Ernests Apoga

Vikipēdijas lapa
Ernests Apoga
Ernests Apoga
Personīgā informācija
Dzimis 1898. gadā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Priekule, Grobiņas apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija
Miris 1937. gada 28. novembrī
Valsts karogs: Padomju Savienība Maskavas apgabals, KPFSR, PSRS
Militārais dienests
Dienesta pakāpe korpusa komandieris (1935)
Dienesta laiks 1917—1937
Valsts Valsts karogs: Krievija KSFPR
Karogs: Padomju Savienība PSRS
Struktūra Sarkanā gvarde
Sarkanā armija
Kaujas darbība Krievijas pilsoņu karš
Apbalvojumi Sarkanā Karoga ordenis (1928)
Sarkanās Zvaigznes ordenis (1936)
Izglītība M. Frunzes Kara akadēmija (1927)

Ernests Apoga (vecajā ortogrāfijā: Appoga krievu: Эрнест Фрицевич Аппога, dzimis 1898. gadā Priekulē,[1] miris 1937. gadā Maskavā) bija latviešu izcelsmes padomju virsnieks, Sarkanās armijas transporta un sakaru priekšnieks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piedzima strādnieka ģimenē. Līdz 1915. gadam strādāja Lībavā par virpotāja mācekli un mācījās tehniskos vakara kursos. 1915. gadā evakuējās uz Petrogradu, kur rūpnīcā strādāja par virpotāju. 1916. gada jūlijā kopā ar tēvu pārvācās uz Lisjvu, kur rūpnīcā strādāja par virpotāju un slīpētāju.

Februāra revolūcijā strādnieku grupā atbruņoja policistus. Ievēlēts strādnieku deputātu padomē. Oktobra revolūcijā piedalījās Sarkanās gvardes veidošanā, 1918. gada janvārī vadīja vienu no tās vienībām Soļikamskas un Čerdiņas apvidū, nodibinot tur padomju varu. Pildīja Čerdinas apvidus kara komisāra pienākumus. VI Viskrievijas Padomju kongresa delegāts. Pilsoņu karā piedalījās kaujās pret Kolčaka un Deņikina spēkiem kā Urālu kara apgabala štāba komisārs, 38. strēlnieku divīzijas kara komisārs, 9. Kubaņas armijas štāba nodaļas priekšnieks, 10. armijas štāba priekšnieks.

Pēc Pilsoņu kara bija Ziemeļkaukāza kara apgabala štāba priekšnieka palīgs, 37. Novočerkaskas strēlnieku divīzijas štāba priekšnieks, no 1923. gada marta — 9. Donas st. div. komandiera palīgs. 1924. gadā pabeidza Sarkanās armijas Kara akadēmijas Augstākos akadēmiskos kursus, no 1924. gada maija — Sarkanās armijas Kaujas sagatavošanas pārvaldes Ārpuskaraspēka sagatavošanas nodaļas pr-ks, no novembra — darbaļaužu ārpuskaraspēka sagatavošanas inspektora palīgs, no 1925. gada marta — Maskavas kara apgabala pārvaldes pr-ks.

Frunzes Kara akadēmijas Pamatfakultātes klausītājs 1925.—1927. gadā. Līdz 1928. gada aprīlim atradās Sarkanās armijas Galvenās pārvaldes rīcībā. No 1928. gada aprīlim līdz 1930. gada jūlijam — Darba un aizsardzības padomes rīkojošo sēžu sekretārs. No 1930. līdz 1937. gadam — Sarkanās armijas štāba (no 1926. g. — Ģenerālais štābs) 3. pārvaldes (kara satiksme) pr-ks. Līdzās tam kopš 1933. gada marta pildīja Sarkanās armijas Kara transporta akadēmijas Kara satiksmes katedras pr-ka pienākumus. PSRS aizsardzības Tautas komisāra Kara padomes loceklis.[2]

Lielā terora laikā tā sauktās Latviešu operācijas ietvaros pēc maršala Mihaila Tuhačevska tiesāšanas 1937. gada maijā apcietināts un apsūdzēts par „piedalīšanos pretpadomju militāri fašistiskā sazvērestībā un kaitniecībā”, pēc ilgstošām pratināšanām 28. novembrī nošauts un aprakts Komunarkas masu kapos pie Maskavas.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Gunārs Silakaktiņš: Kāpēc 7. decembris ir sēru diena irliepaja.lv, 2014. gada 7. decembrī
  2. «Аппога Эрнест Фрицевич + 26.11.1937». Расстрелянное поколение.
  3. Приговорен ВКВС СССР 28.11.1937 по обв. в участии в антисоветском военно-фашистском заговоре и вредительстве no 1937. gada novembrī nošauto saraksts old.memo.ru