Albērs Lebrēns

Vikipēdijas lapa
Albērs Lebrēns
Albert Lebrun
Francijas prezidents
Amatā
1932. gada 10. maijs — 1940. gada 11. jūlijs
Priekštecis Pols Dumērs
Pēctecis Filips Petēns

Dzimšanas dati 1871. gada 29. augustā
Mersīleo (Mercy-le-Haut), Merta un Mozele, Karogs: Francija Francija
Miršanas dati 1950. gada 6. martā (78 gadu vecumā)
Parīze, Karogs: Francija Francija
Politiskā partija Demokrātisko republikāņu partija
Profesija inženieris
Augstskola Politehniskā skola (École Polytechnique), Mines ParisTech

Albērs Fransuā Lebrēns (franču: Albert François Lebrun; dzimis 1871. gada 29. augustā, miris 1950. gada 6. martā) bija Francijas prezidents no 1932. līdz 1940. gadam. Pēdējais Francijas Trešās republikas prezidents.

Ieguvis inženiera izglītību. 1900. gadā kļuva par parlamenta deputātu. Bija koloniju ministrs (1912-1914), kara ministrs (1913) un atbrīvoto teritoriju ministrs (1917-1919). 1920. gadā tika ievēlēts Senātā. No 1931. līdz 1932. gadam - Senāta priekšsēdētājs. Tika ievēlēts par Francijas prezidentu pēc prezidenta Pola Dumēra slepkavības 1932. gada 6. maijā. Pēc Francijas sakāves, 1940. gada 10. jūlijā ar parlamenta balsojumu par prezidentu kļuva Filips Petēns, kaut arī Lebrēns formāli neatteicās no amata. No 1943. gada augusta līdz oktobrim ieslodzījumā pilī Tirolē. Pēc Francijas atbrīvošanas atzina Šarlu de Gollu par Francijas līderi.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]