Dvēseļu putenis (filma)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par filmu. Par Aleksandra Grīna romānu skatīt rakstu Dvēseļu putenis.
Dvēseļu putenis
DveseluPutenis.jpg
Žanrs vēsturiska drāma
Režisors Dzintars Dreibergs
Producents Inga Praņevska
Scenārija autors Boriss Frumins (pēc Aleksandra Grīna romāna motīviem)
Galvenajās
lomās
Mūzika Lolita Ritmanis
Operators Valdis Celmiņš
Mākslinieks Juris Žukovskis
Montāža Gatis Belogrudovs
Studija Kultfilma
Izdošana
  • 2019. gada 8. novembris
[1]
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Valoda latviešu
IMDb profils

"Dvēseļu putenis" ir 2019. gada Latvijas vēsturiska pilnmetrāžas spēlfilma. Filmas režisors ir Dzintars Dreibergs. Balstīta uz Aleksandra Grīna 1935. gada romānu ar tādu pašu nosaukumu. Filmas darbība norisinās Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu laikā un stāsta par latviešu strēlniekiem.

Filma pirmizrādi piedzīvoja 2019. gada 8. novembrī. Decembrī filma kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu Latvijas kinoteātros.[2] 2020. gada 26. jūnijā filmu sāka rādīt 15 Apvienotās Karalistes pilsētās ar nosaukumu The Rifleman ("Strēlnieks").[3]

Filma saņēma 2019. gada sabiedrisko mediju balvu "Kilograms kultūras" kategorijā "Gada notikums".[4]

Filma tika nominēta 11 2020. gada Lielā Kristapa balvām, no kurām saņēma sešas, tai skaitā, par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu. Dzintars Dreibergs saņēma balvu par labāko spēlfilmas režiju.

Lomās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmas ideja parādījās 2012. gadā; pēc Nacionālās apvienības deputātu ierosinājuma, apejot parasto konkursa procedūru, filmas uzņemšanai tika piešķirts 35 tūkstošu eiro finansējums.[5] Plānoja, ka ar filmēšanu nodarbosies kompānija F.O.R.M.A, par producentu kļūs Gatis Upmalis, par režisoru Armands Zvirbulis, bet par scenāristu Aivis Lapiņš.[6] Taču scenārijs neapmierināja autortiesību turētājus, un tika izveidota jauna komanda.[7] 2014. un 2015. gadā filmas budžetā ar Saeimas lēmumu tika iekļauti vēl 200 tūkstoši eiro katru gadu, bet nākamajos divos gados vēl pa 467,5 tūkstošiem eiro. Plānotais filmas budžets bija 2,1 miljoni eiro, filmēšanu bija plānots uzsākt 2017. gada pavasarī.[5] Šī filmu veidotāju griešanās pēc finansējuma pie Saeimas, apejot Nacionālā kino centra konkursus, izsauca nepatiku citu filmu veidotājos un daļā Saeimas deputātu, to kritizēja arī Valsts kontrole, tomēr šim piemēram jau sekojuši arī daži citi filmu veidotāji.[8][9][10]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]