Esperanto slengs

Esperanto slengs ir mākslīgi konstruētās esperanto valodas leksikas slānis, kurš visumā nav piemērots neitrālām situācijām. Tāpat kā citi slengi, lietojams vai nu attiecīgā vidē/situācijā vai tās aprakstā, vai humora dēļ. Atšķirībā no latviešu valodas, kur slengs jeb žargonismi tiek skaidri nošķirti no vienkāršrunas, esperanto valodā dalījums nav tik strikts.

Daļa no esperanto slenga veidojusies no esošās pamatleksikas, kā arī piešķirot īpašu neparastu vai nepieklājīgu jēgu parastiem esperanto vārdiem. Citos gadījumos lieto neoficiālus jaunvārdus, kas tehniski paliek ārpus noteiktā valodas vārdu krājuma, bet ir iegājušies lietošanā.

Veidi

Esperanto slengā atšķir rupjumu un rupjību. Rupjumu esperanto valodā sauc par sakro pēc Kvebekas dialekta vārda sakra un to veido reliģiski vai nepieklājīgi teicieni, ko izmanto kā izsaucienus vai runātāja dusmu objekta izdalīšanai. Pēc bijušā Pasaules esperanto asociācijas prezidenta Renato Korzeti teiktā, sakro ir "vārds vai frāze, ko lieto, lai izteiktu sašutumu vai dusmas vai tamlīdzīgu noskaņojumu, kas nav tieši adresēts konkrētai personai".

Nepieklājība esperanto valodā tiek raksturota kā maldeka vai nedeca ("nepieklājīga"), triviala ("vulgāra, nedelikāta, zemas šķiras"), tabua ("tabuēta"), pika ("asa, dzeloņaina") vai malnobla ("necienījama"). Tie ir esperanto vārdi, kas atsaucas uz seksuāliem aktiem un ķermeņa funkcijām nemedicīniskā stilā.

Aloss un Velkovs (1991) sadalīja esperanto vārdu krājumu pa šīm līnijām:

• normālie vārdi
• žargons jeb vārdi, kas netiek izmantoti piesardzīgās sarunās
• jaunvārdi priekš lamāšanās
• mitoloģismi
• zinātniskie termini jeb faki (no vācu Fach — "specialitāte"), bieži ņemti no medicīnas nozares.

Avoti

Tā kā, konstruējot valodu, kas būtu paredzēta starptautiskai saziņai, ne izsaucieni, kas izmantojami dusmās, ne arī neķītri izteicieni par dzimumaktu un ķermeņa funkcijām nebija starp valodas autora Zāmenhofa prioritātēm, šāda veida vārdu krājums nav plašs ne pirmajā esperanto mācību grāmatā Unua Libro, ne arī citos tālaika izdevumos. Pēc Alosa un Velkova vārdiem, "ne Zāmenhofs, ne citi starptautiskās valodas pionieri savos darbos nelietoja necenzētus vārdus; neraugoties uz to, viņi visi centās padarīt esperanto valodu par īstu valodu".

Alosa un Velkova komentārs liek secināt, ka viņu uzskatā valoda bez nepieklājīgiem izsaucieniem vai izteicieniem par seksuāla rakstura darbībām un ķermeņa funkcijām ir nepilnīga. Šāda valoda nederētu visām situācijām, kurās cilvēki lieto valodu. Lai esperanto valodu padarītu "reālāku" šajā nozīmē, esperantisti ir izveidojuši vai izgudrojuši vārdu krājumu, kas, viņuprāt, tajā trūkst. Vairāki slaveni esperantisti ir strādājuši, lai papildinātu šos centienus.

1931. gadā Ungārijas dzejnieks Kalmans Kaločai publicēja dzejoļu ciklu esperanto par erotiskām tēmām Sekretaj sonetoj ("Slepenie soneti"), kas palīdzēja izplatīt dažas neoficiālas vārdu saknes, kuras tagad veido daļu no seksuālo izpausmju pamata esperanto valodā. 1981. gadā Hektors Aloss un Kirils Velkovs publicēja nelielu brošūru “Tabuētie vārdi esperanto valodā: vārdnīca ar piemēriem praktiskai lietošanai” (Tabuaj vortoj en esperanto: vortaro, kun ekzemploj pri praktika uzado), kurā tika apspriestas arī esperanto seksuālā leksika un lamas; viņu brošūru izplatīja lielākie esperanto resursi. Renato Korzeti, kurš vēlāk kļuva par Pasaules Esperanto asociācijas prezidentu, 1987. gadā publicēja darbu "Mīciet mani, kundze: tabuētie un aizvainojošie izteicieni esperanto" (Knedu min, Sinjorino: tabuaj kaj insultaj esprimoj en esperanto), kurā tika apspriests arī šis esperanto vārdu krājuma aspekts, kā arī palielināja izsaucienu un teicienu klāstu. Korzeti grāmatas nosaukums apspēlē Čezāro Rozeti oriģinālromānu esperanto valodā Kredu Min, Sinjorino! ("Ticiet man, kundze").

