Pāriet uz saturu

Epitēlijaudi

Vikipēdijas lapa
Dažādi epitēlijaudi

Epitēlijaudi jeb epitēlijs (epithelium) ir audi, kas veidojas uz robežas ar ārējo vidi un nodrošina vielu apmaiņu ar to, kā arī aizsardzību no ārējās vides iedarbības. Epitēlijaudi sastāv no vairākām šūnu kārtām, tās ir blīvi novietotas un ātri noveco, un iet bojā.

Epitēlijaudus iedala segepitēlijā jeb segaudos un dziedzerepitēlijā jeb dziedzeraudos.

Segepitēlijs pārklāj visu cilvēka ķermeni (ietilpst ādas sastāvā), kā arī izklāj gremošanas traktu, elpceļus, urīnizvadceļus, dzimumceļus un ķermeņa dobumus (gļotādu). Segepitēlija šūnas ir cieši saistītas cita ar citu, un starp tām nav šūnstarpu vielas.

Dziedzerepitēlijs veido dziedzerus, kuri var būt vienšūnas un daudzšūnu. Tie izdala dažādas vielas. Piemēram, sviedru dziedzeri izvada no organisma sviedrus, kuņģa dziedzeri ražo kuņģa sulu, kas palīdz sagremot uzturu, virsnieru dziedzeri izdala asinīs vielu (hormonu), kas paātrina sirdsdarbību. Dziedzerepitēlijs dalās 2 apakšgrupās — ārējās sekrēcijas un iekšējās sekrēcijas dziedzerepitēlijs.

  • Aizsargfunkcija — Aizsargā citus audus no dažādiem kairinātājiem, neļauj organisma iekšējā vidē iekļūt mikroorganismiem.
  • Uzsūkšanas funkcija — Gremošanas trakta epitēlijs uzsūc barības vielas, vitamīnus un ūdeni, āda uzsūc skaistumkopšanas krēmus un indīgas vielas.
  • Izdalīšanas jeb sekretorā funkcija — Sviedru dziedzeri izdala sviedrus, siekalu dziedzeri — siekalas, asaru dziedzeri — asaras, gremošanas dziedzeri — gremošanas sulas, elpceļu dziedzeršūnas — gļotas, iekšējās sekrēcijas dziedzeri — hormonus.
  • Kustību funkcija — Skropstiņepitēlijs elpceļos pārvieto putekļus un citus netīrumus, lai izvadītu tos no organisma, olvados, tas pārvieto olšūnu dzemdes virzienā. Dzīvniekiem tas nodrošina kustības (planārijām un daudziem kāpuriem).[1]
  1. Alfons T. L. van Lommel. From Cells to Organs: A Histology Textbook and Atlas. Springer Science & Business Media, 2003. 91. lpp. ISBN 978-1-4020-7257-4.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]