Eduards VII
Eduards VII Edward VII | |
![]() | |
Valda | no 1901. gada 22. janvāra līdz 1910. gada 6. maijam |
Kronēšana | 1902. gada 9. augustā |
Sieva | Aleksandra af Glukburga (Dānijas princese) |
Bērni | Alberts Viktors, Klarensas hercogs Džordžs, Velsas princis Luīze, karaļnama princese Viktorija, karaļnama princese Mauda, karaļnama princese Aleksandrs, karaļnama princis |
Karaliskais nams | Vindzoru dinastija |
Tēvs | Alberts fon Koburgs, princis konsorts, Saksijas Koburgas un Gotas hercogs |
Māte | karaliene Viktorija |
Dzimis | 1841. gada 9. novembrī Bekingemu pilī, Londonā |
Miris | 1910. gada 6. maijā Bekingemu pilī, Londonā |
Eduards VII (Albert Edward of Saxe-Coburg-Gotha, dzimis 1841. gada 9. novembrī, miris 1910. gada 6. maijā) bija Apvienotās Karalistes un britu domīniju karalis, kā arī Indijas imperators. Viņš valdīja no 1901. gada 22. janvāra līdz pat savai nāves dienai. Viņš bija pirmais britu monarhs no Saksijas-Koburgas un Gotas dzimtas, kuru viņa dēls Džordžs V vēlāk pārsauca par Vindzoru dzimtu.
Pirms kāpšanas tronī Eduards VII bija Velsas princis, kā arī troņmantinieks visilgāko laiku vēsturē.[1] Viņa mātes karalienes Viktorijas valdīšanas laikā Eduards lielākoties bija izslēgts no politiskās varas un tika personificēts tikai kā elegantās un dīkdienīgās elites pārstāvis.
Eduarda valdīšanas laiks, kuru nereti dēvē par Eduarda ēru, sakrita ar jauna gadsimta sākumu un pasaulē norisinājās nozīmīgas pārmaiņas tehnoloģijā, kā arī visā sabiedrībā kopumā, piemēram, lidmašīnu izgudrošana, sociālisma izplatīšanās un Strādnieku kustības izveide. Eduards veica nozīmīgu britu flotes modernizāciju, kā arī veica reformas Armijas medicīniskajā palīdzībā (Army Medical Services),[2] kā arī reorganizēja Britu armiju pēc Otrā būru kara. Viņa darbs pie labu attiecību izveidošanas starp Lielbritāniju un citām Eiropas valstīm, īpaši ar Franciju, nespēja novērst Pirmā pasaules kara sākšanos 1914. gadā, bet toties viņš šā iemesla dēļ tika iesaukts par "samierinātāju" ("Peacemaker").
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Viņš bija troņmantinieks 59 gadus, 2 mēnešus un 14 dienas. Pašreizējais troņmantinieks, Velsas princis Čārlzs, sasniegs šo laiku 2011. gada 21. aprīlī.
- ↑ (angliski) Edward VII, The official website of the British Monarchy. Atjaunināts: 2009-03-06
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eduards VII.
- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie ieraksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis ieraksts (franciski)
- Г. С. Остапенко. «Наследники королевы Виктории и первые британские монархи XX в.: Эдуард VII и Георг V». — «Новая и новейшая история», № 6, 1999
- Lundy, Darryl (2007). Edward VII Saxe-Coburg and Gotha, King of the United Kingdom
- Macaulay, James (editor) (1889). Speeches and addresses of H. R. H. the Prince of Wales: 1863–1888 London: Murray.
![]() | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Vindzoru dinastijas valdnieks ![]() | ||||
---|---|---|---|---|
Priekštecis: Viktorija |
Apvienotās Karalistes karalis 1901.-1910. |
Pēctecis: Džordžs V |
|
|
|