Henrihs Vorkals

Vikipēdijas lapa
Henrihs Vorkals
Henrihs Vorkals
Personīgā informācija
Dzimis 1946. gada 2. janvārī
Valsts karogs: Padomju Savienība Bērzgale, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 2018. gada 20. decembrī (72 gadi)
Tautība latvietis
Nodarbošanās Glezniecība, grafika, tekstilmāksla, grafiskais dizains, monētu dizains, interjera dizains, publicistika
Dzīvesbiedre Larisa Brauna
Irina Vorkale
Aija Valdmane
Bērni Jānis Vorkals
Rolands Vorkals
Laura Vorkale

Henrihs Vorkals (dzimis 1946. gada 2. janvārī Rēzeknes rajona Bērzgalē, miris 2018. gada 20. decembrī) bija Latvijas mākslinieks, kurš darbojās 20. gadsimta otrā pusē un 21. gadsimta sākumā pārsvarā akvareļu glezniecībā, kā arī tekstilmākslas, grafiskā dizaina, interjera dizaina, monētu dizaina[1] un citās jomās.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1965. gadā beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratoru nodaļu, studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļā, to absolvējot 1972. gadā.[2] Kopš 1969. gada piedalījies izstādēs.[3]

Bijis sešu Baltijas republiku akvareļglezniecības triennāļu dalībnieks (1977—1992).

1992. gadā organizējis izstādi "Baltijas ceļš", no 1994. līdz 1997. gadam vairākas akvareļu izstādes. Sarīkojis vairāk nekā desmit personālizstādes. Piedalījies grupu izstādēs Mongolijā, Bulgārijā, Baltkrievijā, Spānijā, Dānijā, Austrālijā, Vācijā, Polijā, Krievijā un Francijā.[4]

Bijis žurnāla "Arhitektūra. Celtniecība. Dizains" un laikrakstu "Literatūra un māksla", "Neatkarīgā Rīta avīze", "Labrīt", "Jaunā Avīze", "Literatūra. Māksla. Mēs", "Literatūra un māksla Latvijā", "Opera" mākslinieciskais redaktors.[5] Vairāku grāmatu dizaina un ilustrāciju autors. Darbojies arī pie izrāžu scenogrāfijas.

Miris 2018. gada 20. decembrī.[4]

Darbi atrodas[6][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvojumi[6][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nozīmīgākās personālizstādes[6][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1974. Salonā "Māksla"
  • 1976. Republikāniskajā Zinību namā Rīgā
  • Mākslas darbinieku namā Kauņā, Lietuva
  • 1978. Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā Bauskā
  • 1980. Republikāniskajā Zinību namā Rīgā
  • 1992. Galerija "Kolonna" Rīgā
  • 1993. "Rīgas galerija" Rīgā
  • 1994. Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, Madonā
  • 1995. Latvijas Mākslinieku savienības galerijā (kopā ar Ati Priedīti) Rīgā
  • 1995. "Gleznas" "Rīgas galerija" Rīgā
  • 1999. "Ne vienmēr var dabūt, ko vēlies" "Rīgas galerija" Rīga
  • 2001. "Popārts ir miris" (kopā ar Juri Putrāmu un Vilni Putrāmu) "Rīgas galerija" Rīgā
  • 2003. "Dzimis Amerikā" "Rīgas galerija" Rīgā
  • 2004. "Veltījums" Ivonnas Veihertes galerija Rīgā
  • 2005. "It's Andy Warhol" "Rīgas galerija" Rīga

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. https://monetas.bank.lv/makslinieki/henrihs-vorkals
  2. «Henrihs Vorkals». timenote.info (latviešu). Skatīts: 2019-01-14.
  3. «studija». www.studija.lv. Skatīts: 2019-01-14.
  4. 4,0 4,1 «Mūžībā devies latviešu mākslinieks Henrihs Vorkals». Apollo (latviešu). 2019-01-03. Skatīts: 2019-01-14.[novecojusi saite]
  5. «Latgales dati». latgalesdati.du.lv. Skatīts: 2019-01-14.
  6. 6,0 6,1 6,2 Henrihs Vorkals. Henrihs Vorkals. Rīga : Rīgas Galerija, 2009. 178 – 183. lpp. ISBN 9789984991818. OCLC 298928942.