Drywa
- Šis raksts ir par Latgales laikrakstu. Par citām jēdziena Druva nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
 1911. gada 100. numura titullapas fr. | |
| Veids | Reģionālais laikraksts |
|---|---|
| Redaktors | Kazimirs Skrinda |
| Dibināts | 1908 |
| Valoda | latgaliešu |
| Valsts | Krievijas Impērija, tagad Latvija |
| Pirmais izdevums | 1908. gada 15. maijs |
| Pēdējais izdevums | 1917. gada 21. decembris |
| Regularitāte | nedēļas laikraksts |
Drywa (latviešu: Druva) bija Latgales laikraksts latgaliešu valodā, kas radās pirmās nacionālās atmodas Latgalē laikā 1908. gadā. Tas ir sava laika plašākais un ilgāk eksistējošais laikraksts reģionā. Avīzes pirmais numurs nāca klajā 1908. gada 15. maijā. To izdeva Pēterburgā, redakcija atradās Ņevas prospektā 40,[1] bet tās pastāvēšanas pēdējos mēnešos Rēzeknē. Laikraksta redaktors bija Kazimirs Skrinda. „Drywa” no 1913. gada iznāca vienu reizi nedēļā, tās apjoms bija 4-8 lappuses.[2]
Laikraksta rašanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1907. gadā, kad visas trīs līdzšinējās latgaliešu avīzes „Gaisma”, „Sākla” un „Auseklis” savu darbību bija pārtraukušas, Latgale bija palikusi bez periodikas. Pārējās mūsdienu Latvijas teritorijas presi latgalieši nelasīja un nevarēja lasīt, jo nesaprata gotisko rakstu. Vienīgā vieta, kur reti parādījās raksti latgaliešu valodā, bija žurnāls „Zemkopis”. Taču arī „Zemkopja” 1908. gada 31. numurā parādījās paziņojums, ka Kurzemes guberņas valde aizliegusi žurnālam drukāt latgaliskos rakstus ar latīņu burtiem. Apzinot radušos stāvokli, atmodas darbinieki – garīdznieki, sapulcējušies Aglonā,[1] nolēma izdot savu laikrakstu „Drywa” un tā izdošanu uzticēt Garīgā semināra inspektoram Kazimiram Skrindam. Laikraksta pirmais numurs iznāca 1908. gada 15. maijā.[3]
Laikraksta darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Laikraksts „Drywa” bija zemnieku avīze, ko izplatīja caur draudžu plebānijām, jo to atbalstīja aptuveni 100 garīdznieku. Šim apstāklim bija savas pozitīvās iezīmes, jo bija atvieglota preses izplatīšana un reklāma, kā arī negatīvās iezīmes – tā nedrīkstēja atļauties paust kritiku, kas dažkārt bija vajadzīga attiecībā uz baznīcas lietām. Pirmajā gadā avīzi izdeva reizi mēnesī, 1909. gadā divas reizes mēnesī, 1910. gadā trīs reizes mēnesī. Sākot ar 1911. gadu ziemas mēnešos laikrakstu izdeva reizi nedēļā, bet vasaras mēnešos divas reizes mēnesī. Sākot no 1913. gada laikrakstu izdeva reizi nedēļā.[3]
„Drywa” bija samērā mērens, taču pietiekoši demokrātisks laikraksts. Dažkārt tas atvēlēja savas lappuses dažādiem, arī gluži pretējiem viedokļiem, īpaši šīs izpausmes bija jūtamas, tuvojoties Latgales Latgales pārstāvju 1917. gada kongresam.[4] Iesākot izdot laikrakstu, avīzes redaktors nedeva nekādus solījumus vai reklāmu par avīzes mērķiem, tikai aicināja tautiešus pie kopdarba. Vēlākos rakstos nereti Kazimirs Skrinda atgādināja, ka laikraksta uzdevums ir kalpot tautai, lai to vestu pie gaismas un turības. Galvenokārt „Drywa” sniedza informāciju par aktuāliem notikumiem politikā un saimnieciskajā dzīvē.