Franča Jozefa Zeme

Franča Jozefa Zeme
	krievu: Земля Франца-Иосифа
	Franča Jozefa Zemes karte
	Franča Jozefa Zeme Franča Jozefa Zeme
Ģeogrāfija
Izvietojums	Ziemeļu Ledus okeāns
Koordinātas	80°34″N 54°47″E / 80.00944°N 54.01306°EKoordinātas: 80°34″N 54°47″E / 80.00944°N 54.01306°E
Salu skaits	192
Galvenās salas	10
Platība	16 134 km²
Augstākais kalns	Forbsa ledājs; 620 m
Administrācija
	Krievija
Apgabals	Arhangeļskas apgabals
Demogrāfija
Iedzīvotāji	0
	Franča Jozefa Zeme Vikikrātuvē

Franča Jozefa Zeme (krievu: Земля Франца-Иосифа) ir arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā ziemeļos no Novaja Zemļas, un austrumos no Svalbāras. Arhipelāgs pieder Krievijas Federācijai un ir iekļauts Arhangeļskas apgabalā. Franča Jozefa Zeme sastāv no 192 ar ledu klātām salām, kuru kopējā platība ir 16 134 km². Arhipelāgā nav pastāvīgo iedzīvotāju.^[1]

Salās darbojas divas polārstacijas: Observatorija Krenkeļa Heisa salā un Nagurska Aleksandras Zemē, kā arī robežsardzes daļa un lidlauks. Ar kuģiem uz arhipelāgu iespējams aizkļūt tikai dažās vasaras nedēļās un salu apmeklēšanai nepieciešama speciāla atļauja.

Ģeogrāfija

Franča Jozefa Zeme atrodas starp 80,0° un 81,9° ziemeļu paralēlēm un tā ir vistālāk uz ziemeļiem izvietojusies salu grupa Eirāzijā. Tās galējais ziemeļu punkts ir Fligeli rags Rūdolfa salā. Arhipelāgs atrodas tikai 900—1110 km no Ziemeļpola un tā ziemeļu salas ir tuvāk ziemeļpolam kā jebkura cita zeme, izņemot Elsmīru un Grenlandi.

Lielākās salas
Sala	Platība	Augstums
Georga Zeme	2820,8	416
Vilčeka Zeme	2203,3	606
Greiema Bella sala	1556,6	509
Aleksandras Zeme	1095,3	382
Hola sala	1049,4	502
Solsberija sala	960,0	482
Maklintoka sala	611,5	521
Džeksona sala	521,4	481
Laronsjēra sala	478,3	431
Hukera sala	459,8	576
Cīglera ala	448,0	554
Čempa sala	374,3	507
Luidži sala	370,6	468
Salma sala	344,0	343
Karla Aleksandra sala	329,2	365
Rūdolfa sala	295,5	461
Evas-Livas sala	288,0	381
Nortbruka sala	254,0	344
Vīnerneištates sala	237,0	620
Brusa sala	190,8	301
Nansena sala	164,1	372
Paijera sala	160,0	284
Rainera sala	139,8	284
Heisa sala	132,2	242
Grīlija sala	127,2	447
Artura sala	111,2	275
pārējās salas	333,1
Franča Jozefa Zeme	16090,0	620

Arhipelāgs nosacīti dalās trīs salu grupās:

austrumu grupa, ko no pārējā arhipelāga atdala Austriešu šaurums ar lielākajām salām Vilčeka Zemi un Greiema-Bella salu;
centrālā grupa starp Austriešu šaurumu un Britu kanālu ir daudzskaitlīgākā salu grupa ar lielāko Hola salu un arhipelāga augstāko punktu Vīnerneištates salā;
rietumu grupa uz rietumiem no Britu kanāla ar arhipelāga lielāko salu Georga Zemi.

Vēsture

Iespējams, šo arhipelāgu pirmie sasniedza norvēģu roņu mednieki 1865. gadā ar šoneri Spidsbergen. Viņi devās uz austrumiem no Svalbāras, līdz sasniedza jaunu zemi, minētu kā Ziemeļaustrumu Špicbergenu. Nav zināms, vai viņi izkāpa krastā.

Oficiāli šīs salas atklāja Austroungārijas polārā ekspedīcija, kas notika 1873. gadā, un ko vadīja Jūliuss fon Pajers un Kārlis Veiprehts (Karl Weyprecht). Viņi nosauca arhipelāgu par godu Austroungārijas imperatoram Francim Jozefam I. Tā kā ekspedīcija bija privāta, šīs salas nekļuva par Austroungārijas īpašumu.

1926. gadā Franča Jozefa Zeme nokļuva Padomju Savienības, pēc 1991. gada Krievijas Federācijas īpašumā.

Atsauces

↑ «Franz-Joseph-Land: Die Inseln». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. decembrī. Skatīts: 2019. gada 27. decembrī. Arhivēts 2019. gada 27. decembrī, Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Franča Jozefa Zeme.

[1] «Franz-Joseph-Land: Die Inseln». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. decembrī. Skatīts: 2019. gada 27. decembrī. Arhivēts 2019. gada 27. decembrī, Wayback Machine vietnē.

[1]