Islāms Eiropā
Islāms Eiropā ir otrā lielākā reliģija reģionā pēc kristietības.[1] Lai gan lielākā daļa musulmaņu kopienu Rietumeiropā izveidojās nesen, pastāv gadsimtiem senas musulmaņu kopienas Balkānos, Kaukāzā, Krimā un Volgas reģionā.[2]
Termins "Musulmaņu Eiropa" tiek lietots, lai apzīmētu valstis ar musulmaņu vairākumu Balkānos (Albāniju un Kosovu) un Eiropas valstu daļām, kurās ir ievērojamas musulmaņu minoritātes (Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, un dažas Krievijas Federācijas republikas), kas veido lielas Eiropas musulmaņu populācijas, lai gan lielākā daļa ir sekulāri.[2]
Eiropas Savienības valstīs dzīvo 15 miljoni musulmaņu migrantu (3,3 % no kopējā iedzīvotāju skaita). Visvairāk ES musulmaņu dzīvo Francijā, Vācijā, kā arī Apvienotajā Karalistē.
Islāms pēc reģiona[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Balkāni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielas slāvu-musuļmaņu kopienas apdzīvo Balkānu pussalu, kā arī albāņi un turki.
Krima[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Krimas pussalu blīvi apdzīvo krimas tatāri. Vēsturki pussalā pastāvēja Krimas haniste, ko 1783. gadā anektēja Krievijas Impērija.
Kaukāza[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kaukāzā islāma ir izplatīta ziemeļos, to piekopj ziemeļkaukāza tautas (avāri, dargi, lezgīni un citi). Tā Dagestānā islāmu piekopj absolūts vairākums iedzīvotāju. Vairāk nekā 96 % iedzīvotāju ir musulmaņi, 95 % np tiem ir sunnīti, bet 5 % ir šiīti. Aizkaukāzā islāmu piekopj azerbaidžāņi, tališi un adžāri.
Pievolga[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pievolgu apdzīvo tādas musuļmaņu tautas, kā tatāri un baškīri. Pirmā islāma valsts, kas tika dibināta 922. gadā pašreizējās Krievijas robežās bija Volgas Bulgārija, no kuras tatāri un baškīri pārmantoja islāmu.
Rietumeiropa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mūsdienu Francijā lielākā daļa musulmaņu ir pirmās, otrās un trešās paaudzes imigranti no bijušajām Francijas kolonijām, kur islāms ir dominējošā reliģija. Lai gan musulmaņi Francijas kolonijās ir dzīvojuši gadsimtiem ilgi, viņu masveida migrācija uz metropoli sākās 20. gadsimta vidū. Mūsdienās Francijas musulmaņu kopiena ir viena no lielākajām Eiropā. Lielākā daļa musulmaņu ir arābu vai berberu izcelsmes.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Global religious futures Europe». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 12. decembrī. Skatīts: 2023. gada 13. jūnijā.
- ↑ 2,0 2,1 Clayer, Nathalie (2004). "Les musulmans des Balkans Ou l'islam de "l'autre Europe"/The Balkans Muslims Or the Islam of the "Other Europe"" (fr). Religions, pouvoir et société: Europe centrale, Balkans, CEI. Le Courrier de Pays de l'Est (Paris: La Documentation française) 5 (1045): 16–27. doi:10.3917/cpe.045.0016. ISSN 0590-0239.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Islāms Eiropā.
|