Eduards VII
| Eduards VII Edward VII | |
|---|---|
.jpg) Eduards VII 1900. gados | |
| Apvienotās Karalistes un Britu domīniju karalis; Indijas imperators | |
| 1901. gada 22. janvāris — 1910. gada 6. maijs | |
| Kronēšana | 1902. gada 9. augusts |
| Priekštecis | Viktorija |
| Pēctecis | Džordžs V |
| Pilnais vārds | Alberts Eduards |
| Dzimis |
1841. gada 9. novembrī Bakingemas pils, Londona, Anglija, Apvienotā Karaliste |
| Miris |
1910. gada 6. maijā (68 gadu vecumā) Bakingemas pils, Londona, Anglija, Apvienotā Karaliste |
| Apglabāts |
1910. gada 20. maijā Svētā Džordža baznīca, Vindzoras pils, Apvienotā Karaliste |
| Dzīvesbiedre | Aleksandra no Dānijas |
| Bērni |
|
| Dinastija | Saksijas Koburgas un Gotas dzimta |
| Tēvs | Alberts fon Koburgs, princis konsorts, Saksijas Koburgas un Gotas hercogs |
| Māte | karaliene Viktorija |
| Reliģija | Anglikānisms |
| Paraksts |
 |
Eduards VII (Albert Edward of Saxe-Coburg-Gotha, dzimis 1841. gada 9. novembrī, miris 1910. gada 6. maijā) bija Apvienotās Karalistes un britu domīniju karalis, kā arī Indijas imperators, kurš valdīja no 1901. gada 22. janvāra līdz pat savai nāvei 1910. gadā.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1841. gadā karalienes Viktorijas un viņas vīra prinča Alberta ģimenē. Pirms kāpšanas tronī viņš bija Velsas princis un tolaik visilgāko laiku bijušais troņmantnieks.[1] Karalienes Viktorijas valdīšanas laikā Eduards lielākoties bija izslēgts no politiskās varas un tika personificēts tikai kā elegantās un dīkdienīgās elites pārstāvis.
Eduarda VII valdīšanas laiks, kuru nereti dēvē par Eduarda ēru, sakrita ar 20. gadsimta sākumu un pasaulē norisinājās nozīmīgas pārmaiņas tehnoloģijā, kā arī visā sabiedrībā kopumā, piemēram, lidmašīnu izgudrošana, sociālisma izplatīšanās un Strādnieku kustības izveide. Eduards VII veica nozīmīgu britu kara flotes modernizāciju, kā arī veica reformas Armijas medicīniskajā palīdzībā (Army Medical Services),[2] kā arī reorganizēja Britu armiju pēc Otrā būru kara.
Viņš centās izveidot labas attiecības starp Lielbritāniju un citām Eiropas valstīm, īpaši ar Franciju, šā iemesla dēļ viņštika iesaukts par "samierinātāju" ("Peacemaker"). Eduards VII bija pirmais britu monarhs no Saksijas Koburgas un Gotas dzimtas, kuru viņa dēls Džordžs V Pirmā pasaules kara laikā pārdēvēja par Vindzoru dzimtu.
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Viņš bija troņmantinieks 59 gadus, 2 mēnešus un 14 dienas. Pašreizējais troņmantnieks, princis Čārlzs, sasniedza šo laiku 2011. gada 21. aprīlī.
- ↑ (angliski) Edward VII, The official website of the British Monarchy. Atjaunināts: 2009-03-06
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eduards VII.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Г. С. Остапенко. «Наследники королевы Виктории и первые британские монархи XX в.: Эдуард VII и Георг V». — «Новая и новейшая история», № 6, 1999
- Lundy, Darryl (2007). Edward VII Saxe-Coburg and Gotha, King of the United Kingdom
- Macaulay, James (editor) (1889). Speeches and addresses of H. R. H. the Prince of Wales: 1863—1888 London: Murray.
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Vindzoru dinastijas valdnieks 
| ||||
|---|---|---|---|---|
| Priekštecis: Viktorija |
Apvienotās Karalistes karalis 1901—1910 |
Pēctecis: Džordžs V | ||
| ||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|