Brīvmūrnieku uzskaitījums — A
Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Izcilāko brīvmūrnieku uzskaitījums - A)
Satura rādītājs
A[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Abshāgens, Kurds (Abshagen) (1889—). Fabrikas direktors. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1931). Brīvmūrniekos uzņemts ārzemēs 1923. gadā [1]
- Johans Gotfrīds Ageluts (Ageluth) (1763—1848). Mālpils mācītājs, latviešu garīgo dziesmu autors un apkopotājs — „Maza dziesmu grāmata“ (1815). Latviešu literārās biedrības („Lettisch-Literärische Gesellschaft“) dibinātājs (1824). Rīgas ložas „Zum Schwerdt brālis (1790).[2]
- Johans Georgs Albergs (1767/8—1806). Tirgotājs, Melngalvju brālības vecākais. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
- Gotlobs Albrehts (1759—1833). Rakstvedis. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ meistara vietnieks (1790), ekonoms (1790). 7.grāds (1793—1794).
- Alfrēds Andersons (1879—1937). Rīgas pilsētas galva (1921—28). Skolotājs, dzejnieks un sabiedrisks darbinieks, Viļa Olava draugs un centienu biedrs. Ar pseudonīmu Andrass sarakstījis drāmu "Ķēniņš Dāvids", tulkojis Riharda Vāgnera operas. Rīgas ložas „Jāņuguns” oratora vietnieks, brāļa ievedēja vietnieks (1927—1937).
- Kārlis Gustavs Magnuss fon Anreps. Tiesnesis. Rīgas ložas „Apollo” brālis (1778—1785).
- Mārtiņš Antons (1888—1941). Advokāts un sabiedrisks darbinieks. Tautas padomes un Satversmes sapulces loceklis, Darba partijas prezidija loceklis. "Jaunā vārda" redaktors. Stokholmas ložas „Den Nordiska Första” brālis, uzņemts ar K.Zariņa un Zviedrijas sūtņa P. fon Reitersvērda galvojumu (1931). Stokholmas Andreja ložas „Den Nordiska Cirkeln” brālis (1938). Deportēts uz Krieviju, kur ticis nogalināts (1941).[3]
- Arkādijs Aņņenkovs. Ģenerālmajors. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ goda loceklis.
- Eižens Arnals (1873—). Fabrikas īpašnieks, Lielās ģildes vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925). Andreja ložas meistars (1931).
- Naums Āronsons (1872—1943). Tēlnieks, dzimis Krāslavā. Ebreju sabiedriskais darbinieks. Parīzes ložas „Mont Sinaï” brālis (1919—1930).
- Emīls Ludvigs Asveruss. Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis. 5.grāds (1794—1795).
Citvalstu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Abd El Kaders (Abd al-Qadir), Sūfisma skolotājs, mistiķis, politiķis. Loža "Les Pyramides" Aleksandrija [4]
Džons Abots (John Abbott), Kanādas premjerministrs (1891—1892). St Paul's Lodge No. 374 E.R., Monreāla[5]
Agustins I (Agustín I), Meksikas imperators.[6]
Mihails Aleksejevs (Алексеев, Михаил Васильевич), krievu ģenerālis, pēdējais Imperatora armijas augstākā virspavēlnieka štāba priekšnieks.[7]
Salvadors Aljende (Salvador Allende), Čīles prezidents, gājis bojā militārā puča laikā. Loge Progresso No. 4, Valparaiso[8]
Žils Anspahs (Jules Anspach), beļģu politiķis.[9]
Mustafa Kemals Ataturks (Mustafa Kemal Ataturk), politiķis, Turcijas republikas dibinātājs un "nācijas tēvs". Loža "Machedonia resorta et Veritas" Saloniki[10][11][12]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Mitglieder-Verzeichnis der unabhängigen Johannisloge "Johannisfeuer" zu Riga. — Rīga, 1931.
- ↑ Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001.
- ↑ Stokholmas Andreja ložas „Den Nordiska Cirkeln” arhīvu materiāli. 1938.
- ↑ A strange inheritance - Le Monde diplomatique - English edition
- ↑ «(www.mastermason.com) Famous Canadian Freemasons». Skatīts: 2008-01-04.
- ↑ Pages 202-203 The Freemasons: A History of the World's Most Powerful Secret Society, by Jasper Ridley
- ↑ Берберова Н. Н. Люди и ложи. Русские масоны ХХ столетия. — М., 1997
- ↑ www.freemasonry.bcy.ca
- ↑ Famous Belgian freemasons
- ↑ Masonic Province of South Wales, Eastern Division | Famous Freemasons
- ↑ Some Famous Freemasons
- ↑ mokfamous
