Izlūkošanas koledža Eiropā
|
Intelligence College in Europe (ICE) | |
| Galvenā mītne |
 Parīze, Francija |
|---|---|
| Tīmekļa vietne |
www |
Eiropas Izlūkošanas koledža (angļu: Intelligence College in Europe, ICE) ir starpvaldību struktūra, kas ir neatkarīga no Eiropas Savienības iestādēm un tika atklāta 2019. gada martā Parīzē. ICE mērķis ir apvienot visas Eiropas valstu izlūkošanas kopienas (civilos, militāros, iekšējos, ārējos un tehniskos dienestus), valstu un Eiropas lēmumu pieņēmējus, kā arī akadēmisko pasauli, lai stimulētu stratēģisko domāšanu un tādējādi attīstītu kopīgu izlūkošanas kultūru.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2017. gada 27. septembrī Sorbonā Francijas prezidents Emanuels Makrons uzstājās ar runu par Eiropas nākotni un ierosināja izveidot Eiropas Izlūkošanas akadēmiju, kas kalpotu kā krustpunkts, kurā radītu kopēju stratēģisku kultūru.[2]
Viņš sevišķi izcēla:
“Eiropai šodien, šai drošības Eiropai, visvairāk trūkst kopējas stratēģiskās kultūras. […] Mums nav vienas un tās pašas kultūras, vai nu tā ir parlamentāra, vēsturiska vai politiska, tāpat mums nav vienas un tās pašas emociju izpausmes, jūtīguma līmeņi. Un mēs to nevaram mainīt vienas dienas laikā. Bet tagad es ierosinu mēģināt radīt šo kultūru kopā, ierosinot Eiropas iniciatīvu […], kuras mērķis ir veidot kopējo stratēģisko kultūru. […] Tādēļ es vēlētos redzēt Eiropas Izlūkošanas akadēmijas izveidi, lai stiprinātu saikni starp mūsu valstīm ar mācībām un apmaiņas aktivitātēm.”[2]
Emanuels Makrons 2019. gada 5. martā Parīzē rīkotajā atklāšanas pasākumā pārdēvēja šo iniciatīvu par “Eiropas Izlūkošanas koledžu”. Šīs tikšanās laikā kopā sanāca augsta līmeņa pārstāvji no 30 Eiropas valstu 66 izlūkošanas dienestiem. Konkrētās valstis bija 27 Eiropas Savienības dalībvalstis, Apvienotā Karaliste, Norvēģija un Šveice.
2020. gada 26. februārī, 23 valstis sanāca kopā Zagrebā, lai parakstītu nodomu protokolu, kas formalizē un iemūžina Eiropas Izlūkošanas koledžas esamību, izklāstot pārvaldības struktūru. Konkrētās 23 valstis ir Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija.
No 30 valstīm, kas tikās Parīzē 2019. gada 5. martā, septiņas izvēlējās partnera statusu, kuram ir vairāk ierobežojumu, bet tik un tā ļauj tām piedalīties noteiktās aktivitātēs: Bulgārija, Grieķija, Īrija, Luksemburga, Polija, Slovākija un Šveice. Šīs valstis ar laiku varētu kļūt par koledžas dalībniecēm, parakstot nodomu protokolu.[3]
2023. gada maijā Bulgārija pievienojās kolēģijai kā pilntiesīga locekle.
Organizācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Eiropas Izlūkošanas koledža darbojas trīs līmeņu organizācijā, kas sastāv no šādām struktūrām:
- Vadības komiteja — lēmumu pieņemšanas institūcija, kas pārstāv dalībvalstis;
- Prezidentūra — par to atbild viena valsts ikgadējā rotācijā un atbalstu tai sniedz iepriekšējā un nākamā prezidējošās valsts; minētās trīs valstis kolektīvi dēvē par Trijotni;
- Pastāvīgais sekretariāts — atbildīgs par lēmumu izpildi, atrodas Militārajā skolā (Ecole Militaire) Parīzē.
Eiropas Izlūkošanas koledžas prezidentūru saraksts:
- Horvātija — SOA ģenerāldirektora Daniela Markiča kunga paziņojums (2020),
- Apvienotā Karaliste — kundzes deklarācija Beta Sizelande (2021),
- Itālija — vēstnieces Elizabetas Beloni vēstījums (2022),
- Rumānija — profesora Adriana Ivana vēstījums (2023).
Saraksts ar Pastāvīgā sekretariāta direktoriem:
- Yasmine Gouédard (2020—2022)
- Fransuā Fišers (kopš 2022. gada)
Misijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Eiropas Izlūkošanas koledžas mērķis ir veicināt stratēģisko domāšanu, tādējādi izveidojot kopēju izlūkošanas kultūru, kas veic šādas darbības:
- veicina dalīšanos ar pieredzi un profesionālo kultūru;
- paaugstina izpratni par izlūkošanas problēmām;
- apvieno akadēmisko vidi, izlūkošanas kopienas un pilsonisko sabiedrību.
Aktivitātes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Eiropas Izlūkošanas koledža piedāvā trīs veida aktivitātes, ko organizē dalībvalstis:
- tematiskie semināri un vebināri;
- iesaistes (outreach) sesijas;
- akadēmiskā programma.
Lai spētu īstenot šīs aktivitātes, Eiropas Izlūkošanas koledžu atbalsta izveidots akadēmiskais tīkls.
Saistītie vienumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Nacionālais terorisma apkarošanas centrs
- Apvienotā Eiropas Savienības izlūkošanas skola
- Eiropas Savienības Drošības pētījumu institūts
- Eiropas izcilības centrs hibrīddraudu apkarošanai
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Laurent Lagneau. «Le Collège du renseignement en Europe est désormais sur les rails». Zone Militaire (fr-FR), 2019-03-05. Skatīts: 2020-06-30.
- ↑ 2,0 2,1 «Initiative pour l'Europe - Discours d'Emmanuel Macron pour une Europe souveraine, unie, démocratique.». elysee.fr (franču). 2017. gada 26. septembris. Skatīts: 2020-06-30.
- ↑ «European spies dare to share». POLITICO. 2020-02-26. Skatīts: 2020-07-01.