Pāriet uz saturu

Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem

Vikipēdijas lapa
Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem
Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem
Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem (2013)
Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem (Rīga)
Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem
Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem
Koordinātas 56°56′12.49″N 24°5′8.91″E / 56.9368028°N 24.0858083°E / 56.9368028; 24.0858083Koordinātas: 56°56′12.49″N 24°5′8.91″E / 56.9368028°N 24.0858083°E / 56.9368028; 24.0858083
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Uzvaras parks, Rīga, Latvija
Autors Mākslinieks: A. Bugaev
Arhitekti: E. Balinš, E. Vecumnieks, V. Zilgalvis
Tēlnieki: Ļ. Bukovskis, A. Gulbis, L. Kristovskis
Konstruktori: Beitinš, H. Lacis
Materiāls bronza, granīts, betons
Augstums 79 metri (obelisks)
Sākuma datums 1978
Pabeigšanas datums 1985
Atklāšanas datums 1985
Nojaukts 2022
Veltīts Latvijas PSR un Rīgas atkarošanai no Latvijas vācu okupācijas Otrā pasaules kara laikā

Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem[1] bija piemineklis Uzvaras parkā, Pārdaugavā, Rīgā. Tas bija veltīts Sarkanās armijas karavīriem, kas Otrā pasaules kara laikā piedalījās Latvijas un Rīgas atkarošanā no Vērmahta. Pieminekļa obelisks bija 79 metrus augsts.[2] Piemineklis uzcelts 1985. gadā un nojaukts 2022. gada augustā.

Raksturojums

Alegoriskā memoriālā ansambļa centrā atradās 79 m augsts obelisks, ko veidoja piecas dažāda augstuma skaldnes, kuras vainagoja piecstaru zvaigznes. Tas simbolizēja piecus kara gadus un uzvaras salūtu. Obeliska pakājē iekaltie gadskaitļi 1941 • 1945, simbolizēja tā saucamā Lielā Tēvijas kara periodu. Bronzas karavīru grupa pauda prieku par uzvaru, bet sengrieķu uzvaras dievei Nīkei līdzīgā plandošā apmetnī tērptās sievietes alegorija bija interpretēta kā "Dzimtene-māte". Ideoloģiskās cenzūras dēļ netika īstenota tēlnieka Aivara Gulbja sākotnējā iecere — izveidot humānu mātes tēlu ar bērnu rokās.[3]

Latvijas sabiedrībā pastāvēja pretrunīgi viedokļi par to — daļa Latvijas sabiedrības uzskatīja, ka piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem simbolizēja ne vien Sarkanās armijas uzvaru, bet arī Latvijas atkārtotu okupāciju, tāpēc atbalstīja tā nojaukšanu.[4][5] 2019. gadā Factum veica aptauju, kurā secināja, ka 41% Latvijas iedzīvotāju vēlējās šo pieminekli saglabāt, 36% vēlējās to demontēt, bet 15% vēlējās to pārdēvēt par okupācijas atceres memoriālu un pārvietot uz citu vietu.[6]

Vēsture

Pieminekļa celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985. gadam, projekta autori bija tēlnieki Ļevs Bukovskis un Aivars Gulbis, piedaloties Leonīdam Kristovskim, dizaina mākslinieks Aleksandrs Bugajevs, arhitekti Ermens Bāliņš, Edvīns Vecumnieks un Viktors Zilgalvis.[7] Bronzas skulptūras "Karavīri atbrīvotāji" autors Ļevs Bukovskis pats bija piedalījies Otrajā pasaules karā kā Latviešu leģiona karavīrs.[8] Pieminekļa atrašanās vieta bija aptuvenā nāves soda izpildes vietā, kur 1946. gada 3. februārī Padomju varas iestādes parkā publiski pakāra septiņus vācu armijas un SS virsniekus.[9]

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija izvērtēja objekta atbilstību iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un konstatēja, ka Uzvaras pieminekļa mākslinieciskā kvalitāte neatbilst kritērijiem, kādi izvirzāmi valsts aizsargājamam kultūras piemineklim.

Naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju Pērkonkrusta dalībnieki mēģināja neveiksmīgi uzspridzināt pieminekļa obelisku, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.[10]

2012. gada aprīlī, neilgi pēc referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, portālā ManaBalss.lv privātpersonu grupa nāca klajā ar iniciatīvu nojaukt pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Šajā sakarā Latvijas Republikas Ārlietu ministrija norādīja, ka pieminekļa nojaukšana varētu būt pretrunā ar 1994. gada aprīlī noslēgto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valdību savstarpējo vienošanos, kuras 13. pantā rakstīts, ka abas valstis apņemas nodrošināt memoriālo būvju un karavīru apbedījumu vietu sakopšanu, saglabāšanu un pieejamību.[11]

2019. gada 26. oktobrī nezināmas personas ar baltas krāsas flakoniņu uz pieminekļa apmales uzrakstīja vārdu "okupanti".[12]

2022. gadā naktī uz 25. februāri, tūlīt pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, pieminekļa pakāji iekrāsoja Ukrainas karoga krāsās.[13] Krievijas iebrukuma dēļ kārtējo reizi atjaunojās diskusijas par pieminekļa nojaukšanu.[14] 29. martā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura Padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.[15]

Tādēļ pirms Uzvaras dienas 8. un 9. maijā Latvijas valdība aicināja nelikt ziedus pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem. Tomēr ziedu nolikšana notika, bet 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju. Policija slēdza pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam.[16]

Uzvaras parka obelisks pēc spridzināšanas (1997)
  • 2016. gada Krievijas rublis ar Uzvaras parka pieminekļa attēlu
    2016. gada Krievijas rublis ar Uzvaras parka pieminekļa attēlu
  • 9. maija svinēšana 2016. gadā
    9. maija svinēšana 2016. gadā
  • Demonstrācija pret Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gadā
    Demonstrācija pret Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gadā

Nojaukšana

2022. gada 30. martā Saeimas Ārlietu komisijas deputāti nolēma uzdot Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt komisijā iepriekš valdībā saskaņotu informatīvo ziņojumu par iespējamo tiesisko pamatojumu visa objekta vai tā atsevišķu daļu nojaukšanai.[15]

14. aprīlī Tieslietu ministrija piedāvāja četrus risinājumus, kā aizvākt Padomju armijai veltīto pieminekli no Uzvaras parka Rīgā:

  1. pārbaudīt, vai Krievijas puse nav pārkāpusi savas saistības, apkopjot 110 Latvijas piemiņas vietas Krievijā. Ja Krievija tās nekopj un tātad neievēro vienošanos, tad tā varētu nebūt saistoša arī Latvijai;
  2. izbeigt vienošanos, jo notiek Krievijas—Ukrainas karš, kurā piedalās viena no līgumslēdzējpusēm — Krievija;
  3. vērtēt, kā interpretēt Latvijas un Krievijas 1994. gada vienošanās 13. pantu, proti, vai piemineklis vispār atrodas šī panta tvērumā;
  4. domāt par pieminekļa pārvietošanu Latvijas ietvaros.[17]

12. maijā Saeima divos lasījumos atbalstīja steidzami virzītos grozījumus likumā "Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem" (par 68 deputāti, pret 18 deputāti), ar kuriem atcēla juridiskos šķēršļus iespējamai Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanai.[18] 13. maijā Rīgas dome ārkārtas sēdē atbalstīja pieminekļa nojaukšanu un uzdeva Rīgas pieminekļu aģentūrai veikt visas nepieciešamās darbības objekta demontāžai. Par lēmumprojektu balsoja 39 Rīgas domes deputāti, bet pret bija 13.[19]

22. augustā sāka pieminekļa demontāžas laukuma iekārtošanu, objekta apkārtnē ieviesa gājēju un transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumus, tad sāka sagatavošanās darbus baseina ūdens atsūknēšanai, pagraba demontāžai, skulptūru un obeliska nojaukšanai.[20] 23. augustā sākās pieminekļa postamenta demontāžas darbi, kuru laikā demontēja karavīru statujas un sākta sievietes statujas (interpretēta kā "Dzimtene-māte") nojaukšana.[21] 24. augustā turpinājās pieminekļa postamenta un sievietes statujas nojaukšana.[22] 25. augustā pulksten 16.42 nogāza pieminekļa obelisku.[23]

