Dalmāciešu valoda
Dalmāciešu valoda veklisúṅ, vetrún diskaurs | ||
---|---|---|
Valodu lieto: | Dalmācijā (agrāk) | |
Valodas izmiršana: | 19. gadsimta beigas (1898. gads tiek uzskatīts par ziemeļu dialekta miršanas gadu) | |
Valodu saime: | Indoeiropiešu valodas Itāļu valodas Romāņu valodas Dalmāciešu valoda | |
Rakstība: | latīņu alfabēts | |
Oficiālais statuss | ||
Oficiālā valoda: | Raguzas Republika (valsts pastāvēja no 1472. gada līdz aptuveni 1500. gadam) | |
Regulators: | ||
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | nav | |
ISO 639-2: | ||
ISO 639-3: | dlm | |
Dalmāciešu valodas izplatība 19. gadsimtā | ||
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
Dalmāciešu valoda (veklisúṅ, vetrún diskaurs) ir mirusi romāņu valoda, kura savulaik bija izplatīta Dalmācijā, mūsdienu Horvātijas teritorijā, Adrijas jūras piekrastē no Krkas salas ziemeļos līdz Kotorai dienvidos. Itāļu un horvātu valodas ietekmē dalmāciešu valodas izplatības areāls pakāpeniski saruka. Pēdējos valodas pastāvēšanas gadsimtos (15.—19. gadsimts) tā bija izolēta un kļuvusi arī stipri atšķirīga tās dialektos. Valodai izšķīra trīs galvenos dialektus — ziemeļu (velotiešu valodu), vidus un dienvidu dalmāciešu valodu (raguziešu valodu). Krkas salā dalmāciešu valodas izmiršana tiek datēta ar 1898. gada 10. jūniju, kad nomira pēdējais tās pratējs Tuone Udaina.
Dalmāciešu valoda bija valsts valoda no 1472. gada līdz aptuveni 1500. gadam pastāvējušajā Raguzas Republikā.
Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|