Jānis Ilsters

Vikipēdijas lapa
Jāņa Ilstera portrets izdevuma "Austrums" (Nr.8, 01.08.1889.) numura pirmajā lapā.

Jānis Ilsters (dzimis 1851. gada 14. maijā, miris 1889. gada 5. maijā) bija latviešu skolotājs, botāniķis,[1] daiļdārznieks, novadpētnieks, un dzejnieks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1851. gada 14. maijā Vestienas pagasta Gretēs kā otrais bērns saimnieka Viļuma Ilstera un viņa sievas Līzes, dzimušas Bračas, astoņu bērnu ģimenē.[2] Viņam bija četras māsas — Anna, Līze, Ede un Karlīne, un trīs brāļi - Viļums, Otto un Kārlis. Vēl divi brāļi un divas māsas mira zīdaiņa vecumā.[3]

Mācījās Vestienas draudzes skolā, tad Ērgļu draudzes skolā (1864—1868) pie skolotāja A. Terauda, ar kuru sadarbojās arī vēlākajā dzīvē. Trīs gadus strādāja Iršu vācu kolonijā par mājskolotāju, 1871. gadā pie Cēsu apriņķa skolu pārvaldes J. Ilsters ieguva pagastskolotāja tiesības un strādāja Latviešu literārā biedrības dibinātajā Ozolaines (Eihenheimas) bērnu patversmē Sarkandaugavā (1875—1876), tad Liezeres draudzes skolā (1876—1877), tad atkal Ozolaines patversmē 18781882). Strādājot Ozolainē, Ilsters iestājās Rīgas Dabaspētnieku biedrībā, viņam radās iespēja piekļūt biedrības fondiem un bibliotēkai.

Pēc 1882. gada skolotājs Ilsters strādāja Vestienas draudzes skolā, no 1885. līdz 1888. gadam viņš bija korespondents un grāmatvedis Stukmaņos.

1889. gadā Ilsters sirdskaites dēļ atgriezās dzimtajās Gretēs, kur mira 5. maijā. Apglabāts Vestienas vecajā kapsētā.

Botānika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Botānika tautskolām un pašmācībai (1883).

J. Ilsters vāca augu (arī dzīvnieku, it īpaši putnu) latviskos nosaukumus. Viņa savāktie augu latviskie nosaukumi apkopoti un iespiesti Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājumos 1884. un 1885. gadā. No terminiem, ko te min J. Ilsters, daudzi saglabājušies līdz pat mūsu dienām, piemēram, “suga” un “valsts”. J. Ilsters ļoti priecājies kad, kādiem augiem, kuriem nav bijis zināms īsti latvisks nosaukums, tāds ir atradies, piemēram, vijolītēm — zilactiņu nosaukums. Liezerē pļavas dedestiņas sauktas par virklītēm, rūgtās ziepenītes par zīlītēm, bet pļavas spulgnaglenes par zīdenēm.[4]

Par dažādiem botānikas un ar to saistītiem jautājumiem J. Ilsters rakstīja tā laika laikrakstos un žurnālos: “Darbā”, “Baltijas Vēstnesī”, “Baltijas Zemkopī”, “Balsī”, “Rotā”, Dienas Lapā, “Austrumā”. Tie ir raksti “Kārklu rīkstīšu audzināšana”, “Veco latviešu puķu dārziņš”, “Ap Jāņu laiku”, “Daži dārz- un zemkopības jautājumi”, “Par dabas vēsturi mūsu tautas — skolās” u.c.. Daļa šo rakstu publicēta tikai pēc to autora nāves. J. Ilsters plānojis izdot arī savu zemkopības laikrakstu “Latvijas Zemkopis”.[4]

Dzīvodams un strādādams Pļaviņās un Vestienā, viņš savācis plašu un vērtīgu herbāriju (18 sējumos), kas glabājas LU Muzeja Latvijas floras herbārijā (RIG) (apm 1300 lapas) un Latvijas Nacionālā dabas muzeja fondos. Tas ir mūsu herbārija zelta fonds, kuru arī mūsdienās botāniķi izmanto, veicot dažādus pētījumus.[1] J. Ilsters sadarbojies arī ar citiem Baltijas botāniķiem. Tā augu fenoloģiskos novērojumus viņš sūtījis pazīstamajam Tērbatas botāniķim Johanam Kristofam Klingem, bet Latvijā sadarbojās ar botāniķi Eduardu Lēmani — "Latgales flora" (Flora von Polnisch-Livland, 1895) autoru.[5]

Dzīvodams un strādādams Pļaviņās, J. Ilsters sīki iepazinās ne tikai ar šī Daugavas ielejas posma floru, bet arī ar vēsturi un ievērojamām vietām. Kopā ar A. Štrenku viņš sarakstīja ceļvedi Daugavas ielejas Kokneses — Pļaviņu posmam (publicēts 1887. gadā).[4] Rīgas Dabaspētnieku biedrības rakstos pēc Ilstera nāves 1893. gadā tika publicēts viņa raksts par Vestienas draudzes novada un apkārtnes floru.[6]

Āronu Matīss, rakstot par J. Ilsteru, norāda, ka viņš savas dzīves laikā sakrājis bagātu bibliotēku, kurā bijuši ne tikai vispārēja rakstura darbi par botāniku, ģeoloģiju, kultūraugiem, augu kultivēšanu u.c. jautājumiem, bet arī visi ievērojamākie darbi par šiem jautājumiem, kas attiecās uz Baltiju.[4]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ceļvedis pa Daugavas ieleju no Pļaviņām līdz Koknesei (Führer durch das Dünathal von Stockmannshof nach Kokenhusen, 1887).

