Krāšņā pūkpīle

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Krāšņā pūkpīle
Somateria spectabilis (Linnaeus, 1758)
Tēviņš
Tēviņš
Mātīte
Mātīte
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zosveidīgie (Anseriformes)
Dzimta Pīļu dzimta (Anatidae)
Apakšdzimta Gauru apakšdzimta (Merginae)
Ģints Pūkpīles (Somateria)
Suga Krāšņā pūkpīle (Somateria spectabilis)
Krāšņā pūkpīle Vikikrātuvē

Krāšņā pūkpīle (Somateria spectabilis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae). Tā ligzdo Ziemeļu puslodes arktiskajās piekrastēs Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā.[1] Ziemot tā dodas uz neaizsalstošām arktiskām un subarktiskām jūrām. Latvijā krāšņā pūkpīle ir reta caurceļotāja un ziemotāja, kopumā bijuši četri novērojumi.[2]

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Suga gan savu zinātnisko, gan latvisko nosaukumu ieguvusi, pateicoties pieauguša tēviņa krāšņajam apspalvojumam
Krāšņās pūkpīles tēviņš ir viegli atpazīstams pēc tā daudzkrāsainās galvas

Krāšņās pūkpīles zinātniskais nosaukums Somateria spectabilis atvasināts no grieķu valodas un latviski nozīmē "pūkainais ķermenis": "ķermenis" (sōma, sōmatos), "vilna", "pūkas" (erion), atspoguļojot pūkpīļu īpaši mīkstās un biezās dūnas; otrs vārds nozīmē "krāšņā", "skaistā", "tā, kuru ir vērts redzēt" (spectabilis), atspoguļojot krāšņo pieauguša tēviņa apspalvojumu.[3]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krāšņajai pūkpīlei ir cirkumpolāra izplatība, un tā ir sastopama Ziemeļu puslodes arktisko apgabalu piekrastēs un salās.[1][2] Ligzdo Aļaskas, Kanādas, Grenlandes, Svalbāras un Krievijas arktiskajos krastos.[4] Taču neligzdo Islandē un Skandināvijas ziemeļos.[2]

Ziemas periodā putni no tuvējās Krievijas populācijas izplatās gar Skandināvijas ziemeļu piekrasti, nelielā skaitā sasniedzot arī Ziemeļu un Baltijas jūru.[2] Krāšņā pūkpīle ziemo arktiskajās un subarktiskajās jūrās, galvenokārt Beringa jūrā, pie Grenlandes rietumkrastiem un Norvēģijas ziemeļos, bet ziemo arī ASV ziemeļaustrumos, pie Skotijas, Islandes un Kamčatkas krastiem.[1]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tēviņš tikai 3 gadu vecumā iegūst tipisko, krāsaino apspalvojumu

Krāšņā pūkpīle ir liela auguma jūras pīle. Tās ķermeņa garums 50—70 cm, spārnu plētums 86—102 cm,[4] svars tēviņam ap 1670 g, mātītei 1570 g.[5] Ķermeņa masa vienam īpatnim ir atšķirīga dažādās sezonās, tā var svārstīties no 900 g līdz 2 kg.[6]

Sugai piemīt dzimumu dimorfisms: tēviņš ir nedaudz lielāks un ligzdošanas sezonas laikā tā apspalvojums kļūst īpaši krāšņs, salīdzinot ar mātīti.[6] Tēviņa ķermenis ir gandrīz melns, sānos pie astes pamatnes un padusē zem spārna nelieli, balti laukumi, arī spārni melnbalti. Kakls īss un balts. Krūtis gaišā smilšu vai gaišā aprikožu krāsā, pleci balti, galva daudzkrāsaina (pakausis un galvas virsa zilpelēka, vaigi kā ar akvareli ietonēti gaiši zaļi, zods balts). Knābis sarkans ar baltu galu, no sejas nodalīts ar šauru, melnu līniju, knābja paugurs liels un orenždzeltens. Arī kājas oranždzeltenas. Uz muguras dažu spalvu gali cirtojas, paceļoties uz augšu.[7][8]

Mātīte ir košā, sarkanbrūnā krāsā, ar nedaudz gaišāku kaklu un galvu. Ap acīm gaišāks laukumiņš. Spalvām uz muguras un sāniem melns raksts, atgādinot uzšuvi, bet spalvām uz galvas un kakla ir smalkas, melnas līnijas. Knābis melns vai pelēks, bet kājas zaļganpelēkas.[4] Jaunie putni ir pelēkbrūni. Pirmā gada rudenī jaunie tēviņi nomaina apspalvojumu, tas kļūst tumšs, izceļoties baltām krūtīm.[4][8] Tēviņš tikai 3 gadu vecumā iegūst tipisko, krāsaino apspalvojumu.[4]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krāšņā pūkpīle ir ļoti sabiedriska un gandrīz visu gadu uzturas baros, izņēmums ligzdošanas laiks.[1][8] Barā parasti ir kādi 1000 īpatņi. Īpaši lielus barus veido spalvu mainošie putni, piemēram, Grenlandes rietumu piekrastes barošanās vietās barā var būt pat vairāk kā 100 000 īpatņi.[1] Arī ziemojošie putni veido lielus barus, līdz 15 000,[1] un pavasara migrācijai pulcējas lieli bari, reizēm vairāk nekā 10 000 īpatņi.[8] Laikā no jūlija līdz augustam tēviņi pulcējas lielos baros, lai uzsāktu pārlidojumus uz iecienītajām spalvu nomaiņas un barošanās vietām atklātā jūrā. Ļoti bieži barošanās vietas jūrā ir vairāk kā 1000 km attālumā no ligzdošanas vietām. Migrācija uz ziemošanas vietām abiem dzimumiem sākas laikā no augusta līdz oktobrim. Pavasarī atgriešanos ligzdošanas vietās nosaka ledus un sniega daudzums. Neligzdojošie putni vasaru pavada ziemošanas vietās.

