēļ tulkojams kā „vēršu pāreja”. Grieķi nosaukumu nepareizi interpretē kā „vēršu brasls” vai „vēršu seklums”[4] un saista to ar mītu par Io ceļojumu pēc tam, kad Zevs viņu pārvērtis par vērsi, lai pasargātu.[5] Nosaukuma izcelsme meklēta arī trāķiešu vārdā fosforos (Φωσφόρος, gaismeklis), kādā dēvēta dieviete Hekate.

Mitoloģijā ir arī nostāsts par Simplegades klintīm, kas sašķaidījušas katru kuģi, kas mēģinājis izbraukt cauri Bosforam, līdz varonīgais Jasons izbraucis cauri un klintis uz visiem laikiem palikušas nekustīgas, ļaujot grieķiem pieeju Melnajai jūrai.

Bosfora rašanās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rumēlijas cietoksnis Bosfora krastā.

Ģeologu starpā joprojām nav beigušās diskusijas par iespējamo Bosfora rašanos. Melnā jūra atdalījās no Egejas jūras pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Viena no pēdējām izvirzītajām teorijām tika publicēta 1997. gadā (Kolumbijas Universitātes ģeologi Viljams Rians un Valters Pitmans) un tajā teikts, ka Bosfors radies aptuveni 5600 g. pmē., kad Vidusjūrā pieaugušais ūdens daudzums izspiedās līdz Melnajai jūrai, kas pirms tam bijusi zemākā līmenī esoša saldūdens krātuve.

Senā Grieķija, Roma, Bizantija un Osmaņu impērija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā šaurums ir vienīgais jūras ceļš no Melnās jūras uz Vidusjūru, tam visos laikos ir bijusi liela komerciāla un stratēģiska nozīme. Grieķu pilsētvalsts Atēnas 5. gadsimtā p.m.ē. bija atkarīga no labības piegādēm no Scītijas un tādēļ ar šaurumos esošajām pilsētvalstīm (piem. Megara un Bizantija) uzturēja līgumsaistības.

Šauruma stratēģiskā nozīme bija viens no iemesliem, kādēļ Romas imperators Konstantīns I tur dibināja savu jauno galvaspilsētu Konstantinopoli (330), kas vēlāk kļuva plašāk pazīstama kā Austrumu Romas impērijas galvaspilsēta. 1453. gada 29. maijā pilsētu iekaroja augošā Osmaņu impērija (sk. Konstantinopoles krišana). Osmaņi pirms ieņemšanas pilsētu bija pilnībā nošķīruši no ārpasaules, uzceļot Anatolijas cietoksni un Rumēlijas cietoksni.

Stratēģiskā nozīme

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bosfora stratēģiskā nozīme joprojām ir diezgan ievērojama un jaunāko laiku vēsturē par kontroli pār Bosforu notikušas vairākas militāras sadursmes, piemēram, Krievu-turku karš (1877—1878) un Antantes neveiksmīgais uzbrukums Dardaneļiem (1915, sk. Galipoli kauja) Pirmajā pasaules karā. Šauruma izmantošana ir noteikta vairākos starptautiskos līgumos, tai skaitā 1936. gada Montrē konvencija par Turcijas šaurumu lietošanas kārtību. Otrā pasaules kara laikā Josifs Staļins pieprasīja PSRS rīcībā nodot kara bāzes Turcijas šaurumos, neskatoties uz to, ka Turcija nebija iesaistīta karā. Šai prasībai tika pievienotas arī prasības atdot PSRS Karsas, Artvinas un Ardahanas ilus (tos Turcija bija atguvusi ar 1922. gada Karsas līgumu). Šādas PSRS prasības piespieda Turciju iestāties NATO (1952).[6][7][8][9] Vēlākos gados Turcijas šaurumi kļuva par svarīgu faktoru naftas nozarē, jo Krievijas naftas tankkuģi no Novosibirskas ostas naftu caur Bosforu un Dardaneļiem piegādā Eiropai un ASV.

Viens no lētākajiem veidiem kā apskatīt Bosforu ir sabiedriskā transporta prāmji (jūras autobusi), kas atiet no Eminēnī piestātnes Stambulā.[10]

  1. Entry: Βόσπορος at Henry George Liddell, Robert Scott, 1940, A Greek-English Lexicon.
  2. Entry: Veidne:Polytonic at Henry George Liddell, Robert Scott, 1940, A Greek-English Lexicon.
  3. Entry: Veidne:Polytonic at Henry George Liddell, Robert Scott, 1940, A Greek-English Lexicon.
  4. [Entry: Veidne:Polytonic at Henry George Liddell, Robert Scott, 1940, A Greek-English Lexicon.
  5. Aeschylus, Prometheus Bound, 733.
  6. «Foreign Policy Research Institute: The Turkish Factor in the Geopolitics of the Post-Soviet Space (Igor Torbakov)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 31. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 8. jūnijā.
  7. Robert Cutler: Turkish-Soviet Relations
  8. Answers.com: Russia's relations with Turkey
  9. «Today's Zaman: Against who and where are we going to stand? (Ali Bulaç)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 4. maijā. Skatīts: 2010. gada 8. jūnijā.
  10. Explore Bosphorus with IDO Arhivēts 2007. gada 18. septembrī, Wayback Machine vietnē., on the website of İDO.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]