Veidotie vārdi

Daži no esperanto valodas slenga vārdiem ir iegūti, piešķirot specifiskas un rupjas nozīmes vārdiem, kas veidoti saskaņā ar esperanto valodas gramatikas parastajām metodēm, bet parasti nav lietoti citās nozīmēs. Piemēram, vārds "prostitūta" ir ĉiesulino. Šis vārds, kam nav radnieciskuma nevienā valodā, veidots tikai no esperanto priedēkļa un piedēkļiem vien: sievietes (-in- ) persona ( -ul- ), kas pieder jebkuram (ĉies-). Kaut arī vārds varētu nozīmēt jebko, ko norāda tā sastāvdaļas, tā praktiskais lietojums aprobežojas ar šo īpašo jēgu. Tā kā esperanto valodas gramatika regulāri ļauj radīt jaunus vārdus, tā ļauj radīt lielu skaitu sinonīmu; kā šāda procesa piemērs vārdi publikulo (“publiska persona”), stratulino (“ielas persona — sieviete”) un sinvendisto (“pašpārdevējs”) visi ir izveidoti, lai apzīmētu prostitūtas.

Papildus šim veidojumam vārds putino nozīmē arī sieviešu prostitūtu no plaši izplatītas romāņu saknes. Esperanto ir arī oficiāls darbības vārds prostitui — prostituēt.

Esperanto valodas gramatika atļauj un veicina jaunu vārdu krājuma attīstību šajā virzienā. Esperanto vārds seksumi nozīmē "dzimumakts" vai vispārīgāk — seksuāla darbība; tas apvieno vārdu "dzimums" (sekso) ar nenoteikto piedēkli -um- ; fingrumi, "masturbēt", ir līdzīga vārda "pirksts" (fingro) konstrukcija, lai gan vārda parastā nozīme ir "sajust/pieskarties ar pirkstiem"; un langumi, no lango, "mēles" kā ķermeņa daļas. Menstruāciju legāls apzīmējums ir monataĵo, apvienojot monato “mēnesis” ar piedēkli, kas nozīmē “veidots no tā”.

Citas esperanto rupjības ir vienkārši kristietības pārdabisko būtņu piesaukšana. Tajās īpaši bieži tiek piesaukts velns (diablo), izmantojot tādas frāzes kā Diablo prenu ĝin! ("Lai velns to paņem!" ), Diablo manĝu vin! (“Lai velns tevi apēd!”) un Kia diablaĵo! ("Kāda velnišķība!" )

Esperanto valodas pamatvārdnīcā ir iekļauti vairāki pejoratīvi — apvainojoši vārdi bez necenzētas pieskaņas. Sakne fuŝ- nozīmē “bojāts” vai “nemākulīgs”, un dažos vārdos tā īpaši izcelta; tā, fuŝado atbilst angļu teicienam FUBAR. Fuŝ tiek lietots arī kā pejoratīvs priedēklis. Priedēklis fi- (“amorāls”) un piedēklis -aĉ- (“slikts, zemāks”) arī ir pamatleksikas daļas ar pejoratīvām funkcijām; tos var apvienot, lai iegūtu jaunus vārdus, piemēram, fiaĉulo, kas apzīmē ļoti nepatīkamu personu. Fek- ir esperanto sakne sūdiem; Aloss un Velkovs ziņo, ka sastapušies ar tādām kombinācijām kā fikfek (angļu variantā "fuck-shit").

Profesionāli neitrāli vārdi, ko lieto neatbilstošā kontekstā

Tāpat kā daudzās dabiskajās valodās, daži medicīniski un anatomiski termini var būt tabuēti vai rupji, ja tos lieto ārpus medicīniskā konteksta. A&V sniedz tādus piemērus kā libido, meleno vai menopazo; vai parastāki vārdi, piemēram, lubriki — parasti apzīmē eļļošanu, vai menstruo — mēnešreizes.

