Finlandizācija

Urho Kekkonens un Leonīds Brežņevs 1960. gadā Kekkonena valsts vizītes laikā Padomju Savienībā

Finlandizācija (somu: suomettuminen; zviedru: finlandisering; vācu: Finnlandisierung) ir valsts politikas pakārtošana lielākas kaimiņvalsts politikai, nomināli saglabājot suverenitāti. Šis politiskais termins parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu Padomju Savienības un Somijas attiecības pēc Otrā pasaules kara. Termins galvenokārt izplatīts Rietumu historiogrāfijā un tam ir negatīva nozīme.

Priekšvēsture

Lai gan Somija no 1809. līdz 1917. gadam bija pakļauta Krievijas Impērijai, pateicoties īpašajam autonomajam statusam, tā spēja ātri iegūt de facto neatkarību. Tomēr pēc PSRS izveidošanās un tās straujās reorganizācijas par lielvaru Somijai draudēja reāls risks zaudēt suverenitāti.

Padomju un Somijas kara 1939—1940. gadā rezultātā Somija zaudēja ievērojamu daļu Viborgas provinces. Līdz ar tās zaudēšanu Somija zaudēja piekto daļu savas rūpniecībaa un 11% lauksaimniecības zemes. No PSRS atdotajām teritorijām nācās evakuēt 12% iedzīvotāju jeb aptuveni 400 000 cilvēku. Hanko pussala tika iznomāta PSRS kā jūras spēku bāze.

Vēsture

Pēc Maskavas pamiera noslēgšanas 1944. gada 19. septembrī Somija apņēmās izraidīt Vērmahtu no savas teritorijas, kas vēlāk izraisīja Lapzemes karu. Otrā pasaules kara beigās Somijai izdevās saglabāt suverenitāti; tā atšķirībā no Baltijas valstīm netika iekļauta PSRS sastāvā un atšķirībā no Austrumeiropas valstīm izvairījās no savas ekonomikas sovetizācijas.

Lai gan PSRS varēja izvirzīt vairākus iemeslus Somijas suverenitātes atņemšanai (juridiskus, vēsturiskus, teritoriālus, politiskus un ekonomiskus), tā to nedarīja. No otras puses, Somijas relatīvā brīvība bija nepieciešama PSRS, lai palielinātu savu prestižu un uzsvērtu savu iecietību pret zaudējušajām valstīm. Tomēr šī piekāpšanās Rietumiem tika ātri aizmirsta, jo ASV baidījās, ka šāda iecietība visas valstis, kas robežojas ar PSRS vai atrodas tās tuvumā (Rietumvācija, Japāna, Norvēģija, Koreja), padarīs par nesamierināmām marionetēm, kas nav gatavas nostāties ASV pusē un izrādīt reālu pretestību PSRS.

Somija samaksāja cenu par savu suverenitāti — tā samaksāja kompensāciju PSRS par Somijas okupācijas laikā Somijas koncentrācijas nometnēs padomju pilsoņiem nodarīto kaitējumu, beidzot atteicās no savām tiesībām uz Karēliju, atdeva Petsamo apgabalu, pārdeva nelielu zemes gabalu Lapzemē, kā arī 1948. gadā parakstīja "Sadarbības un savstarpējās palīdzības līgumu" ar Padomju Savienību. Līgumā bija noteikts, ka Somija ir neitrāla un atzīst PSRS "īpašās stratēģiskās intereses". Pretī Somija šīs atkarības robežās varēja saglabāt kapitālistisko sistēmu, tirgus ekonomiku un zināmu vārda brīvību. Tomēr ASV un Rietumvācijā šīs piekāpšanās PSRS tika uztvertas gandrīz kā nodevība — tā radās jēdziens "finlandizācija". Šis termins ienāca politiskajā leksikā un pat sarunvalodā. Tomēr somi savu ierobežoto brīvību spēja pārvērst par lielisku iespēju iespaidīgai ekonomiskajai attīstībai, labklājībai un nacionālajai pašcieņai. Somija piegādāja PSRS automašīnas un kuģus, pretī saņemot naftu un citas izejvielas.

PSRS ietekme uz Somijas iekšpolitiku

Pēckara Somijā bija aizliegtas ASV izdotās filmas, ko Padomju Savienībā uzskatīja par pretpadomju propagandu. No bibliotēkām arī izņēma tās grāmatas, ko Padomju Savienībā uzskatīja par pretpadomju propagandu. Rietumos šādas darbības tiktu uzskatītas par cenzūras ieviešanu. Somija arī konsekventi izdeva no PSRS aizbēgušos padomju pilsoņus.

Skatīt arī

• Limitrofi