Ferdinands Vrangelis

Ferdinands fon Vrangelis; Ferdinand von Wrangell
Personīgā informācija
Dzimis	1797. gada 29. decembrī ; Pleskava, Krievijas Impērija
Miris	1870. gada 25. maijā (72 gadi); Tērbata, Krievijas Impērija
Tautība	vācbaltietis
Nodarbošanās	virsnieks, valstsvīrs, polārpētnieks, ģeogrāfs
Vecāki	Pēteris Vrangelis, Doroteja fon Freimane
Dzīvesbiedre	Elizabete de Rosijona

Ferdinands Frīdrihs Georgs Ludvigs fon Vrangelis (vācu: Ferdinand Friedrich Georg Ludwig von Wrangell, krievu: Фердинанд Петрович Врангель; dzimis 1796. gada 29. decembrī, miris 1870. gada 25. maijā) bija vācbaltu izcelsmes Krievijas flotes virsnieks, polārpētnieks, ģeogrāfs un valstsvīrs, admirālis, viens no Krievijas Ģeogrāfijas biedrības dibinātājiem, Jūras lietu ministrijas vadītājs, Krievijas Amerikas 6. gubernators.

Dzīvesgājums

Dzimis Pleskavā, vecākiem viesojoties tēvoča ģimenē.^[1] 1807. gadā iestājies Sanktpēterburgas Jūras kadetu korpusā, ko absolvējis 1815. gadā mičmaņa pakāpē. 1816.—1817. gadā dienējis Somu līcī uz fregates Avtroil. 1817.—1819. gadā piedalījies Vasīlija Golovina ekspedīcijā apkārt pasaulei ar šalupi Kamčatka, par ko apbalvots ar 3. pakāpes Svētās Annas ordeni.^[2]

1820. gadā Vrangelim piešķirta leitnanta pakāpe. No 1820. līdz 1824. gadam vadījis Krievijas ziemeļaustrumu piekrastes izpētes ekspedīciju, kuras laikā aprakstīta Sibīrijas piekraste no Indigirkas grīvas līdz Koļučinas līcim, nokartēja Medvežju salas. Pēc atgriešanās no ekspedīcijas piešķirta kapteiņleitnanta pakāpe un vairāki apbalvojumi.

No 1825. līdz 1827. gadam vadījis ekspedīciju apkārt pasaulei ar militāro transportkuģi Krotkij. 1827. gadā piešķirta 2. pakāpes kapteiņa pakāpe un ievēlēts par Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli.

1829. gadā iecelts par Krievijas Amerikas gubernatoru. Amata laikā personīgi apsekojis visu piekrasti no Beringa šauruma līdz Kalifornijai, Novoarhangeļskā nodibinājis magnetometeoroloģisko observatoriju.

1836. gadā caur Meksiku atgriezies Krievijā, veicot savu trešo ceļojumu apkārt pasaulei. Tajā pašā gadā viņam piešķirta kontradmirāļa pakāpe un viņš sācis strādāt Jūras lietu ministrijā. No 1837. gada pieņemts par Londonas Karaliskās ģeogrāfiskās biedrības korespondētājlocekli. No 1840. līdz 1847. gadam bija Krievijas—Amerikas kompānijas direktors. 1845. gadā bija viens no Krievijas ģeogrāfijas biedrības dibinātājiem. 1949. gadā atvaļinājās viceadmirāļa dienesta pakāpē.

Sakarā ar Krimas kara sākšanos atgriezās dienestā un 1854. gadā tika nozīmēts par Hidrogrāfijas departamenta direktoru. No 1855. līdz 1857. gadam bija Jūras lietu ministrijas ministrs. 1856. gada 15. aprīlī iecelts ģenerāladjutanta pakāpē, bet tā paša gada 26. augustā — admirāļa pakāpē. 1857. gadā veselības stāvokļa dēļ atcelts no ministra amata un iecelts par Valsts padomes locekli. Atkārtoti atvaļinājies 1864. gadā un apmeties savā muižā Ruilā tagadējā Igaunijā. Miris 1870. gadā Tērbatā, viesojoties pie radiem.

Pagodinājumi

Ferdinanda Vrangeļa vārdā nosaukti:

Vrangeļa sala Ziemeļu ledus okeānā,
Vrangeļa sala Barenca jūrā,
Vrangeļa sala Aleksandra arhipelāgā Aļaskā, kā arī pilsēta un lidosta,
Vrangeļa līcis Japāņu jūrā,
Vrangeļa kalni un nacionālais parks Aļaskā,
Roelas pamatskola Igaunijā.^[3]

Atsauces

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ferdinands Vrangelis.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)

[1] Не вернувшийся. Нужна ли городу Пскову улица адмирала Фердинанда Врангеля?

[2] ИМЕНА НА КАРТЕ АРКТИКИ. Врангель Фердинанд Петрович

[3] Ferdinand von Wrangelli nimeline Roela Lasteaed-Põhikool

[1]

[2]

[3]