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kad uzsākas olu perēšana, tēviņi dodas uz barošanās vietām jūrā, kur tie maina apspalvojumu
Par mazuļiem rūpējas tikai mātīte

Krāšņās pūkpīles barošanās ieradumi dažādās sezonās ir atšķirīgi. Lielāko daļu no gada tā pavada jūrā, nirstot un barojoties ar bentiskajiem bezmugurkaulniekiem.[9] Ieniršanas dziļums var sasniegt 25 m.[8] Ligzdošanas sezonas laikā tā barojas iekšzemes saldūdens ezeros, galvenokārt uzlasot bezmugurkaulniekus no ūdens virsmas.[9] Krāšņās pūkpīles iecienītākā barība ir gliemji, vēžveidīgie, kukaiņu kāpuri (maksteņu un odu), adatādaiņi (jūras eži) un citi jūras bezmugurkaulnieki.[1] Ligzdošanas laikā tā barojas arī ar sēklām, dažādiem tundras augiem, grīšļiem un ūdensaugiem. Jūrā tā barojas ar aļģēm un parasto jūraszāli.[1]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krāšņā pūkpīle ligzdo sausajā tundrā, kāda sekla saldūdens ezera, lāmas vai upītes tuvumā, iekšzemē izplatoties ne dziļāk par 50 km no jūras krasta līnijas, ļoti reti līdz 100 km.[1] Krāšņā pūkpīle priekšroku dod seklām ūdenstilpēm ar bagātīgu augāju, kur mazuļiem noslēpties no ienaidniekiem. Vēlāk, kad jaunajiem putniem nomainās apspalvojums, ģimene dodas uz jūras krastu. Ligzdošana sākas ar jūnija beigām. Parasti putni izretinās un ligzdo pa atsevišķiem pāriem, tomēr reizēm veidojas vaļīgas kolonijas.[1] Ligzda ir sekla iedobe, kuru mātīte izkašā sausā zemē, parasti atrodas tuvu ūdenim. Iedobe tiek izklāta ar sausiem augiem un dūnām, kuras mātīte izplēš no sava apspalvojuma.

Dējumā ir 2—7 olīvzaļas vai olīvbrūnas olas. Perē un par mazuļiem rūpējas tikai mātīte. Inkubācijas periods ilgst 22—24 dienas. Ja ligzdai tuvojas ienaidnieks, mātīte pieplok pie zemes, nolaižot pie zemes arī kaklu un galvu. Cilvēks var pieiet pie ligzdas un pat pacelt mātīti rokās. Šajā laikā mātīte arī ļoti reti atstāj ligzdu, lai barotos.[8] Drīz pēc izšķilšanās mazuļi spēj sekot savai mātei. Mātītes apvienojas lielākā barā un mazuļus pieskata kopīgi.[7] Krāšņā pūkpīle savvaļā var sasniegt 22 gadu vecumu.[8]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 1,9 IUCN: Somateria spectabilis
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Ornitofaunistika: Krāšņā pūkpīle Somateria spectabilis
  3. Sandrock, James; Prior, Jean C. (2014). The Scientific Nomenclature of Birds in the Upper Midwest. Iowa Press, IA, US: University of Iowa Press. p. 134. ISBN 978-1-60938-225-4.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 Ogilvie, Malcolm A.; Young, Steve (1998). Wildfowl of the World. London, UK: New Holland Publishers. p. 150. ISBN 1-84330-328-0.
  5. Dunning Jr., John B. (2008). CRC Handbook of Avian Body Masses (2nd ed.). Boca Raton, FL, US: CRC Press. p. 45. ISBN 978-1-4200-6444-5.
  6. 6,0 6,1 Gavrilo, Maria (2005). "King Eider". In Nuttall, Mark. Encyclopedia of the Arctic. New York, NY, US: Routledge. p. 1088. ISBN 978-1-57958-436-8.
  7. 7,0 7,1 Godfrey, W. Earl (1966). The Birds of Canada. Ottawa: National Museum of Canada. p. 77.
  8. 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 8,5 8,6 All About Birds: King Eider
  9. 9,0 9,1 Oppel, Steffen; Powell, Abby N.; Butler, Malcolm G. (2011). "King Eider Foraging Effort During the Pre-Breeding Period in Alaska". The Condor. 113: 52. doi:10.1525/cond.2011.100077. JSTOR 10.1525/cond.2011.100077

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]