Eiropas Kosmosa aģentūra
EKA logo | |
Īpašnieks |
22 Eiropas valstis
|
---|---|
Dibināta | 1975. gada 30. maijā |
Galvenā mītne | Parīze, Francija |
Kosmodroms | Kuru (Franču Gviāna) |
Administrators | Johans Dītrihs Verners (ģenerāldirektors) |
Budžets | ▲ 4,43 miljardi € (2015)[1] |
Oficiālā valoda | angļu, franču un vācu[2] |
Mājaslapa | www.esa.int |
Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA; angļu: European Space Agency — ESA, franču: Agence spatiale européenne — ASE) ir 1975. gadā dibināta starptautiska organizācija, kuras mērķis ir apvienot Eiropas valstu pūliņus kosmosa apgūšanā. EKA galvenā mītne atrodas Parīzē, Francijā.
Dalībvalstis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pašlaik (2015) EKA ir 22 pastāvīgās dalībvalstis:
- Apvienotā Karaliste
- Austrija
- Beļģija
- Čehija (no 2008. gada novembra)
- Dānija
- Francija
- Grieķija (no 2005. gada marta)
- Igaunija (no 2015. gada 4. februāra)[3]
- Itālija
- Īrija
- Luksemburga (no 2005. gada jūnija)
- Nīderlande
- Norvēģija
- Polija (no 2012. gada septembra)
- Portugāle (no 2000. gada novembra)
- Rumānija (no 2011. gada decembra)
- Somija
- Spānija
- Ungārija (no 2015. gada 24. februāra)[4]
- Vācija
- Zviedrija
- Šveice
Kopš 1979. gada Kanāda sadarbojas ar EKA īpašā statusā.
EKA cieši sadarbojas arī ar Krieviju un Ķīnu.
Vairākas jaunās Eiropas Savienības valstis gatavojas kļūt par ESA loceklēm.
Latvijas dalība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvija izteica gatavību uzsākt sadarbību ar Eiropas Kosmosa aģentūru 2009. gadā.[5] Ministru kabinets Latvijas sadarbību ar Eiropas Kosmosa aģentūru atbalstīja 2009. gada 5. maija sēdē, pilnvarojot izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi parakstīt Sadarbības līgumu. Pirmais posms — Sadarbības līgums (angļu: Cooperation Agreement) tika noslēgts 2009. gada 23. jūlijā[6]. Dalība Eiropas Kosmosa aģentūras projektos paredz sadarbību materiālzinātnes, satelītbūves, elektronikas un citās inženierzinātņu jomās. Otrais posms sākās 2013. gada 19. martā, kad Latvija parakstīja Eiropas Sadarbības valsts līgumu (European Cooperating State Agreement) un kļuva par vienu no EKA Sadarbības valstīm, tādējādi nodrošinot ciešāku iesaistīšanos EKA starptautiskajos projektos.[7] 2015. gada 30. janvārī Latvija parakstīja EKA Eiropas Sadarbības valsts plāna hartu (ESVP harta, PECS Charter).[8] Tā paredzēta piecu gadu periodam, pēc kura valsts vai nu kļūst par EKA dalībvalsti, vai asociatīvo valsti, vai noslēdz jaunu ESVP hartu.
2020. gada 24. jūnijā Eiropas Kosmosa aģentūras Padome apstiprināja Latvijas pievienošanos EKA asociētās dalībvalsts statusā. Līgums stāsies spēkā pēc ratificēšanas Saeimā.[9] Saeima līgumu apstiprināja 27. jūlijā.[10]
Latvija kā asociētā dalībvalsts maksā EKA budžetā 9,5 miljonus eiro gadā.[11]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «ESA Budget for 2015». esa.int (Angļu valodā). 27. februāris 2015.
- ↑ «Convention for the establishment of a European Space Agency». esa.int (Angļu valodā). 27. februāris 2015.
- ↑ «Estonia accedes to ESA Convention». esa.int.
- ↑ «Hungary accedes to ESA Convention». esa.int.
- ↑ Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija - Latvija plāno attīstīt sadarbību kosmosa jomā[novecojusi saite]
- ↑ ESA Portal - Latvia signs Cooperation Agreement
- ↑ «Latvia becomes seventh ESA European Cooperating State». esa,int. ESA. Skatīts: 2013. gada 19. marts.
- ↑ Latvija oficiāli kļūst par Eiropas Kosmosa aģentūras sadarbības valsti[novecojusi saite] Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija, 2015-01-30
- ↑ «Latvija iegūst Eiropas Kosmosa aģentūras asociētās dalībvalsts statusu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-06-26.
- ↑ «Latvia becomes ESA Associate Member State». www.esa.int (angļu). 2020-07-29. Skatīts: 2020-08-18.
- ↑ Latvijas dalība Eiropas Kosmosa aģentūrā ir apdraudēta
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eiropas Kosmosa aģentūra.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
|