Edvīns Vecumnieks
| Edvīns Vecumnieks | |
|---|---|
| Dzimis |
1935. gada 21. aprīlī Viesīte, Jēkabpils apriņķis, Latvija |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | arhitektūra |
| Mācījies | Rīgas Politehniskais institūts |
Edvīns Vecumnieks (1935) ir latviešu arhitekts. Latvijas Mākslas akadēmijas docents, Latvijas Arhitektu savienības Valdes priekšsēdētājs (1989—1992).[1]
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1935. gada 21. aprīlī Viesītē. Mācījās Viesītes vidusskolā, ko absolvēja 1953. gadā. Līdz 1959. gadam studēja Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras fakultātē. Pēc tam strādāja par pieminekļu un muzeju daļas vecāko inženieri Kultūras ministrijā (1959—1961), inženieri konstruktoru ražošanas kombinātā LATTORGMONTĀŽREKLĀMA (1961—1963), arhitektu grupas vadītāju projektēšanas institūtā CENTROSOJUZ (1963—1970).
Kā institūta "Komunālprojekts" tehniskās daļas galvenais arhitekts (1970—1994) piedalījās Jūrmalas sanatorijas "Rīgas Jūrmala" projektēšanā (1972—1973), veidoja Rīgas veikalu, kafejnīcu un grāmatnīcu interjerus.
1985. gadā piedalījās Uzvaras parka monumenta projektēšanā Rīgā un Krišjāņa Barona pieminekļa izveidē Siguldā. 1987. gadā piedalījās Paula Stradiņa krūšutēla projektēšanā pie Viesītes vidusskolas (tēlnieks Kārlis Jansons).
Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas laikā bija Latvijas Arhitektu savienības Valdes priekšsēdētājs (1989—1992), bija Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes, vēlāk Rīgas domes deputāts un Rīgas pilsētas attīstības komisijas vadītājs (1991—1993). No 1994. līdz 2003. gadam bija Vecumnieka arhitektu biroja vadītājs, kopš 2003. gada arhitektu biroja "Vecumnieks un Bērziņi" valdes loceklis, nodarbojās ar viesnīcu būvi Vecrīgā un Jūrmalā, kā arī izveidoja Otrā pasaules kara piemiņas ansambļus Lestenē un Rīgā.
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Sanatorija "Rīgas Jūrmala" (tagad Baltic Beach Hotel), Jūrmala (1972—1973), līdzautori: V. Zilgalvis un E. Brante
- Priekuļu selekcijas un izmēģinājumu stacijas administratīvā ēka (1978), līdzautori: V. Zilgalvis un A. Melngalvis
- Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem (1985), līdzautori: tēlnieki Ļ. Bukovskis, А. Gulbis, arhitekti E. Bāliņš, V. Zilgalvis, inženieri G. Beitiņš, H. Lācis piedaloties L. Kristovskim, māksl. A.Bugajevs
- viesnīca Hotel de Rome, Rīga (1987—1992), līdzautori: V. Zilgalvis, E. Zīle, J. Kārkliņš, D. Bērziņš
- Viesnīca "Konventa sēta" (kopā ar arh. D. Bērziņu, B. Bērziņu, P. Hüboteru)
- Viesnīca "Gutenbergs" (kopā ar arh. D. Bērziņu, B. Bērziņu)
- Kūrortviesnīcas "Rīgas līcis" ēku kompleksa rekonstrukcija (kopā ar arh. B.Bērziņu, D. Bērziņu)
- Piemiņas ansamblis Lestenes Brāļu kapi (kopā ar arh. B. Bērziņu, D. Bērziņu un tēlnieci A. Dumpi, 2000)
- Piemineklis Latvijas Valsts pirmajam prezidentam J.Čakstem Jelgavā, kopā ar tēlnieci A.Dumpi un arhitektiem D. Bērziņu un B. Bērziņu
- Piemiņas ansambļi Otrajā pasaules karā kritušajiem vācu karavīriem Rīgas 2. Meža kapos un Beberbeķu kapos (kopā ar arh. B. Bērziņu, D. Bērziņu un tēlnieku Ģ. Burvi)
- Pieminieklis Latvijas valsts dibināšanas aizsācējiem Valkā (2019), kopā ar tēlnieci A.Dumpi, arhitektiem D.Bērziņu un B. Bērziņu
- Dzīvojamā ēka zvenjiekiem kopsaimniecībā "Brīvais vilnis" Salacgrīvā, kopā ar arhitektiem V. Zilgalvi, D. Mālmeisteri un V. Meinertu
- Dzīvojamā ēka Rīgā Rātsupītes ielā 3 "Rātsupītes nams", kopā ar arhitektiem E. Ozolu, B. Bērziņu un D. Bērziņu
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apbalvojumi un pagodinājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas PSR Nopelniem bagātais arhitekts (1985)
- Barikāžu piemiņas Goda zīme (2010)
- Triju Zvaigžņu ordenis IV šķira (2010)
- Latvijas Arhitektu savienības arhitekta J. Baumaņa medaļa (2018)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Edvīns Vecumnieks». makslinieki.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 10. martā. Skatīts: 2015. gada 10. maijā.
|