Ernests Šmits

Ernests Šmits;
Personīgā informācija
Dzimis	1898. gada 8. februārī ; Gaujienas pagasts, Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Latvija)
Miris	1965. gada 6. augustā (67 gadi); Auce, Latvijas PSR (tagad Latvija)
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	Waffen-Sturmbannführer (majors);
Valsts	Krievijas impērija ; Latvija ; Trešais reihs
Struktūra	Sauszemes bruņotie spēki
Kaujas darbība	Pirmais pasaules karš; Latvijas brīvības cīņas; Otrais pasaules karš
Apbalvojumi	Lāčplēša Kara ordenis (III šķira) u.c.

Ernests Šmits^[a] (dzimis 1898. gada 8. februārī, miris 1965. gada 6. augustā) bija latviešu virsnieks. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Otrā pasaules kara laikā komandēja 28. Bārtas policijas bataljonu.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Gaujienas pagastā. Beidza tirdzniecības skolu un līdz Pirmajam pasaules karam dzīvoja Smiltenē. Iesaukts Krievijas armijā 1917. gada 4. janvārī, dienējis Somijas leibgvardes pulkā, vēlāk mācījās Otrajā Pēterhofas praporščiku skolā.^[1]

1919. gada 26. maijā brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā. 1919. gada 3. novembrī izcēlās kaujās par Daudzevu, par ko 1927. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Palika armijas dienestā pēc Latvijas brīvības cīņām, dienējis 3. Jelgavas kājnieku pulkā. Dienesta laikā 1929. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru,^[2] savukārt 1939. gadā ar III šķiras Viestura ordeni (ar šķēpiem).^[3] 1940. gadā kapteiņa dienesta pakāpē no armijas aizgājis.^[1]

Vācu okupācijas laikā no 1942. gada 9. jūnija bija 28. Bārtas policijas bataljona komandieris. Pēc bataljona izformēšanas dienēja 34. ieroču SS grenadieru pulkā, dienesta laikā paaugstināts par majoru un apbalvots ar II pakāpes Dzelzs krustu. Pēc kara ieslodzījumā Sibīrijā. Pēc atbrīvošanas atgriezās Latvijā. Miris 1965. gadā Aucē.^[1]

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 «L.k.o.k. datubāze». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 15. janvārī. Skatīts: 2015. gada 29. maijā.
↑ "Valdības Vēstnesis" — Ar Triju zvaigžņu ordeni apbalvoto 7. sarakstu Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. (1929. gada 16. novembris, Nr.261, 5. lpp.)
↑ "Valdības Vēstnesis" — Ar Viestura ordeni apbalvoto 3. saraksts Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. (1939. gada 11. novembris, Nr.257, 3. lpp.)