[1] Avīzē varēja lasīt tēmas par ticības, tautības un tikumības jautājumiem, saimnieciskām lietām, zemnieka labklājību, ieteikumus, kādās skolās iet, kā kopt veselību un citas tēmas, līdzīgi, kā tas bija iepriekšējās avīzēs. Atrodami laikrakstā ir arī audzinoši raksti, piemēram, dzeršanas ļaunuma apcere, tautas nabadzības iemeslu analizēšana, pārtautošanās problēmas. Nereti avīzē parādījās raksti par biedrībām, kursiem, skolām, izstādēm, kooperācijas nepieciešamību, strādnieku problēmām. Liela kultūrvēsturiska nozīme ir avīzes redaktora Skrindas rakstos paustai vēlmei audzināt pašapzinīgus cilvēkus, kas nebēg no sevis un nenoliedz savu latgalisko identitāti, jo Skrindas vēlēšanās bija redzēt tautiešus, kas nesarauj saites ar savu dzimto vietu, tautas kultūru un vēsturi. Laikrakstā tika publicēta arī daiļliteratūra.
Lielu atbalstu avīzei un redaktoram sniedza Latgales garīdznieki, pateicoties kuriem laikraksta pastāvēšana bija pilnīgi nodrošināta. 1917. gadā par pajām Rēzeknē tika nopirkta sava tipogrāfija „Darbs un Zinība”, pēc kā Kazimirs Skrinda atteicās no draudzes mācītāja amata un ar redakciju pārbrauca uz Rēzekni, kur iekārtoja redakciju divās telpās pie baznīcas.[5]
Laikrakstu beidza izdot, sākoties 1917. gada Krievijas revolūcijai un sarkanajam teroram. „Drywas” pēdējais numurs tika izdots 21. decembrī.[2]
Līdzstrādnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bez laikraksta redaktora Kazimira Skrindas bija samērā daudz līdzstrādnieku, kuru vidū ir minami: redaktora brālis, dzejnieks, mūziķis un izcils publicists Antons Skrinda, Antons Laizāns, literārie līdzstrādnieki Neaizmirstule (latgaliešu: Naaizmērstule), īstajā vārdā Rozālija Tabīne un Pēteris Apšinieks, Jezups Kindzulis. Rakstus par saimnieciskiem jautājumiem publicēja agronoms Ādams Turkupols, daiļliteratūru publicēja arī dzejnieki Staņislavs Cunskis, Jānis Mukāns, Sīmanis Putāns, Antons Rubīns un citi. Staņislavs Vaikulis sagatavoja dažādas apceres.[6]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 «www.historia.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 3. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 20. augustā. Arhivēts 2008. gada 3. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ 2,0 2,1 «data.lnb.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 20. augustā. Arhivēts 2012. gada 24. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ 3,0 3,1 Bukšs Mikelis. Latgaļu atmūda. Rēzekne: Latgolas kulturas centraizdevnīceiba. 2012.142.-145.lpp.
- ↑ Zeile Pēteris. Latgales kultūras vēsture. Rēzekne: Latgolas kulturas centraizdevnīceiba. 2006. 372.lpp.
- ↑ Bukšs Mikelis. Latgaļu atmūda. Rēzekne: Latgolas kulturas centraizdevnīceiba. 2012.146.lpp.
- ↑ Bukšs Mikelis. Latgaļu atmūda. Rēzekne: Latgolas kulturas centraizdevnīceiba. 2012.145.-150.lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Laikraksti digitālā formātā
- 1917. gada 7.avīzes numurs Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
- 1912. gada 132.avīzes numurs Arhivēts 2007. gada 19. septembrī, Wayback Machine vietnē.
- 1912. gada 113.avīzes numurs Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
- www.historia.lv