Inguna Bauere
| |||||||||||||||
| |||||||||||||||
Inguna Bauere (dzimusi Tiltiņa 1960. gada 23. jūlijā, mirusi 2024. gada 20. janvārī)[1] bija latviešu rakstniece, inženiere un pedagoģe, vairāk nekā 20 romānu autore. Savos darbos atainoja vēsturisku personību dzīvi, sniedzot arī plašu vēsturisko fonu un precīzi tēlotas laikmeta ainas, izmantojot laikmetam raksturīgu valodu.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Inguna Bauere dzimusi Cēsīs, bet jau agrā bērnībā viņas ģimene pārcēlusies uz Liepāju, kur viņa no 1967. līdz 1978. gadam mācījusies Liepājas J. Raiņa 6. vidusskolā.[2]
1984. gadā absolvējusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas celtniecības fakultāti, iegūstot inženiera-celtnieka specialitāti, 1997. gadā LLU Humanitārā institūta Pedagoģijas katedrā ieguvusi pedagoģijas maģistra grādu. Pēc tam no 1984. gada līdz 1988. gadam strādājusi par celtniecības inženieri Cēsu rajona kopsaimniecībā "Alauksts".
No 1989. gada līdz 2000. gada augustam strādājusi Vecpiebalgas lauku reģionālajā ģimnāzijā par vizuālās mākslas, kultūras vēstures un tehniskās grafikas skolotāju, no 2000. gada augusta līdz 2011. gada februārim — Ērgļu arodvidusskolā par būvniecības priekšmetu skolotāju.
No 1984. gada dzīvoja Vecpiebalgā. Kopš 2011. gada sākuma nodarbojās tikai ar rakstniecību.
Literārā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sākot no 1998. gada, publikācijas dažādos Latvijas preses izdevumos gan saistībā ar pamatprofesiju ("Latvijas Avīze", "Praktiskais Latvietis", "Baltijas Koks" u.c.), gan citi ("Ieva", "Ievas Stāsti”, "Patiesā Dzīve", "Mājas Viesis").
Vairākas I. Baueres pašdarbības teātriem rakstītās lugas ieguvušas atzinību Dramaturgu ģildes izsludinātajos konkursos.
2014. gadā Kultūras akadēmijas teātrī "Zirgu pasts" iestudēta I. Baueres luga "Senču zelts, sudrabiņš" (režisors J. Jonelis).
2012. gada vasarā Vecpiebalgas novada svētku ietvaros uzvesta kopā ar komponistu Jāni Lūsēnu veidota muzikāla izrāde "Ja tik mīļa ielūgšana", 2013. gada vasarā turpinājums "Tad būs laba lustēšana”.
2013. gadā Vecpiebalgā K. Skalbes memoriālajā muzejā "Saulrieti" uzvesta muzikāla brīvdabas izrāde bērniem "Baltā kaķīša brīnumvārdi" (komponists J. Lūsēns), kas ietverta muzikālās apvienības ARS NOVA repertuārā.
Laikraksta "Lauku Avīze" konkursam iesniegtais romāns "Sauc mani sniegā" bija pirmais no I. Baueres romānu sērijas. Šis romāns 55 darbu konkurencē ieguva 1. vietu un tika izdots 2004. gadā.
2016. līdz 2024. gadam Inguna Bauere bija Latvijas Rakstnieku savienības biedre.[1]
Romāni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- "Sauc mani sniegā" (2004)
- "Pieskāriens tumsai" (2005)
- "Nabassaite" (2005)
- "Vai tiešām truša dēļ?" (2007)
- "Kļūdas labojums" (2008)
- "Kurš viņus sapratīs?" (2009)
- "Tu esi mans tētis" (2009)
- "Lizete, dzejniekam lemtā" (biogrāfisks romāns par Kārļa Skalbes ģimeni) (2009)
- "Skolas Līze" (2011)
- "Ede, Pumpura sieva" (vēsturiski biogrāfisks romāns) (2012)
- "Ādama gredzens" (2012)
- "Lizete, dzejniekam lemtā" (biogrāfisks romāns par Kārļa Skalbes ģimeni, atkārtots, papildināts izdevums) (2013)
- "Līdz septītajai paaudzei" (2013)
- "Melu māja" (2013)
- "Marta, mana Andromeda" (biogrāfisks romāns par Martu Celmiņu) (2013)
- "Piedod, Karolīne!" (vēsturisks romāns par Ati Kronvaldu) (2013)
- "Pelīte" (2014)
- "Ne zelts, bet putekļi" (vēsturisks romāns, I daļa "Mācītājs un viņa dēls") (2015)
- "Ne zelts, bet putekļi" (vēsturisks romāns. II daļa "Hernhūtiešu meitas") (2016)
- "Grēksūdze" (2016)
- "Dieva riekšavā" (2017)
- "Palieku tev uzticams. Juris Neikens" (2018)
- "Jānis Lūsēns trešais" (2019)
- "Mazā klusā sirds. Dārta un Krišjānis pirms tautasdziesmas" (2019)
Apraksti un atmiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- "Ādaži. Novads un ļaudis" (2006)
- "Vecpiebalga. Ieraudzīt, iepazīt, izjust" (2007)
- "Alberts Kauls triumfā un traģismā" (autoru kolektīvs) (2010)
- "Pie tevis eju..." (aprakstu grāmata par Vecpiebalgas novada pieciem pagastiem) (2013)
Nominācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Nominācija kategorijā "Literatūra" LTV un Radio gada balvai "Kilograms kultūras" par romānu "Palieku tev uzticams. Juris Neikens" (2018)
Pagodinājumi un goda nosaukumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Lielā lasītāju balva (2. vieta) (2010)
- Vecpiebalgas novada lepnums (2010)
- Cēsu laikraksta "Druva" aptaujas Gada cilvēks (2012)
- Veidenbauma prēmija (2013)[3]
- Draudzīgā aicinājuma medaļa par Draudzīgā aicinājuma atdzimšanas veicināšanu (2013)[1]
- Egona Līva literārā prēmija "Krasta ļaudis" par romānu ,,Piedod, Karolīne!" (2013)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Inguna Bauere». literatura.lv (latviešu). Skatīts: 2024-01-29.
- ↑ «Inguna Bauere: Rakstīšana ir mana aizraušanās un lielākais prieks». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2020-06-23.
- ↑ «Veidenbauma prēmija par Kronvaldu Ati | eDruva». edruva.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-07-02. Skatīts: 2020-07-01.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Ingunas Baueres mājas lapa Arhivēts 2020. gada 26. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
- Ingunas Baueres Twiter konts
- Ingunas Baueres Facebook konts
|