Eduards Veidenbaums
| |||||||||||||||||||||
|
Eduards Veidenbaums (dzimis 1867. gada 3. oktobrī, miris 1892. gada 24. maijā) bija latviešu dzejnieks un tulkotājs. Vairums viņa darbu ir publicēti pēc nāves.
Biogrāfija
Dzimis Priekuļu pagasta “Glāzniekos” (šobrīd mājas atrodas Cēsu pilsētas teritorijā) saimnieka ģimenē. 1872. gadā ģimene pārcēlās uz Mūrmuižas “Kalāčiem”. 1886. gadā viņš beidza Vidzemes guberņas ģimnāziju. 1887. gadā uzsāka studijas Tērbatas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Studiju laikā Tērbatā kādu laiku mitinājās latviešu studentu korporācijas Lettonia namā, tomēr par korporācijas biedru nekļuva. Veidenbauma interešu lokā ietilpa arī tautsaimniecība un vēsture, viņš piedalījās studentu zinātniski literārās biedrības “Pīpkalonija” dibināšanā.
1891. gada decembrī viņš pēc saaukstēšanās saslima un nākamā gada pavasarī mira no strauji progresējošās tuberkulozes, apglabāts Liepas ciema kapos.
Viņa dzejas sākotnēji izplatījās rokrakstos un tika publicētas tikai pēc viņa nāves — pirmā Veidenbauma dzejas publikācija parādījās gadu pēc viņa nāves, bet pirmā grāmata iznāca 1896. gadā.
Piemiņa
1958. gadā “Kalāčos” iekārtoja muzeju. 1968. gadā nodibināja Eduarda Veidenbauma literāro prēmiju. 1967. gadā viņa kapa vietā tika atklāts dzejniekam veltīts no šūnakmens veidots piemineklis.
1987. gadā mūziķis Juris Kulakovs sakomponēja dziesmu ciklu "Septiņarpus dziesmas ar Eduarda Veidenbauma vārdiem". To ierakstīja Ieva Akuratere, tā videoversija tika ierakstīta Latvijas TV, taču oficiāli cikls nekad nav izdots. Populārākā cikla dziesma ir "Reiz zaļoja jaunība".
Literārā darbība
Šajā rakstā nav ievērots enciklopēdisks valodas stils Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pārrakstot to. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Latviešu dzejā Eduards Veidenbaums ir vienpatis. Viņam nav ne īstu priekšteču, ne sekotāju. Viņa darbi bija ļoti atšķirīgi no tā laika latviešu dzejas. Veidenbaums skeptiski vērtēja sava laika latviešu rakstniecību. Viņš labprātāk lasījis nevis latviešu dzejnieku darbus, bet gan Horāciju, Šilleru un Heini.
Laika gaitā daudzi literatūrkritiķi Veidenbaumu bieži dēvē par pesimisma sludinātāju. Knuts Skujenieks šajā sakarā ir teicis: Es viņu drīzāk dēvētu par izmisuma dzejnieku - gan personīgā, gan sociālā plāksnē. Viņš alka pēc revolūcijas, kurai laiks vēl nebija pienācis, viņš alka pēc sapratnes un mīlestības kuru saņēma pārāk maz. Jau ģenētiski slimības apzīmogots, dzejnieks nevarēja nejust sev atvēlētā laika īsumu.[2] Viņš ir bijis emocionāls skeptiķis, kurš savai skepsei ļāvis izpausties ironijā — gan pret pasauli, gan pret sevi.
Veidenbauma intelektuālā agresija un izaicinājums vai visai pasaulei laikam gan ir tas faktors, kālab viņa dzeja gadsimta laikā it nemaz nav novecojusi. Viņš ir viena no retajām personībām visā latviešu literatūras vēsturē, ko no jauna atkal un atkal atklāj katra jauno dzejnieku paaudze.
Veidenbaumam kļūdaini mēdz piedēvēt tekstus "Es zinu, visi mani nievā" un "Es esmu nabags vecpuisis". Tie nav uzskatāmi par viņa darbiem un nav arī iekļauti nevienā viņa darbu izlasē vai kopotajos rakstos.[nepieciešama atsauce]
Bibliogrāfija
Dzeja
- Dzejas (1896) Ed. Treimaņa redakcijā, Rīgā
- Dzejas (1900) Redaktors Fricis Roziņš - Āzis, Zociāldemokrātu bibliotēkas izdevums (Zociāldemokrātu bibliotēka Nr.5), Londonē (Londonā)
- Dzejas (1906) Sakopojis Paberžu Rūdolfs. Rīgā un Tukumā.
- Dzejas (1935) P.Vintiņa ievads, redakcija, komentāri. "Prometejs", Maskava
- Dzejas (1945) VAPP daiļliteratūras apgāds
Kopoti raksti
- 1907 - 1909 Kopoti raksti. 1—6 rediģējis Edvards Treimanis-Zvārgulis. Valmierā, P. Skrastiņš.
- 1920 Kopoti raksti.1-6 rediģējis Ed. Treimanis-Zvārgulis. Cēsīs un Valmierā, K. Dūnis
- 1926 Raksti rediģējis R. Egle. Cēsīs un Rīgā, O. Jepe
- 1961 Kopoti raksti. 1—2., rediģējis A. Vilsons. Rīgā: LVI
Izlases
- Izlase. R.: LVI (1952)
- Brīvības cēlajais gars. R.: Liesma (1978)
- Domāju es domas dziļas... R.: Draugi N.I.M.S. (2000)
- Dzejas. R.: Nordik (2005)
Par autoru
- Rūdolfs Egle. Eduards Veidenbaums dzīvē un darbos. Cēsis/R. (1926)
- A.Vilsons. Eduarda Veidenbauma dzīve. R. (1967)
- Līvija Volkova. Eduards Veidenbaums. R. (1979)
Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 Eduards Veidenbaums, Guntis Berelis, ieraksts datubāzē Latvijas Literatūras centra mājaslapā, pārskatīts 23.12.2008.
- ↑ K. Skujenieks. Katram savs un visiem viens. E. Veidenbauma dzejas izlase. Rīga. 2005. pēcvārds.
Ārējās saites
- Eduards Veidenbaums, biogrāfija Latvijas Literatūras centra datubāzē
- Eduards Veidenbaums: "Nolādēts liktens/Cilvēkam būt!", radošā biogrāfija LLC mājaslapā
- Eduarda Veidenbauma dzeja portālā letonika.lv
- Eduarda Veidenbauma dzeja kubele.tk portālā
- Eduarda Veidenbauma tulkotā dzeja
- Daži Eduarda Veidenbauma populārzinātniski raksti
|