Centaura Alfa

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Centaura Alfa
Centaura Alfa un Centaura Bēta
Novērojumu dati
Epoha J2000
Zvaigznājs Centaurs
Rektascensija 14h 39m 35.9s
Deklinācija -60° 50' 7"
Redzamais spožums -0,27
Astrometrija
Raksturojums
Citi nosaukumi

Centaura Alfa jeb Centaura α (α Cen) (Alpha Centauri vai Rigel Kentaurus; no arābu: رجل القنطور, Rijl al Qanatūr — ‘Kentaura pēda’), pazīstama arī kā Rīgils Kentaurs (grieķu: Rigil Kentaurus)[1][2] vai Tolimans (Toliman; no arābu: 'strauss')[2], ir Zemei vistuvāk esošā zvaigžņu sistēma, kura atrodas Centaura zvaigznājā. Tā ir trīskārša sistēma, kas sastāv no fizikāli dubultzvaigžņu Centaura Alfa A (α Cen A) un Centaura Alfa B (α Cen B) sistēmas, ap kuru riņķo trešā, no Zemes ar neapbruņotu aci nesaskatāma zvaigzne — sarkanais punduris Centaura Proksima (Proxima Centauri), kura atrodas 4,22 gaismas gadu attālumā no Saules sistēmas.[3][4] Abas galvenās šīs sistēmas zvaigznes — Centaura Alfa A un Centaura Alfa B — atrodas nedaudz tālāk no Saules nekā Centaura Proksima, proti, 4,36 gaismas gadu attālumā.[5][6] Līdz ar to distance starp Centaura Proksimu un Centaura Alfu AB ir aptuveni 15 000 astronomiskās vienības (AU) jeb 0,24 gaismas gadi.[7]

Lai gan mūsdienās ir skaidrs, ka Centaura Alfa A un Centaura Alfa B veido fizikālu dubultzvaigžņu sistēmu, diskusiju lokā vēl joprojām pastāv šaubas, vai Centaura Proksima patiešām veido gravitācijas saikni ar šīm abām zvaigznēm.[8] Kopumā Centaura Alfa ir spožākā zvaigzne Dienvidu puslodē un trešā spožākā zvaigzne nakts debesīs, atpaliekot vienīgi no Sīriusa un Kanopusa.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zvaigznes, kas sastāda Centaura Alfas sistēmu, ir bijušas tuvākās zināmās zvaigznes Saules sistēmai pēdējos 50 000 gadus un turpinās kalpot par tuvāko zvaigžņu sistēmu nākamos 72 000 gadus.[9] Centaura Alfas sistēma ir arī vecāka nekā mūsu Saules sistēma — tā ir aptuveni 4,85 miljardus gadu veca.[10][11] Kaut gan pastāv arī atsevišķi pētījumi, kas liecina, ka šī zvaigžņu sistēma varētu būt arī vecāka — no 6,5 līdz 8 miljardiem gadus veca.[12]

Pirmais cilvēks, kas, iespējams, caur teleskopu novēroja, ka Centaura Alfa patiesībā ir divkārša zvaigžņu sistēma (par Centaura Proksimas eksistenci cilvēki uzzināja tikai 20. gadsimta sākumā) bija jezuītu misionārs Žans Rišo (Jean Richaud), kurš 1689. gadā, atrodoties Indijā, veica šo vēsturisko atklājumu. Turpretim pirmais astronoms, kurš fiziski izmērīja attālumu starp Centaura Alfu A un Centaura Alfu B, bija francūzis Nikolā Luī de Lakails (Nicolas Louis de Lacaille), kurš 1752. gadā, atrodoties mūsdienu Dienvidāfrikas teritorijā, veica šos attiecīgos aprēķinus.[13][14] Savukārt tas, ka Centaura Alfa ir vistuvākā zvaigžņu sistēma Saulei, tika atklāts tikai 19. gadsimta trīsdesmitajos gados.[15]

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Centaura Alfas zvaigžņu izmēri attiecībā pret Sauli

Centaura Alfa A un Centaura Alfa B savstarpēji ir bināra zvaigžņu sistēma, līdz ar to tās apriņķo viena otru vidēji 24 AU attālumā, tomēr tuvākajā apriņķošanas posmā tās abas atrodas vienīgi 11 AU attālumā (aptuveni tādā pašā attālumā kā Saturns atrodas no Saules), iekams tālākajā — 36 AU attālumā (līdzīgi Neptūna distancei no Saules).[12]

