Glicerīns

Vikipēdijas lapa
Glicerīns

Glicerīna struktūrformula

Glicerīna molekulas modelis
CAS numurs 56-81-5
Ķīmiskā formula C3H5(OH)3
Molmasa 92,09 g/mol
Blīvums 1261 kg/m3
Kušanas temperatūra 17,8 °C
Viršanas temperatūra 290 °C
Šķīdība ūdenī jaucas jebkurās attiecībās

Glicerīns (propāntriols-1,2,3, glicerols, CH2OHCHOHCH2OH) ir caurspīdīgs, bezkrāsains, viskozs šķidrums ar saldu garšu. Atšķirībā no dažiem citiem vairākvērtīgajiem spirtiem, piemēram, etilēnglikola, glicerīns nav toksisks.

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Glicerīns dabā ir sastopams dzīvnieku taukos taukskābju esteru veidā.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iegūst tauku pārziepošanas procesā kā ziepju ražošanas blakusproduktu. Var iegūt arī sintētiski.

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzmanīgi oksidējot glicerīnu, var iegūt glicerīnaldehīdu: tas ir vienkāršs ogļhidrāts, un tam ir iespējami 2 optiskie izomēri.

Dehidratējot glicerīnu, rodas akroleīns — nepiesātinātais aldehīds:

HOCH2CH(OH)−CH2OH → H2C=CH−CHO + 2 H2O

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Glicerīnu lieto nitroglicerīna ieguvei un polimēru (krāsu bāzes) ieguvei. To pievieno šķidrumiem kā antifrīzu, kā arī izmanto vīna saldināšanai, liķiera ražošanā un parfimērijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]