Inkarnāta āboliņš
| Inkarnāta āboliņš Trifolium incarnatum (L.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Angiospermae) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Pākšaugu rinda (Fabales) |
| Dzimta | Tauriņzieži (Fabaceae) |
| Ģints | Āboliņi (Trifolium) |
| Suga | Inkarnāta āboliņš (Trifolium incarnatum) |
 Inkarnāta āboliņš Vikikrātuvē | |
Inkarnāta āboliņš (Trifolium incarnatum) ir viengadīgs pārziemojošs tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Sugas sākotnējais izplatības areāls ir Rietumeiropa un Viduseiropa.[1] Tiek audzēts kā lopbarības augs.
Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Augam ir stāvs, 20—60 cm augsts stublājs. Tas ir nezarots vai zarojas tikai pie pamatnes. Trīsstaraini salikto lapu plātnes 1,5—3 cm garas un gandrīz tikpat platas, eliptiskas vai ovālas ar īsu ķīļveida pamatni. Lapiņu malas ir nedaudz zobainas, gals noapaļots vai jomains. Apakšējo un vidējo lapu kāti ir gari, bet augšējo — īsi. Gan stublāju, gan lapas klāj mīksti matiņi. Pielapes ir lielas, iegarenas, saaugušas ar lapas kātu.[1][2]
Karmīnsarkani ziedi sakārtoti blīvās, vārpveida galviņās. Zieda vainags 1—1,5 cm garš, kauss — klāts ar gariem, stīviem matiņiem. Apputeksnē kamenes un bites. Ziedkopas pa vienai stublāju galos, to garums 2—6 cm, platums aptuveni 1,5 cm. Ziedkopas gals smails. Pēc īpatnējās izstieptās ziedkopas formas un košās ziedu krāsas augu viegli atšķirt no citām āboliņu sugām. Zied no maija beigām līdz augustam.
Augļu nogatavošanās laikā ziedkopa izstiepjas līdz 8 cm, un stublājs tieši zem tās kļūst resnāks. Auglis — olveida viensēklas pāksts. Sēklas ir ovālas līdz sfēriskas, 2,5 mm garas, no iedzeltenām līdz gaiši brūnām. Tās nogatavojas 3—4 nedēļu laikā.[1][3]
Izplatība un biotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sugas dabiskais izplatības areāls sniedzas no Portugāles, Spānijas un Francijas caur Itāliju līdz Balkānu pussalai un Turcijai. Viduseiropā tā galvenokārt sastopama apgabalos, kur nav stipras pavasara salnas.[4] Inkarnāta āboliņš ir introducēts Ķīnā, Indijā, Japānā, Austrālijā, vairākos ASV štatos.[5] Vietās, kur āboliņu audzē lopbarībai, tas no tīrumiem var pāriet savvaļā.
Latvijā suga ir reti sastopama, jo atrodas tālu ziemeļos no dabiskā izplatības apgabala. Atsevišķi eksemplāri ir atrasti pie dzelzceļiem.[1]
Piemērotas augšanas vietas ir lauki, ganības, pļavas un ceļmalas ar irdenām un smilšainām augsnēm. Tomēr suga sastopama arī akmeņainās, smilšmāla augsnēs.[4] Inkarnāta āboliņš ir pielāgots dažādiem augsnes un klimatiskajiem apstākļiem – vairāk nekā citi viengadīgie lopbarības pākšaugi, taču nevar augt slikti drenētās vai sāļās augsnēs. Neiztur noēnojumu, tāpēc nevar konkurēt ar citām liela auguma sugām. Nav ziemcietīgs. Slikti panes gan ilgstošu sausumu, gan teritorijas applūšanu.[3]
Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Eiropā, ASV un Austrālijas dienvidu daļā inkarnāta āboliņu audzē augstvērtīgas lopbarības iegūšanai. Vēsākos apgabalos to var izmantot kā viengadīgu zaļmēslojumu, jo, simbiozē ar Rhizobium ģints gumiņbaktērijām, tas bagātina augsni ar slāpekli. Āboliņu izmanto arī ceļmalu nostiprināšanai, lai pasargātu no erozijas.[3]
Suga iekļauta Latvijas MK noteikumos: "Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi".[6]
Inkarnāta āboliņa dīgsti ir lietojami pārtikā kā olbaltumvielu un vitamīnu avots. Izskata un garšas ziņā tie atgādina sējas lucernu (Medicago sativa).[7]
Biškopībā inkarnāta āboliņš ir labs nektāraugs. Cukura saturs tā nektārā ir 31—38%, un katrs atsevišķs zieds ik dienu saražo 0,03—0,07 mg cukura.[8]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 N. Priedītis Enciklopēdija Latvijas augi. Rīga : Gandrs, 2014. 306. lpp. ISBN 978-9934-8015-2-5
- ↑ F. J. Hermann: A Botanical Synopsis of Cultivated Clovers (Trifolium). In: United States Department of Agriculture Monographs. Band 22, 1953, S. 41. Skatīts: 2024.02.08.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 John Frame: Trifolium hybridum L. In: Grassland and Pasture/Crop Systems. FAO Crop and Grassland Service, abgerufen am 25. Oct 2008. Skatīts: 2024.02.08.
- ↑ 4,0 4,1 Dietmar Aichele, Heinz-Werner Schwegler: Die Blütenpflanzen Mitteleuropas. 2. Auflage. Band 2: Eibengewächse bis Schmetterlingsblütengewächse. Franckh-Kosmos, Stuttgart 2000, ISBN 3-440-08048-X.
- ↑ Trifolium incarnatum Plants of the World Online. Royal Botanic Gardens, Kew. Skatīts: 2024.02.08.
- ↑ Noteikumi Likumi.lv Skatīts: 2024.02.09.
- ↑ Health Benefits of Clover Sprouts. LIVESTRONG.COM. Skatīts: 2024.02.08.
- ↑ Helmut Horn, Cord Lüllmann: Das große Honigbuch. Kosmos, Stuttgart 3. Aufl. 2006, S. 30. ISBN 3-440-10838-4.