Nojauktā pieminekļa kompleksa teritorija ir labiekārtota,[24] šeit atrodas arī rotaļu un atpūtas laukumi bērniem un jauniešiem.[25]

Atsauces

  1. ↑ «Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem». Rīgas pieminekļu aģentūra. Skatīts: 2020. gada 6. martā.
  2. ↑ «Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem». Citariga.lv. Skatīts: 2013. gada 18. janvārī.
  3. ↑ Piemineklis Padomju karavīriem — Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Uzvaras piemineklis. Arhivēts 2015. gada 1. septembrī, Wayback Machine vietnē. no: O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007.
  4. ↑ «Vāc parakstus par Uzvaras pieminekļa aizvākšanu». Neatkarīgā Rīta Avīze. Skatīts: 2013. gada 18. janvārī.
  5. ↑ «Pabriks: Uzvaras piemineklis būtu pelnījis nojaukšanu». Ir. Skatīts: 2013. gada 18. janvārī.
  6. ↑ Factum aptauja
  7. ↑ Ar Uzvaras pieminekļa nojaukšanu nevajadzētu pārsteigties, aicina eksperti Delfi, 2013. gada 21. oktobrī
  8. ↑ Ļevs Bukovskis russkije.lv
  9. ↑ «Uzvaras parks». www.citariga.lv. Skatīts: 2022-08-27.
  10. ↑ «"Pērkoņkrusta" līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā». tvnet.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 21. decembrī. Skatīts: 2013. gada 18. janvārī.
  11. ↑ Šķērslis Uzvaras pieminekļa nojaukšanai — valdības vienošanās ar Krieviju Diena 2013. gada 21. oktobrī
  12. ↑ Pārdaugavā apķēpāts tā sauktais "Uzvaras piemineklis" tvnet.lv 2019. gada 26. oktobrī
  13. ↑ Delfi. Foto: Nezināmi vandaļi iekrāsojuši Uzvaras pieminekli Ukrainas karoga krāsās
  14. ↑ NRA. Lapsa: Ja vēlas aizvākt Uzvaras pieminekli, labāka brīža nebūs
  15. ↑ 15,0 15,1 Ārlietu ministrija: Igaunijai un Lietuvai, atšķirībā no Latvijas, līgumos ar Krieviju nebija noteikta pieminekļu aizsardzība la.lv 2022. gada 30. martā
  16. ↑ Policija slēgusi pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam lsm.lv 2022. gada 11. maijā
  17. ↑ Bordāns pieļauj referenduma rīkošanu par tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžu tvnet.lv 2022. gada 14. aprīlī
  18. ↑ Saeima atceļ juridiskos šķēršļus Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai lsm.lv 2022. gada 12. maijā
  19. ↑ Rīgas dome uzdod nojaukt padomju pieminekli Uzvaras parkā lsm.lv 2022. gada 13. maijā
  20. ↑ Uzvaras parka pieminekli nespridzinās; nojaukšanas tehniku teritorijā ievedīs rīt lsm.lv 2022. gada 22. augustā
  21. ↑ «Video ⟩ Nogāztas visas padomju karavīru skulptūras Pārdaugavā; sāk brucināt arī sievietes tēla statuju». Latvijā (latviešu). 2022-08-23. Skatīts: 2022-08-24.
  22. ↑ «FOTO. Uzvaras parka pieminekļa demontāža: Nogāzta arī kompleksā esošā sievietes tēla statuja». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-24.
  23. ↑ «VIDEO. Rīgā nogāzts Uzvaras parka pieminekļa obelisks». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-25.
  24. ↑ «Apskati! Kā pēc okupekļa aizvākšanas pārbūvēts Uzvaras parks». tv3.lv (latviešu). 2023-11-10. Skatīts: 2023-11-13.
  25. ↑ «Staķis: pieminekļa vietā īstermiņā iecerēts izveidot atpūtas laukumu jauniešiem». tvnet.lv. Skatīts: 2022. gada 26. augustā.

Ārējās saites

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Piemineklis_Padomju_Latvijas_un_Rīgas_atbrīvotājiem_no_vācu_fašistiskajiem_iebrucējiem&oldid=4077204"