Curonia

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Curonia
Curonia.jpg
Pamatinformācija
Dibināšana 1808
Tērbata
Krāsas zaļš-zils-balts
Devīze Sirds Kurzemnieka gods
Draugs tam draugam.
Konventa dzīvoklis Dzirnavu iela 15 Rīga (1929—1931).
Mazā Miesnieku iela 1-4 Rīga (1939).

Curonia ir vecākā Tērbatā dibināta vācbaltiešu studentu korporācija, kas ir darbojusies arī Rīgā. Tās devīzes bija: Sirds Kurzemnieka gods un Draugs tam draugam.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Curonia dibināta Tērbatā 1808. gadā kā kurzemnieku novadniecība (landsmanšafte). Korporācijas ideja un krāsas pārņemtas no jau agrāk Vācijā pastāvējušām kurzemnieku novadniecībām Jēnā, Getingenē, Heidelbergā, Berlīnē un Bonnā. 1812. gada kara laikā varas iestādes korporāciju likvidēja, tomēr Curonia turpina pastāvēt neoficiāli. 1821. gadā atsāka oficiālu darbību. No 1834. gada aktīvi piedalījās Tērbatas šaržēto konventa darbā. 1855. gadā Krievijas impērijas tautas izglītības ministrs oficiāli atļāva korporācijas darbību.

Latvijas brīvības cīņu laikā 1918. gada decembrī visi ieročus nest spējīgie korporācijas biedri brīvprātīgi iestājas Baltijas Landesvērā cīņai pret lieliniekiem. 1920. gadā atkārtoti reģistrēta pie Tērbatas universitātes. 1921. gadā darbību pārceļ uz Rīgu, attiecīgi reģistrējoties pie Latvijas Universitātes. Tajā pašā laikā darbību uzsāk ar Curonia's filiāle Jēnas universitātē, Vācijā. 1924. gadā tiek uzņemta Latvijas studentu korporāciju Prezidiju Konventā (P!K!). 1932. gadā, kopā ar pārējām vācbaltu studentu korporācijām, demonstratīvi izstājas no P!K!, protestējot pret prasību P!K! sēdēs lietot tikai latviešu valodu. Tā paša gada jūnijā, pēc LU padomes lēmuma, slēgta kā korporācija. Turpina pastāvēt kā biedrība saglabājot korporācijas iekšējo uzbūvi. 1939. gadā, ar sabiedrisko lietu ministra lēmumu, slēgta, visiem biedriem izceļojot uz Vāciju. Pēc izceļošanas lielākā daļa biedru apmetās Pozenes apkārtnē un uzsāka studijas vietējā universitātē. Tur gan nebija iespējama korporācijas atjaunošana, bet filistri pulcējās Veco kungu biedrības Kurzeme (Altherrenverband Kurland) aizsegā.

Pēc Otrā pasaules kara Rietumvācijā nokļuvušie biedri jau ātri sāka apzināt viens otru. Pēdējais pirmskara filistru biedrības priekšnieks barons Ernsts fon Mirbahs 1947. gadā apzinot visus dzīvos un mirušos biedrus izveidoja pirmo pēckara adrešu sarakstu. 1948. gadā Hanoverā notika pirmais filistru konvents un komeršs. 1959. gadā 86 Vācijā esošie Curonia's filistri, kopā ar pārējo vācbaltu korporāciju filistriem piedalījās Baltijas tradīciju korporācijas Curonia Goettingensis dibināšanā, kuru vēlāk deklarēja par Baltijas korporāciju oficiālo tradīciju turpinātāju. Pateicoties Curonia's filistru lielajai aktivitātei, jaundibinātā organizācija bieži tiek uzskatīta par 1808. gadā dibinātās korporācijas turpinājumu. Tika saglabātas arī Curonia's krāsas.

Divkauja (Menzūra) Tērbatā starp vācbaltu korporāciju Curonia un Fraternitas Rigensis biedriem. 1820. gadi.

Biedri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Curonia visu savu pastāvēšanas laiku pieturējās pie novadniecības principa. Līdz ar to korporācijā tika uzņemti tikai Kurzemes guberņā (vēlāk arī Rīgā) dzimuši vācbaltiešu studenti. Līdz 1938. gadam korporācijas rindās bija uzņemti 1818 biedri, galvenokārt kurzemnieki. Pazīstamākie biedri: Tērbatas Universitātes rektors Frīdrihs Biders, Rīgas pilsētas vecākais Vilhelms fon Bulmerinks, Vācijas bundestāga loceklis Oto fon Firkss, vēstures profesors Teodors Šīmans.

Izmantotā literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • V.Ščerbinskis, Uzticīgi Draugam, Rīga, 2010.
  • A. Sietiņsons, Curonia's 150 gadi//Universitas-1958.-Nr.5.-60.-63.lpp.