Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Uzvaras piemineklis Rīgā
Uzvaras piemineklis Rīgā
Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem
Uzvaras piemineklis Rīgā (Rīga)
Uzvaras piemineklis Rīgā
Uzvaras piemineklis Rīgā
Koordinātas 56°56′12.49″N 24°5′8.91″E / 56.9368028°N 24.0858083°E / 56.9368028; 24.0858083Koordinātas: 56°56′12.49″N 24°5′8.91″E / 56.9368028°N 24.0858083°E / 56.9368028; 24.0858083
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Uzvaras parks, Rīga, Latvija
Augstums 79 m
Veltīts Latvijas un Rīgas atkarošanai no Latvijas vācu okupācijas Otrā pasaules kara laikā

Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem[1] (neoficiālais nosaukums — Uzvaras piemineklis[2]) ir Latvijas un Rīgas atkarošanai no Latvijas vācu okupācijas Otrā pasaules kara laikā veltīts piemineklis, kas atrodas Uzvaras parkā, Pārdaugavā, Rīgā. Piemineklis ir 79 metrus augsts.[3]

Vēsture

Pieminekļa celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985. gadam, projekta autori bija tēlnieki Ļevs Bukovskis un Aivars Gulbis, piedaloties Leonīdam Kristovskim, mākslinieks Aleksandrs Bugajevs, arhitekti Ermēns Bāliņš, Edvīns Vecumnieks un Viktors Zilgalvis.[4] Bronzas skulptūras "Karavīri atbrīvotāji" autors Ļevs Bukovskis pats bija piedalījies Otrajā pasaules karā kā Latviešu leģiona karavīrs.[5]

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) izvērtēja objekta atbilstību iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un konstatēja, ka Uzvaras pieminekļa mākslinieciskā kvalitāte neatbilst kritērijiem, kādi izvirzāmi valsts aizsargājamam kultūras piemineklim. Naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju Pērkonkrusta dalībnieki mēģināja uzspridzināt pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.[6]

2012. gada aprīlī, neilgi pēc referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, portālā Mana Balss.lv privātpersonu grupa nāca klajā ar iniciatīvu nojaukt pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Šajā sakarā Latvijas Republikas Ārlietu ministrija norādīja, ka pieminekļa nojaukšana varētu būt pretrunā ar 1994. gada aprīlī noslēgto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valdību savstarpējo vienošanos, kuras 13. pantā rakstīts, ka abas valstis apņemas nodrošināt memoriālo būvju un karavīru apbedījumu vietu sakopšanu, saglabāšanu un pieejamību.[7]

2019. gada 26. oktobrī nezināmas personas ar baltas krāsas flakoniņu uz pieminekļa apmales uzrakstīja vārdu "okupanti".[8]

Raksturojums

Alegoriskā memoriālā ansambļa centrā atrodas 79 m augsts obelisks, ko veido piecas dažāda augstuma skaldnes, kuras vainago piecstaru zvaigznes. Tas simbolizē piecus kara gadus un uzvaras salūtu. Obeliska pakājē iekalti gadskaitļi 1941 • 1945, kas simbolizē Otrā pasaules kara periodu no Vērmahta iebrukuma Latvijā 1941. gadā līdz Sarkanās armijas uzvarai Kurzemes cietokšņa kaujās 1945. gadā. Bronzas karavīru grupa pauž prieku par uzvaru, bet sengrieķu uzvaras dievei Nīkei līdzīgā plandošā apmetnī tērptās sievietes alegorija interpretēta kā Dzimtene — māte. Ideoloģiskās cenzūras dēļ nav īstenota tēlnieka Aivara Gulbja sākotnējā iecere — izveidot humānu mātes tēlu ar bērnu rokās.[9]

Latvijas sabiedrībā pastāv pretrunīgi viedokļi par to — daļa Latvijas sabiedrības uzskata, ka piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem simbolizē ne vien Sarkanās armijas uzvaru, bet arī Latvijas okupāciju, tāpēc ir nepieciešama tā demontāža.[10][11] 2019. gadā Factum veica aptauju, kurā secināja, ka 41% Latvijas iedzīvotāju vēlas šo pieminekli saglabāt, 36% vēlas to demontēt, bet 15% vēlas to pārdēvēt par okupācijas atceres memoriālu un pārvietot uz citu vietu.[12]

Atsauces

  1. «Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem». Rīgas pieminekļu aģentūra. Skatīts: 2020. gada 6. martā.
  2. «Uzvaras parks». Citariga.lv. Skatīts: 2013. gada 18. janvārī.
  3. «Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem». Citariga.lv. Skatīts: 2013. gada 18. janvārī.
  4. Ar Uzvaras pieminekļa nojaukšanu nevajadzētu pārsteigties, aicina eksperti Delfi, 2013. gada 21. oktobrī
  5. Ļevs Bukovskis russkije.lv
  6. «"Pērkoņkrusta" līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā». tvnet.lv. Skatīts: 2013. gada 18. janvārī.
  7. Šķērslis Uzvaras pieminekļa nojaukšanai — valdības vienošanās ar Krieviju Diena 2013. gada 21. oktobrī
  8. Pārdaugavā apķēpāts tā sauktais "Uzvaras piemineklis" tvnet.lv 2019. gada 26. oktobrī
  9. Piemineklis Padomju karavīriem — Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Uzvaras piemineklis. Archived 2015. gada 1. septembrī, Wayback Machine vietnē. no: O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007.
  10. «Vāc parakstus par Uzvaras pieminekļa aizvākšanu». Neatkarīgā Rīta Avīze. Skatīts: 2013. gada 18. janvārī.
  11. «Pabriks: Uzvaras piemineklis būtu pelnījis nojaukšanu». Ir. Skatīts: 2013. gada 18. janvārī.
  12. https://twitter.com/Interactive_LV/status/1121579878325919745

Ārējās saites

Skatīt arī