Krievijas Federācijas republikas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Krievijas Federācijas republikas ir Krievijas Federācijas sastāvā esoši federālie subjekti — republikas. Atbilstoši 1993. gada Krievijas Federācijas konstitūcijai, valsti veido 85 federālie subjekti, no kuriem 22 ir republikas. Borisa Jeļcina liberālās varas laikā pieņemtā konstitūcija sākotnēji republikām deva lielu patstāvību, kasv veidojoties Vladimira Putina autoritārajam režīmam, tiek aizvien vairāk ierobežotas. Lielākā šo republiku daļa pastāv mazākumtautību apdzīvotos reģionos, tā pildot etnisko autonomiju funkciju. Taču ir arī republikas, kurās iedzīvotāju vairākums ir etniskie krievi. Atšķirībā no pārējiem federālajiem subjektiem (apgabaliem un pilsētām), republikām ir tiesības uz savu nacionālo valodu un konstitūciju.

Līdz 2010. gadam republiku vadītāju tituls bija "prezidents". Republiku parlamenti sākotnēji bieži pieņēma likumus, kas bija pretrunā ar federālajiem likumiem, un republiku prezidenti baudīja lielu vietējo varu. Putina varas laikā republikām piešķirtās autonomiju tiesības pakāpeniski beidzās, un to vadītājus daudzviet ieceļ Krievijas prezidents, lai arī dažu republiku vadītājus joprojām ievēl iedzīvotāji. Putins ir izveidojis astoņus federālos apgabalus, kuru administratīvajā pakļautībā tagad atrodas arī republikas. Pirmajos gados pēc PSRS sabrukuma vairākās republikās, īpaši Tatarstānā, Baškortostānā, Jakutijā (Sahā) un Čečenijā pastāvēja spēcīgas neatkarības kustības, kuras dažādi apspieda. Čečenijas noturēšanai bija nepieciešami divi kari, lai arī tā mūsdienās bauda lielu iekšējo neatkarību no Maskavas, autoritārā Ramzana Kadirova vadībā.