Eduārs Daladjē
Eduārs Daladjē Édouard Daladier | |
---|---|
Francijas premjerministrs | |
Amatā 1933. gada 31. janvāris — 1933. gada 26. oktobris | |
Prezidents | Albērs Lebrēns |
Priekštecis | Žozefs Pols-Bonkūrs |
Pēctecis | Albērs Saro |
Amatā 1934. gada 30. janvāris — 1934. gada 9. februāris | |
Prezidents | Albērs Lebrēns |
Priekštecis | Kamils Šotāns |
Pēctecis | Gastons Dumergs |
Amatā 1938. gada 10. aprīlis — 1940. gada 21. marts | |
Prezidents | Albērs Lebrēns |
Priekštecis | Leons Blūms |
Pēctecis | Pols Reno |
| |
Dzimšanas dati |
1884. gada 18. jūnijā Karpantrasa (Carpentras), Voklīza, Francija |
Miršanas dati |
1970. gada 10. oktobrī (86 gadu vecumā) Parīze, Francija |
Tautība | francūzis |
Politiskā partija | Radikālā partija |
Profesija | politiķis |
Paraksts |
Eduārs Daladjē (franču: Édouard Daladier; dzimis 1884. gada 18. jūnijā, miris 1970. gada 10. oktobrī) bija franču politiķis. Trīskārtējs Francijas premjerministrs (1933, 1934, 1938-1940). Bijis arī koloniju ministrs (1924—1925), kara ministrs (1925, 1932—1934, 1936—1940), izglītības ministrs (1925—1926, 1926), sabiedrisko darbu ministrs (1930, 1930—1931, 1932), ārlietu ministrs (1934, 1939—1940, 1940).
Daladjē bija Francijas premjers Minhenes vienošanās laikā un sākoties Otrajam pasaules karam. 1938. gada 30. septembrī kopā ar Vācijas kancleru Hitleru, Itālijas vadītāju Musolīni un Lielbritānijas premjeru Čemberlenu, Čehoslovākijai klāt neesot, parakstīja Minhenes vienošanos par etnisko vāciešu apdzīvoto Čehoslovākijas teritoriju piešķiršanu Vācijai. Pēc Molotova—Ribentropa pakta parakstīšanas Francijā tika aizliegta Francijas Komunistiskā partija.
Pēc Otrā pasaules kara sākuma un Vācijas iebrukuma Polijā, pieteica karu Vācijai, un tas izvērtās t.s. Dīvainajā karā. Demisionēja no premjerministra amata pēc kritikas par nespēju atbalstīt Somiju cīņā pret PSRS Ziemas karā. Pēc Francijas sakāves karā un Višī režīma nodibināšanās, devās uz Maroku. Višī varas iestādes Daladjē arestēja un tiesāja Riomas tiesas procesā 1942. gada februārī — 1943. gada maijā. Viņš tika nodots vācu varas iestādēm, un līdz kara beigām ieslodzīts Iteras pilī Tirolē.
Pēc kara — parlamenta deputāts opozīcijā Šarlam de Gollam, no 1953. līdz 1958. gadam — Aviņonas mērs.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eduārs Daladjē.
Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar Franciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|