Esperanto svētumu zaimošana

Vēl viens esperanto slenga avots ir pārlieku izsmalcināti vārdi vai izteicieni, kas patiesībā ir humoristiski lamu izsaucieni, kuri atsaucas uz esperanto kultūru. Tiem nav nekādas tabuētas konotācijas, bet tiek izmantoti, it kā būtu rupji. Tādas frāzes kā Aktoj de la Akademio! (" Akadēmijas dokumenti!") un Fundamenta Krestomatio! ("Pamata hrestomātija!") norāda uz esperanto institūciju nosaukumiem, Zāmenhofa grāmatām un pašu Zāmenhofu. Līdzīgu formu dabiskā valodā var novērot, piemēram, teicienā "dieva darbi", bet biežāk tā sastopama daiļliteratūrā. Daži piemēri:

• Sankta Ludoviko! — Svētais Ludviķis! (domājot Ludvigu Zāmenhofu)
• Ho Zamenhofo! — O, Zāmenhof!
• Pro mia Zamĉjo! — Dēļ mana Zāmīša!
• Noktaj fantomoj! — Nakts rēgi! (citāts no Zāmenhofa dzejoļa)

Atsauces uz dažādiem notikumiem esperanto dzīvē

• Ata-Ita! — (mājiens uz esperantistu "krustakaru" par piedēkļu -at- un -it- lietošanu esperanto darbības vārdos)
• blinkenberg — uzvārds, kura īpašnieks 1954. gadā nostājās pret esperanto UNESCO konferencē Montevideo. Tagad tiek esperantistu lietots kā apvainojums nekompetentumā.
• kabei — negaidīti pārtraukt nodarboties ar esperanto tā bezperspektīvuma dēļ. Cēlies no pazīstama esperantista pseidonīma Kabe.

Dažādu esperantistu tipu nelabvēlīgs raksturojums

• bonantagulo ("labdienotājs"), kielvifartasulo ("kājumsklājotājs") — sliņķis, kurš iemācījies esperanto tikai pamatfrāzes.
• eterna komencanto — mūžīgais iesācējs, kurš ilgstoši nespēj iemācīties vairāk par minimumu, neraugoties uz sanāksmju apmeklēšanu.
• talpo ("kurmis") — fanātisks esperanto propagandists bez faktu pārzināšanas.
• lacerti ("ķirzakot") — sarunāties esperantistu vidē citā mākslīgā valodā. Starp šādas izrīcības variantiem ir arī citi reptiloīdi termini, kas demonstrē negatīvu attieksmi pret sarunām citās valodās esperantistu vidē: aligatori — sarunāties cita esperantista dzimtajā valodā un krokodili — sarunāties starp esperantistiem abu dzimtajā valodā.
• volapukaĵo ("volapikiska lieta") — nejēdzība, ķīniešu ābece. (Zīmējas uz tradicionālo esperantistu augstprātību pret volapiku, kurš tika radīts pirms esperanto pēc tiem pašiem principiem, lai gan bāzējās uz ģermāņu valodām, nevis uz romāņu kā esperanto.)

Pozitīvi vai neitrāli slenga termini

• samideano ("vienādi domājošais"), termins tiek attiecināts uz citiem esperantistiem.
• verda papo ("zaļais pāvests") — aktīvs un efektīvs esperanto propagandists. Zaļā krāsa pieder pie esperanto simboliem.
• gufujo ("ūpju zeme"), apzīmē vietu, kur var mierīgi baudīt tēju bez smēķētāju un alkoholiķu klātbūtnes.

Formas mīkstināšana

Tāpat kā amerikāņu angļu vai krievu valodā, uzsvara variācijas un pauzes var dot vārdam citu, negaidītu nozīmi: angļu analysis (analīze) tā pārvēršas par anallysis (anāl-līze). Citas pārveides formas, kas saistītas ar ikdienišķa vārda "apgānīšanu" vai rupjības atcelšanu (piemēram, angļu valodā tādos vārdos kā frack vai feldercarp seriālā Battlestar Galactica), lai apietu cenzūru, tiek apmainīti līdzskaņi vai patskaņi, vai pievienojot/izlaižot diakritiskās zīmes.

Vārdu spēles

Esperanto unificētā gramatika rada daudz līdzīgu vārdu, kā rezultātā rodas daudz iespēju spēlēties ar tiem. Daži piemēri:

• Rabato por rabito! — Atlaide aplaupītajam!
• Palavro de kadavro! — Līķa pļāpāšana!
• Pluralo de singularo! — Vienskaitļa daudzskaitlis!
• Korpo de porko! — Cūkas miesa!

