Ludvigs IV Bavārietis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ludvigs IV Bavārietis
Ludwig IV. der Bayer
Ludovico il Bavaro.jpeg
Svētās Romas imperators
1328. gads — 1347. gada 11. oktobrī
Priekštecis Heinrihs VII
Pēctecis Kārlis IV
Dzimis 1282. gada aprīlis
Minhene, Bavārijas hercogiste, Svētā Romas impērija
(Bavārija, Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1347. gada 11. oktobrī (65 gadu vecumā)
Firstenbruka, Bavārijas hercogiste, Svētā Romas impērija
(Bavārija, Karogs: Vācija Vācija)
Apglabāts Frauenkirche, Minhene, Karogs: Vācija Vācija
Dzīvesbiedre 1. Svidņicas Beatrise
2. Holandes Margareta
Bērni 16 bērni, to skaitā Ludvigs V Brandenburgietis, Stefans II Vitelsbahs (no Beatrises), Ludvigs VI Romietis, Vilhelms I Vitelsbahs, Albrehts I Vitelsbahs, Oto V Vitelsbahs, Bavārijas Beatrise (no Margaretas)
Dinastija Vitelsbahu dinastija
Tēvs Ludvigs II Stingrais
Māte Hābsburgu Matilde
Reliģija katolisms

Ludvigs IV Bavārietis (vācu: Ludwig IV. der Bayer; dzimis 1282. gada aprīlī, miris 1347. gada 11. oktobrī) bija Romiešu karalis no 1314. gada, Itālijas karalis no 1327. gada un Svētās Romas imperators no 1328. gada.

Ludvigs bija Bavārijas hercoga Ludviga II Stingrā un Vācijas karaļa Rūdolfa I meitas Matildes dēls. Bērnībā uzauga kopā ar savu brālēnu Frīdrihu III Skaisto, ar kuru bija tuvi draugi. Tomēr 1314. gadā pēc imperatora Heinriha VII nāves par jauno Vācijas karali divās vēlēšanās tika ievēlēts gan Frīdrihs III, gan Ludvigs IV. Izcēlās pilsoņu karš starp abiem bijušajiem draugiem. Mīldorfas kaujā 1322. gada 28. septembrī Ludvigs sakāva Frīdriha karaspēku, bet pašu Frīdrihu sagūstīja. Trīs gadus pavadījis ieslodzījumā Trauznicas pilī Bavārijā, Frīdrihs tika atbrīvots pret solījumiem atteikties no pretenzijām pret Vācijas troni un pierunāt Frīdriha brāli Leopoldu I pārtraukt cīņu pret Ludvigu. Tā kā Frīdriham neizdevās pierunāt Leopoldu pārtraukt cīņu, viņš atgriezās pie Ludviga, lai atkal dotos ieslodzījumā. Šis žests samierināja abus pretiniekus. Frīdrihs tika atzīts par Vācijas karali, savukārt Ludvigam tika dota iespēja kļūt par Svētās Romas imperatoru.

1327. gadā Ludvigs IV veica karagājiemu uz Itāliju, kur Milānā tika kronēts par Itālijas karali. Opozīcijā Ludvigam nostājās pāvests Jānis XXII un Neapoles karalis Roberts. 1328. gadā ar Ludviga IV atbalstu tika ievēlēts pretpāvests Nikolajs V. Ludvigs IV stigri aizstāvēja Teitoņu ordeņa intereses. 1346. gadā ar pāvesta Klementa VI atbalstu par Vācijas pretkarali tika ievēlēts Kārlis IV. 1347. gadā Ludvigs IV mira.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]