Centaura Alfa A[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Centaura Alfa A (α Cen A) tāpat kā Saule ir klasificējama kā dzeltenais punduris, kura spektrālā klase ir G2V, līdz ar to tās vidējā virsmas temperatūra ir samērā līdzīga Saulei — 5770 K.[12] Taču atšķirībā no Saules tā ir par 10% masīvāka.[12] Arī tās rādiuss ir par 23% lielāks nekā Saulei, padarot to par lielāko zvaigzni Centaura Alfas sistēmā.[12][16]

Planētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2021. gadā tika paziņots par iespējamu Neptūna tipa planētas atklāšanu zvaigznes apdzīvotības zonā, 1,1 AU no zvaigznes.[17] Domājamajai planētai dots pagaidu nosaukums "Kandidāts 1" vai Alpha Centauri Ab, tā novērota ar infrasarkano teleskopu.[18] Ja novērojumu apstiprinās citi avoti, tad šī planēta riņķo 70° leņķī attiecībā pret Zemes novērotāju, kamēr Centaura Alfas zvaigzne B — 80° leņķī, apriņķošanas periods ir apmēram viens Zemes gads, planētas masa ap 50 reižu lielāka nekā Zemei, rādiuss starp 3,3 un 7 Zemes rādiusiem.

Centaura Alfa B[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Centaura Alfa B (α Cen B) ir klasificējama kā oranžais punduris, kura spektrālā klase klase ir K1V.[12] Savos izmēros tā ir mazāka gan par Centauru Alfu A, gan par Sauli — tās masa ir aptuveni 90% no Saules masas, kamēr rādiuss ir par 14% mazāks nekā Saulei.[12][16]

Planētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gadā astronomi atklāja iespējamu citplanētu, kas riņķo ap Centauru Alfu B. Planētai tika dots nosaukums Centaura Alfa Bb, taču tika aprēķināts, ka tās apriņķošanas periods ir tikai 3 dienas, kas nozīmētu, ka, riņķojot tik tuvu zvaigznei, tā ir pārlieku karsta, lai būtu apdzīvota — ap 1200 °C.[19][20] Planētas eksistence tā arī nav apstiprināta, un kopš 2015. gada tiek uzskatīts, ka tā visdrīzāk neeksistē un ir aprēķinu kļūdas rezultāts.[21]

Centaura Proksima[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Centaura Proksima

Centaura Proksima jeb Centaura Alfa C (α Cen C) ir vismazākā no trim zvaigznēm, kuras spektrālā klase ir M5V. Tās masa ir tikai viena desmitā daļa no Saules masas, kas nozīmē, ka tā ir tikai 129 reizes masīvāka par Jupiteru — Saules sistēmas lielāko planētu.[16] Šī iemesla dēļ tā ir klasificējama kā sarkanais punduris, kas nozīmē, ka tā ir salīdzinoši blāva zvaigzne. Tās relatīvi zemā spožuma dēļ tā tika atklāta tikai 1915. gadā.[22]

Planētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Proksima ir vienīgā sistēmas zvaigzne ar apstiprinātām planētām. Tai ir zināmas divas planētas: Proxima b, Zemes izmēra citplanēta apdzīvotības zonā (ciktāl iespējams runāt par apdzīvotības zonu ap vāju sarkano punduri), kas atklāta 2016. gadā; un 2019. gadā atklātā planēta Proxima c — milzu planēta 1,5 AU, kuru, iespējams, aptver plaša gredzenu sistēma.

Skats no Centaura Alfas sistēmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raugoties nakts debesīs no Centaura Alfa sistēmas, Saule būtu pamanāma Kasiopejas zvaigznājā. Turpretī Sīriuss paliktu kā spožākā zvaigzne nakts debesīs ar kopējo redzamības spožumu —1,2.[23]