Jaunvārdi

Citi šādi vārdi esperanto valodā ir tehniski "neoloģismi" - vārdi, kurus Zāmenhofs nav ievietojis pamata vārdnīcā, un Esperanto akadēmija tos nav oficiāli noteikusi un ievietojusi tās publicētajā oficiālajā vārdu sarakstā. Tomēr tie parādās tādos standarta uzziņu darbos kā Gastona Varingjēna Plena Ilustrita Vortaro de Esperanto, bieži ar piezīmi, ka tie ir nepieklājīgi jaunvārdi.

1932. gadā Kalmans Kaločai (ar pseidonīmu “Peters Peneters”) publicēja lielu daļu no tālaika esperanto valodas neformālās leksikas dzejoļu ciklā Sekretaj sonetoj, iespējams, daļu no tās pats izgudrodams. Krājums noslēdzas ar pielikumu, kurš arī izklāstīts dzejā, kurā autors definē katru no dzejoļos atrodamajiem jaunvārdiem, ieskaitot esperanto saknes, piemēram, fiki jeb "nodarboties ar seksu", kura forma aizgūta no vācu valodas; kaco, “gailis” “dzimumlocekļa” nozīmē, aizgūts no itāļu valodas; un piĉo, “sievietes ģenitālijas”, aizgūts no dienvidu slāvu valodām. Viens no Kaločai dzejoļiem sastāv tikai no dzimumakta sinonīmu uzskaitījuma, kas radīts ar vārdu daļu kombinēšanu vai esperanto vārdu metaforiski paplašinātām nozīmēm:

Por la unua, dolĉa foj': deflori,

kaj poste: nupti, karnon miksi, trui,

seksumi, kaj koiti, kaj geĝui,

kopuli, kohabiti kaj amori.

Enpafi, ŝtopi, vosti, grotesplori,

palisi, kaj bambui, kaj geglui,

kunkuŝi, kaj interne intervjui,

bombardi sube, mini, lanci, bori.

Kaj broson brosi, glavon karnan ingi,

buteron kirli, sondi, piŝti, piki,

kamenbalai, inan ingon klingi,

surpingli, karnon planti, truon fliki,

la brulon per la akvotub' estingi,

tranajli, spili, ŝargi, farĉi, fiki.

Tiklīdz vārda sakne nokļūst esperanto valodā, tā kļūst pieejama visiem esperanto valodas vārdu atvasināšanas procesiem; tā no fiki rodas fikilo, burtiski "jāšanās rīks" (-ilo) un daudziem citiem parastajā esperanto stilā veidotiem vārdiem.

Gavaro žargons

Literāriem mērķiem (piemēram, kriminālo slāņu leksikas atdarināšanai) beļģu lingvists Manuels Halveliks izveidoja speciālu slengu "gavaro" (no krievu "говорить" - runāt). Tas nav patstāvīga valoda un visumā saglabā esperanto leksiku un gramatiku, bet lieto garākas galotnes, pievieno dažus piedēkļus un lieto volapika skaitļa vārdus. Pie iespējas tiek lietoti rupjāki vārdi, tā, normatīvo koiti un fekaĵo vietā tiek lietoti fiki un kakaĵo.

Literatūra

• Kichard Bonker and Henry Beard; Illustrated by Bruce Cochran NATIONAL LAMPOON, November 1972, Vol. 1, No. 32 How to Talk Dirty in Esperanto.
• Hektor Alos, Kiril Velkov, Tabuaj vortoj en Esperanto: Vortaro, kun ekzemploj pri praktika uzado. (Vraca, 1981).
• Renato Corsetti, Knedu min, Sinjorino: tabuaj kaj insultaj esprimoj en Esperanto (La KancerKliniko, 2006)
• David K. Jordan, Being Colloquial in Esperanto: A Reference Guide for Americans. (University Press of America, 1992; ISBN 0-8191-8646-5).
• Kálmán Kalocsay (rakstošs kā "Peter Peneter"), Sekretaj sonetoj, (1932)
• Boris Kolker, Vojaĝo en Esperanto-lando: Perfektiga kurso de Esperanto. (Maskava: Progress, 1992; ISBN 5-01-002953-7).
• Gaston Waringhien, ed., Plena Ilustrita Vortaro de Esperanto kun Suplemento (Sennacieca Asocio Tutmonda, 1987).