Dižā bezzobe

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dižā bezzobe
Anodonta cygnea (Linnaeus, 1758)
Dižā bezzobe
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsMoluski (Mollusca)
KlaseGliemenes (Bivalvia)
KārtaDižgliemeņu kārta (Unionoida)
DzimtaDižgliemeņu dzimta (Unionidae)
ĢintsBezzobes (Anodonta)
SugaDižā bezzobe (A. cygnea)
Dižā bezzobe Vikikrātuvē

Dižā bezzobe jeb dīķu bezzobe (Anodonta cygnea) ir saldūdens gliemeņu suga no bezzobju ģints. Tā ir izmēros lielākā gliemeņu suga Latvijā, šīs sugas pārstāvji var sasniegt 17—20 cm garumu. 2013. gadā tā bija gada gliemis Latvijā.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gliemenes čaulas garums pieaugušiem gliemjiem ir 8—12 cm robežās (maksimālais konstatētais garums ir līdz 20 cm)[1], augstums 42—63 mm, biezums 26—46 mm. Pēc formas čaula ir liela iegareni ovāla (augstums veido apmēram pusi no garuma), nedaudz stūraina, salīdzinoši plāna un lūstoša. Skaidri izteiktas augšanas līnijas jeb gadslejas, grubuļainas visā to garumā. Epidermis starp tām ir gluds, spīdīgs, smalki koncentrisks, pelēks, olīvbrūns vai gandrīz melns. Gaiši krāsotām čaulām ir novērojami radiāli stari, kas vērsti no virsotnes uz to malām. Čaulu biezums ir vienāds virzienā no virsotnes līdz ventrālajai malai. Čaulas forma ir samērā mainīga. Vāciņu iekšējā virsma ir gluda, perlamutrs plāns, lūstošs, gaiši zilgans. Mantijas līnija ir samēra dziļa.

Čaulas vāciņus savienojošā saite jeb ligaments ir garš, plats un masīvs. Vairogs saspiests no malām, izvirzīts, izteikts, kaut arī radiālie stūri, kas atdala to no čaulas vāciņu pārējās daļas, ir neskaidri. Vairodziņš ir vāji manāms.

Ekoloģija un barošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dižā bezzobe ir sastopama dažādās ūdenstilpēs, lielās un mazās, stāvošās un tekošās. Bieži vien tās sastopamas ezeros, ūdenskrātuvēs, dīķos, vecupēs, kanālos un lēni tekošās upēs. Uzturas vietās ar organiskām vielām bagātu, dūņainu vai smilšaini dūņainu pamatu. Parastais barošanās dziļums ir 0,5—2 m. Bezzobes ir filtrētājorganismi un to barošanās notiek vienlaicīgi ar elpošanu. Ūdens plūsma, kas ieplūst mantijas dobumā, atnes sīkas, suspendētas barības daļiņas (zoo un fitoplanktonu, kā arī detrītu). Gliemene barojas, ar sīku izaugumu (trīsstūrainu mutes daivu) palīdzību ievadot atfiltrēto materiālu mutes atverē.

Vairošanās un attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dižās bezzobes glohīdija.

Dižās bezzobes ir šķirtdzimuma dzīvnieki. Vasaras beigās un rudenī caur izvadsifonu tēviņi izlaiž ūdenī spermatozoīdus, kas caur ievadsifonu iekļūst mātīšu mantijas dobumā un apaugļo tur esošās olšūnas. Embriji attīstās mātīšu ārējo žaunu lapiņu dobumā no rudens visas ziemas garumā. Pavasarī embriji sasniedz kāpuru (glohīdiju) stadiju un pamet mātīšu ķermeni caur izvadsifonu. Vienlaicīgi var tikt izlaisti līdz 600 tūkstošiem glohīdiju. Glohīdijas ir samērā palielas un tām ir divvāku čaula, uz katra vāciņa ir āķītis. Kustinot čaulas vāciņus, kāpurs uzpeld no dibena. Tad ar lipīgiem bisusa pavedieniem un vāciņu āķīšiem glohīdijas pieķeras garām peldošajām zivīm (asari, līdakas, zuši u.c.), iegraužoties to ādā, kādu laiku parazitējot zem ādas, kur veidojas audzējs. Attīstījies jaunais molusks pamet saimnieka ķermeni, nosēžas dibenā un sāk patstāvīgu dzīvošanu. Šāds attīstības mehānisms veicina nākamo paaudžu plašu izplatību. Dižās bezzobes dzīves ilgums labvēlīgos apstākļos var sasniegt 20 gadus.

Dižās bezzobes izplatība.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dižās bezzobes ir viena no plašāk izplatītajām bezzobju sugām. Tā ir plaši izplatīta Centrālajā un Austumeiropā, Krievijas Eiropas daļā, kā arī Mazāzijā, Vidusāzijā un Rietumsibīrijā. Savas plašās izplatības un čaulas formas mainības dēļ sugai ir vairāk kā 500 sinonīmu nosaukumu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Zanda Spura redakcija, Latvijas dzīvnieku pasaule, izdevniecība "Liesma", Rīga, 1974. g., 106. lpp.