Džordžs I

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Džordžs I (Lielbritānija))
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Džordžs I
George I
King George I by Sir Godfrey Kneller, Bt (3).jpg
Lielbritānijas un Īrijas karalis
1714. gada 1. augustā — 1727. gada 11. jūnijā
Priekštecis Anna
Pēctecis Džordžs II
Dzimis 1660. gada 28. maijā
Hannovere, Kālembergas firstiste, Svētā Romas impērija
(Lejassaksija, Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1727. gada 11. jūnijā (67 gadu vecumā)
Osnabrika, Osnabrikas bīskapija
(Lejassaksija, Karogs: Vācija Vācija)
Apglabāts Herenhauzenes pils, Hannovere, Lejassaksija, Karogs: Vācija Vācija
Dzīvesbiedre Celles Sofija Doroteja
Bērni
Dinastija Hannoveres dinastija
Tēvs Ernsts Augusts
Māte Hannoveres Sofija
Reliģija luterisms
Paraksts George I Signature.svg

Džordžs I (George Louis, dzimis 1660. gada 28. maijā, miris 1727. gada 11. jūnijā), arī Georgs Ludvigs[1] (vācu: Georg Ludwig), bija Lielbritānijas un Īrijas karalis no 1714. gada 1. augusta līdz pat savai nāves dienai, kā arī no 1698. gada Hannoveres elektorāta valdnieks Svētās Romas impērijas sastāvā.

Džordžs ir dzimis Lejassaksijā, kas mūsdienās atrodas Vācijas teritorijā, un mantoja titulu un zemes no Braunšveigas-Līneburgas hercoga. Vairāku Eiropas karu dēļ viņa pārvaldītā teritorija Vācijā paplašinājās un 1708. gadā viņš tika ratificēts par Hannoveres kūrfirstu. 54 gadu vecumā, pēc karalienes Annas nāves, viņš kāpa Lielbritānijas tronī kā Hannoveres dinastijas pirmais monarhs. Lai gan bija vairāk nekā 50 katoļi, kuri bija tuvāki Annas asinsradinieki, tomēr 1701. gadā pieņemtais troņa mantošanas likums aizliedza katoļiem kāpt tronī. Džordžs bija Annas tuvākais radinieks, kurš bija protestants. Uz to reaģēja jakobīņi, kuri mēģināja gāzt Džordžu un viņa vietā iecelt Annas katolisko pusbrāli, Džeimsu Frānsisu Eduardu Stjuartu, bet viņu mēģinājums cieta neveiksmi.

Džordža valdīšanas laikā monarhijas vara tika samazināta un Lielbritānijā sākās pāreja uz ministru kabinetu valdības mūsdienīgo sistēmu, kuru vada premjerministrs. Viņa valdīšanas beigās patiesā vara piederēja seram Robertam Volpolam, Lielbritānijas pirmajam de facto premjerministram. Džordžs nomira ceļojumā netālu no dzimtās Hannoveres, kur arī tika apglabāts.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Beattie, John M. The English Court in the Reign of George I. Cambridge: Cambridge University Press. 1967
  • Marlow, Joyce; Introduction by Antonia Fraser (1973). The life and times of George I. London: Weidenfeld and Nicolson. ISBN 0-297-76592-2.
  • Hatton, Ragnhild. George I: Elector and King. London: Thames and Hudson. 1978 ISBN 0-500-25060-X.
  • Williams, Basil; Revised by C. H. Stuart. The Whig Supremacy 1714–1760. Second edition. Oxford: Oxford University Press. 1962

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Džordžs I bija vācietis un, atveidojot no vācu valodas viņa vārdu, viņu sauc par Georgu nevis par Džordžu

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hanoveres dinastijas valdnieks Royal Hanover Inescutcheon.svg
Priekštecis:
Anna
Lielbritānijas karalis
1714.-1727.
Pēctecis:
Džordžs II