Starpzvaigžņu ceļojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā Centaura Alfa ir vistuvākā zvaigžņu sistēma Saulei, pastāv iespēja, ka tālākā nākotnē tā būs pirmā pieturvieta starpzvaigžņu ceļojumiem Piena Ceļa galaktikā. Diemžēl 4,3 gaismas gadi ir pārlieku liels attālums, lai to sasniegtu tuvākajā laikā. Patlaban ātrākais cilvēces radītais objekts, kas pārvietojas atklātā kosmosā, ir amerikāņu starpzvaigžņu zonde Voyager-1 — taču tai būtu nepieciešami vismaz 73 000 gadi, lai sasniegtu Centaura Alfas sistēmu. Arī konvencionālās raķetes šajā gadījumā nespētu samazināt ceļojuma laiku — ar tām būtu nepieciešami vismaz 165 000 gadi, lai sasniegtu Centaura Alfas sistēmu.[24]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Rees, M. (ed.). Universe: The Definitive Visual Guide. London: Dorling Kindersley, 2012. P. 398.
  2. 2,0 2,1 Schaaf, F. The Brightest Stars: Discovering the Universe through the Sky's Most Brilliant Stars. Hoboken, NJ: John Wiley & Sons, 2008. P. 122.
  3. Schaaf, F. The Brightest Stars: Discovering the Universe through the Sky's Most Brilliant Stars. Hoboken, NJ: John Wiley & Sons, 2008. P. 117.
  4. Sessions, L. "Alpha Centauri, closest star system to our sun". Earth Sky. May 19, 2015. Atjaunināts 22.11.2015.
  5. Vazquez, M. [etc.]. The Earth as a Distant Planet: A Rosetta Stone for the Search of Earth-Like Worlds. New York: Springer, 2010. P. 25.
  6. Crowell, L. B. Can Star Systems Be Explored: The Physics of Star Probes. Hackensack, NJ [etc.]: World Scientific, 2007. P. 119.
  7. Reipurth, B., Mikkola, S. "Formation of the Widest Binaries from Dynamical Unfolding of Triple Systems". Aohoku Place, HI: Institute for Astronomy, Univ. of Hawaii at Manoa. December 6, 2012. PDF. Retrieved 28.09.2015.
  8. Beech, M. Alpha Centauri: Unveiling the Secrets of Our Nearest Stellar Neighbor. New York: Springer, 2015. pp. x-xi.
  9. Beech, M. Alpha Centauri: Unveiling the Secrets of Our Nearest Stellar Neighbor. New York: Springer, 2015. pp. xii, 103.
  10. Glister, P. Centauri Dreams: Imagining and Planning Interstellar Exploration. New York: Springer, 2004. P. 34.
  11. Sharp, T. "Alpha Centauri: Nearest Star System to the Sun". Space.com. October 16, 2012. Atjaunināts 22.11.2015.
  12. 12,0 12,1 12,2 12,3 12,4 12,5 12,6 Schaaf, F. The Brightest Stars: Discovering the Universe through the Sky's Most Brilliant Stars. Hoboken, NJ: John Wiley & Sons, 2008. P. 124.
  13. Beech, M. Alpha Centauri: Unveiling the Secrets of Our Nearest Stellar Neighbor. New York: Springer, 2015. pp. 18-20.
  14. Schaaf, F. The Brightest Stars: Discovering the Universe through the Sky's Most Brilliant Stars. Hoboken, NJ: John Wiley & Sons, 2008. pp. 118-119.
  15. Schaaf, F. The Brightest Stars: Discovering the Universe through the Sky's Most Brilliant Stars. Hoboken, NJ: John Wiley & Sons, 2008. P. 116.
  16. 16,0 16,1 16,2 Kervella, P., Thevenin, F. (March 15, 2003). "A Family Portrait of the Alpha Centauri System". ESO. Archived from the original on 16 June 2008.
  17. Gough, Evan (2021-02-11). "Possible Super-Earth in the Habitable Zone at Alpha Centauri". Universe Today.
  18. "Astronomers' hopes raised by glimpse of possible new planet". the Guardian. 2021-02-10
  19. Hand, E. "The exoplanet next door: Earth-sized world discovered in nearby α Centauri star system". Nature. October 16, 2012.
  20. Wall, M. "Discovery! Earth-Size Alien Planet at Alpha Centauri Is Closest Ever Seen". Space.com October 16, 2012.
  21. Powell, Devin (29 October 2015). "Poof! The Planet Closest To Our Solar System Just Vanished". National Geographic
  22. Beech, M. Alpha Centauri: Unveiling the Secrets of Our Nearest Stellar Neighbor. New York: Springer, 2015. p. xi.
  23. Schaaf, F. The Brightest Stars: Discovering the Universe through the Sky's Most Brilliant Stars. Hoboken, NJ: John Wiley & Sons, 2008. P. 125.
  24. "How long would it take to get to Alpha Centauri?". EarthSky. January 13, 2015.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]