Fudzjaņa
Fudzjaņas province | |
福建省 | |
— Ķīnas province — | |
Fudzjaņas atrašanās vieta Ķīnā | |
Pārvaldes centrs | Fudžou |
---|---|
Valsts | Ķīna |
Platība | |
- Kopējā | 121 400 km² |
Iedzīvotāji (2010. gadā) | |
- Kopā | 36 894 216 |
- Blīvums | 303,9/km² |
Laika josla | UTC (UTC+8) |
Mājaslapa: www | |
Fudzjaņas province Vikikrātuvē |
Fudzjaņas province (ķīniešu: 福建省, piņjiņs: Fújiàn Shěng) ir viena no Ķīnas 22 provincēm. Province atrodas Ķīnas dienvidaustrumos un robežojas ar trijām citām provincēm — Guandunu, Dzjansji un Džedzjanu. Provinci no Taivānas salas atdala Taivānas šaurums. Provinces administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir Fudžou. 2010. gadā Fudzjaņas provincē dzīvoja 36,9 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 98% bija haņi, bet 1% — še.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Fudzjaņas teritorija bija apdzīvota jau neolīta laikmetā, reģions bija nozīmīgs kultūru un tirdzniecības krustpunkts. Cjiņu dinastijas laikā (221–206 p.m.ē.) tas tika iekļauts impērijas sastāvā, taču reljefa un kalnu dēļ tas ilgi saglabāja salīdzinošu izolāciju no centrālās Ķīnas. Tanu dinastijas periodā (618–907) un vēlākā Sunu dinastijas laikā (960–1279) Fudzjaņa kļuva par svarīgu jūras tirdzniecības centru, kas veicināja reģiona ekonomisko uzplaukumu.
Minu dinastijas (1368–1644) laikā province turpināja attīstīties kā tirdzniecības un kuģniecības centrs. Šajā periodā no Fudzjaņas izceļoja daudzi ķīnieši, veidojot spēcīgas imigrantu kopienas Dienvidaustrumāzijā.
Cjinu dinastijas (1644–1912) valdīšanas laikā reģions piedzīvoja lielas pārmaiņas, tostarp cīņas Taivānas šaurumā un sadursmes ar ārvalstu spēkiem. Ķīniešu kara vadonis Džengs Čenguns (pazīstams arī kā Koksinga) izmantoja Fudzjaņu kā bāzi cīņai pret Cjinu dinastiju. Viņa flote uzsāka karu pret Cjinu spēkiem, vienlaikus mēģinot atgūt Taivānu, kas atradās holandiešu kontrolē. 1662. gadā Koksinga veiksmīgi izdzina holandiešus no Taivānas, padarot salu par savas varas centru. Opija karu laikā (1839–1842 un 1856–1860) Fudzjaņa kļuva par daļu no Ķīnas piekrastes reģioniem, kur notika militāri konflikti starp Ķīnu un Lielbritāniju. Fudzjaņas osta Fudžou kļuva par svarīgu stratēģisko punktu.
Japānas militārais uzplaukums 19. gadsimta beigās radīja draudus Fudzjaņai, jo province atradās stratēģiskā tuvumā konflikta zonai. Lai gan pats karš lielākoties norisinājās Korejas pussalā un Ziemeļķīnā, Japānas flote apdraudēja arī Fudzjaņas piekrasti. Otrā pasaules kara laikā Fudzjaņa tika pakļauta Japānas militārajai agresijai. Lai gan Japānas armija pilnībā neokupēja Fudzjaņu, reģions piedzīvoja smagas cīņas un ekonomisku izsīkumu. Japānas flote izmantoja savu pārākumu, lai kontrolētu Fudzjaņas piekrasti un ierobežotu Ķīnas piekļuvi jūrai.
Pēc Ķīnas pilsoņu kara beigām 1949. gadā, kad Taivānas sala nonāca Ķīnas nacionālistu (Kuomintang) kontrolē, Fudzjaņas province kļuva par frontes līniju starp Ķīnas Tautas Republiku un Taivānu. Tuvumā esošās Kinmenas salas kļuva par cīņu laukiem 1955. gadā. Šis konflikts draudēja izvērsties plašākā karā, iesaistot ASV kā Taivānas sabiedroto. 1958. gadā Ķīna uzsāka intensīvu bombardēšanu pret Kinmenu un citām salām, kas izraisīja smagas cīņas un diplomātiskus saspīlējumus ar ASV.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Fudzjaņa.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Šis ar Ķīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|