Divdīgļlapji

Divdīgļlapji
	Vīsnera Magnolijas (Magnolia ×wiesneri) zieds
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Iedalījums
	Rožu apakšklase (Rosidae); Asteru apakšklase (Asteridae) u.c.;

Divdīgļlapji (Magnoliopsida) ir plašākā segsēkļu klase, kuru raksturo vairāku īpašību kopums:

dīglim ir divas dīgļlapas,
dīgļsakne izaug par galveno sakni, no kuras atiet sānsaknes; visbiežāk ir mietsaknes sistēma,
lapas vienkāršas vai saliktas, ar tīklveida dzīslojumu,
zieda daļu skaits dalās ar 5, retāk ar 4,
stumbrs, augam augot, paresninās, jo vadaudu kūlīši ir vaļēji — ar kambiju, kas nodrošina stumbra vai saknes sekundāro augšanu.

Tomēr ir jāatzīmē, ka ir arī izņēmumi. Piemēram, mazpurenītēm ir tikai viena dīgļlapa, ceļtekām lokveida dzīslojums utt. Magnoliopsidi bieži vien satur dažādas specifiskas, atsevišķām dzimtām raksturīgas vielas (alkaloīdus, glikozīdus, ēteriskās eļļas, vitamīnus un citas), tāpēc tos bieži vien lieto medicīnā, kā ārstniecības augus. Klasē ir daudz dažādu endēmisku sugu.

Divdīgļlapju klasē ir apmēram 200 000 sugu un 280 dzimtu; Latvijā konstatētas 90 dzimtas un virs 1325 sugu.

Sistemātika

APG IV sistēma

Saskaņā ar 2016. gada APG IV sistēmu (segsēkļu klasifikācijas taksonomiskā sistēma), divdīgļlapju vieta segsēkļu (Magnoliophyta jeb Angiospermae) kladifikācijā ir šāda:^[1]

Segsēkļi

Amborellales

Nymphaeales (ūdensrožu rinda)

Austrobaileyales

"serdes" segsēkļi (angļu: core angiosperms)

Chloranthales

Magnolijveidīgie (Magnoliidae)

	Magnoliales (magnoliju rinda)

	Laurales (lauru rinda)

	Piperales (piparu rinda)

	Canellales

viendīgļlapji

Acorales (kalmju rinda)

Alismatales (cirveņu rinda)

Petrosaviales

	Pandanales (pandānu rinda)

	Dioscoreales (dioskoreju rinda)

Liliales (liliju rinda)

Asparagales (sparģeļu rinda)

Commelinidae

Arecales (palmu rinda)

Poales (graudzāļu rinda)

	Commelinales

	Zingiberales (ingveraugu kārta)

Ceratophyllales

īstie divdīgļlapji

Ranunculales (gundegu rinda)

Proteales (proteju rinda)

Trochodendrales

	Buxales

"serdes" īstie divdīgļlapji (angļu: core eudicots)	(turpinājums↓)

"serdes" īstie divdīgļlapji (angļu: core eudicots)

Gunnerales

Pentapetalae

Dilleniales

Rožveidīgo "superklada" (angļu: superrosids)

Saxifragales (akmeņlauzīšu kārta)

Rožveidīgo klada (Rosidae)

Vitales (vīnkoku kārta)

Fabidae

Zygophyllales

Fabales (pākšaugu rinda)

Rosales (rožu rinda)

	Fagales (dižskābaržu rinda)

	Cucurbitales (ķirbju rinda)

Celastrales (kokžņaudzēju rinda)

	Malpighiales (malpīgiju rinda)

	Oxalidales (zaķskābeņu rinda)

Malvidae

	Geraniales (gandreņu rinda)

	Myrtales (miršu rinda)

Crossosomatales

Picramniales

Sapindales (ziepjkoku rinda)

Huerteales

	Brassicales (krustziežu rinda)

	Malvales (malvu rinda)

Asterveidīgo "superklada" (angļu: superasterids)

Berberidopsidales

Santalales (santalu rinda)

Caryophyllales (neļķu rinda)

Asterveidīgo klada (Asteridae)

Cornales

Ericales (viršu rinda)

Campanulidae

Aquifoliales

Asterales (asteru rinda)

Escalloniales

Bruniales

Apiales

	Dipsacales (dipsaku kārta)

	Paracryphiales

	Boraginales

	Gentianales (genciānu rinda)

	Vahliales

	Lamiales (panātru rinda)

	Solanales (nakteņu rinda)

Agrākā klasifikācija

Agrāk divdīgļlapju klasi dalīja 7 apakšklasēs (šajā uzskaitījumā iekļautas tikai Latvijā izplatītās dzimtas).

Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)

Magnoliju apakšklase (Magnoliidae)
- Ūdensrožu rinda (Nymphaeales)
  - Ūdensrožu dzimta (Nymphaeaceae)
  - Raglapju dzimta (Ceratophyllaceae)
- rinda Piparu rinda (Piperales)
  - Aristolohiju dzimta (Aristolochiaceae)
Gundegu apakšklase (Ranunculidae)
- Gundegu rinda (Ranunculales)
  - Gundegu dzimta (Ranunculaceae)
  - Bārbeļu dzimta (Berberidaceae)
- Magoņu rinda (Papaverales)
  - Magoņu dzimta (Papaveraceae)
Burvjlazdu apakšklase (Hamamelididae)
- Dižskābaržu rinda (Fagales)
- Purvmiršu rinda (Myricales)
  - Purvmiršu dzimta (Myricaceae)
Neļķu apakšklase (Caryophyllidae)
- Sūreņu dzimta (Polygonacee)
- Naktsziežu dzimta (Nyctaginaceae)
- Portulaku dzimta (Portulacaceae)
- Neļķu dzimta (Caryophyllaceae)
- Balandu dzimta (Chenopodiaceae)
- Amarantu dzimta (Amaranthaceae)
- Sīkeglīšu dzimta (Elatinaceae)
- Limoniju dzimta (Plumbaginaceae)
Dilēniju apakšklase (Dilleniidae)
- Viršu rinda (Ericales)
  - Ēriku dzimta (Ericaceae)
  - Ziemciešu dzimta (Pyrolaceae)
  - Visteņu dzimta (Empetraceae)
  - Prīmulu dzimta (Primulaceae)
- Malpīgiju rinda (Malpighiales)
  - Asinszāļu dzimta (Clusiaceae) (Guttiferae)
  - Vītolu dzimta (Salicaceae)
- rinda Brassicales
  - Krustziežu dzimta (Brassicaceae) (Cruciferae)
- Vijolīšu dzimta (Violaceae)
- Klinšrožu dzimta (Cistaceae)
- Ķirbju dzimta (Cucurbitaceae)
- Rezēdu dzimta (Resedaceae)
- Malvu dzimta (Malvaceae)
- Liepu dzimta (Tiliaceae)
- Timēliju dzimta (Thymelaeaceae)
Rožu apakšklase (Rosidae)
- Rožu rinda (Rosales)
  - Gobu dzimta (Ulmaceae)
  - Kaņepju dzimta (Cannabaceae)
  - Nātru dzimta (Urticaceae)
  - Rožu dzimta (Rosaceae)
- Pākšaugu rinda (Fabales)
  - Tauriņziežu dzimta (Fabaceae) (Leguminosae, Papilionaceae)
  - Ziepenīšu dzimta (Polygalaceae)
- Santalu rinda (Santalales)
  - Santalkoku dzimta (Santalaceae)
- Lorantu dzimta (Loranthaceae)
- Raseņu dzimta (Droseraceae)
- Biezlapju dzimta (Crassulaceae)
- Akmeņlauzīšu dzimta (Saxifragaceae)
- Ērkšķogu dzimta (Grossulariaceae)
- Atāleņu dzimta (Parnassiaceae)
- Hortenziju dzimta (Hydrangeaceae)
- Zaķskābeņu dzimta (Oxalidaceae)
- Gerāniju dzimta (Geraniaceae)
- Linu dzimta (Linaceae)
- Eiforbiju dzimta (Euphorbiaceae)
- Kļavu dzimta (Aceraceae)
- Balzamīņu dzimta (Balsaminaceae)
- Celastru dzimta (Celastraceae)
- Pabērzu dzimta (Rhamnaceae)
- Vīnkoku dzimta (Vitaceae)
- Eleagnu dzimta (Elaeagnaceae)
- Vējmietiņu dzimta (Lythraceae)
- Ezerriekstu dzimta (Trapaceae)
- Naktssveču dzimta (Onagraceae)
- Halorāgu dzimta (Haloragaceae)
- Skujeņu dzimta (Hippuridaceae)
- Kizilu dzimta (Cornaceae)
- Arāliju dzimta (Araliaceae)
- Čemurziežu dzimta (Apiaceae) (Umbelliferae)
- Olīvu dzimta (Oleaceae)
Asteru apakšklase (Asteridae)
- Genciānu rinda (Gentianales)
- Nakteņu rinda (Solanales)
- Panātru rinda (Lamiales)
- Ūdenīšu rinda (Callitrichales)
- Ceļteku rinda (Plantaginales)
- Cūknātru rinda (Scrophulariales)
- Pulkstenīšu rinda (Campanulales)
- Rubiju rinda (Rubiales)
- Dipsaku rinda (Dipsacales)
- Kaliceru rinda (Calycerales)
- Asteru rinda (Asterales)

Atsauces

↑ An update of the Angiosperm Group classification for the orders and families of flowering plants: APG IV. Botanical Journal of the Linnean Society, Volume 181, Issue 1, page 1-20, May 2016

Ārējās saites

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)

[1] An update of the Angiosperm Group classification for the orders and families of flowering plants: APG IV. Botanical Journal of the Linnean Society, Volume 181, Issue 1, page 1-20, May 2016

[1]