"Botānika tautas skolām un pašmācībai" (1883) bija pirmā botānikas mācību grāmata latviešu valodā, kurā doti 30 augu apraksti kā arī norādīts uz to iespējamo izlietošanu. Grāmatu sarakstot, autors veidojis latviešu botānisko terminoloģiju. 1884. gadā skolotājs A. Terauds laikrakstā "Balss" to ieteica skolotājiem praktiskai lietošanai. Kādā vēstulē J. Ilsteram viņš rakstīja: "Man tik bija, tāpat kā vēl tagad ir liels prieks par šo tik jauko botānisko grāmatu, kuru turēju un turu par jo svarīgu, ievērojamu soli latviešu zinātniskās literatūras veicināšanas ziņā".[4]

"Zooloģija" un "Praktiskās botānikas sistemātiskais kurss" palikuši nepublicētos manuskriptos.

"Iepazīšanās ar dabas ķermeņiem ir visai vajadzīga, ja gribam, lai viņu labās īpašības mums nāk par svētību un viņu ļaunās lai mums paliek nekaitīgas. Pie tam arī mūsu prāts top gaišāks un gars daiļāks"

Jānis Ilsters

[7]

Pedagoga gaitas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

J. Ilsters bija arī izcils pedagogs, kas prata atrast pareizu pieeju mācību darbā. Bērni savu skolotāju ļoti mīlējuši un cienījuši. Ir saglabājusies liecība, ka, skolotājam braucot Ziemassvētku brīvlaikā prom no Ozolaines patversmes, kāda skolniece ļoti lūgusi viņu neaizbraukt vai arī ņemt viņu līdz. Āronu Matīss par J. Ilsteru saka: “Dzimis pedagogs”. Viņa princips bija, ka zināšanas bērniem vajag sniegt rotaļas formā, tādējādi mācības padarot patīkamas un pievilcīgas. Šim nolūkam jāizmanto dažādas mīklas, tautasdziesmas, zīmējumi, putnu balsis (putnu valoda). Interesants šajā ziņā ir J. Ilstera 1889. gadā “Austrumā” publicētais raksts “Kā lai mūsu maziņie pavada savu laiku?” ar apakšvirsrakstu ”Kur nav darba, tur ir nedarbi”. Āronu Matīss par šo rakstu saka, ka tajā “...nelaiķis Ilsters var teikt, ielicis visu savu sirdi, savas domas, kā lai bērnu audzinātāji nodarbojas ar saviem maziņajiem lolojumiem, lai no tiem laikos iznāktu krietni vīri. Rotaļāšanās ar bērniem bij nelaiķa viens no svarīgākajiem audzināšanas principiem, kam tas nevien teorētiski piekrita, bet ko viņš pastāvīgi arī savā pedagoģiskajā praksē izlietoja — tādēļ ceru, ka lasītājiem, bērnu vecākiem un skolotājiem sevišķi, būs patīkami un no svētības taisni par bērnu rotaļām kādus vārdus dzirdēt no mūsu dārgā nelaiķa”.[4]

"Cilvēks sastāv no miesas un gara, un abi cieši savienoti. Kad viens cieš, tad arī otrs cieš, kad viens jūsmu jūt, tad arī otrs to jūt, jeb, kad miesa nīkst, tad arī gars nīkst"

Jānis Ilsters

[7]

Literārā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1878. gadā Baltijas Vēstnesis iespieda Ilstera dzejoli "Gaisziņu kalns". Āronu Matīsa sagatavotais Ilstera dzeju krājums “Sīkrozītes, magonītes, dzeju ziediņi” iznāca pēc autora nāves 1889. gadā. Tās ir dzejas, kas veltītas dabai, mīlestībai, gada laikiem. Starp publicētajiem 40 dzejoļiem ir arī 12 atdzejojumi — Gētes, Ūlanda, Rikerta u.c. autoru darbi.[4]

J. Ilsters “Latvju Dainām” iesūtījis 865 tautasdziesmas no Vestienas, vācis teikas un pasakas A. Lerha — Puškaiša grāmatai.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Spunde A. Zur Erinnerung an Johannes Ilster. Korrespondenzblatt des Naturforscher-Vereins zu Riga. Riga : Häcker, 1889. - Bd. 32, S.34.-37.
  • Ārons M. Jānis Ilsters, viņa dzīve un darbība. Dienas lapa, Nr.103 (08.05.1889).
  • J.K. Jānis Ilsters. Baltijas Vēstnesis, Nr.103 (08.05.1889).
  • Sīkumi. Jānis Ilsters. Austrums, Nr.6, 1889.
  • Ārons M. Apskats par Jāņa Ilstera dzīvi un darbību. Austrums, Nr.7 un Nr.8, 1889.
  • Ārons M. Vēl reiz par Jāni Ilsteri. Austrums, Nr.6, 1890, šķirkļi 669-692.
  • Vimba E. Botāniķim Jānim Ilsteram - 150. Dabas un vēstures kalendārs 2001. "Zinātne". Rīga, 2000.

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vestienas pagasta ģerbonī attēlots pirmais augs — zilais vizbulis — no J. Ilstera botānikas grāmatas[8]

J. Ilstera vārds iemūžināts pasaules augu sistemātikā. Latvijas aļģu pētnieks Heinrihs Skuja atrada līdz tam nepazīstamu un nezināmu aļģi. Viņš to aprakstīja kā jaunu aļģu ģinti, dodot tai pirmā latviešu botāniķa vārdu Ilsteria ar sugu Ilsteria quadrijuncta. Latvijā šī mikroskopiskā aļģe sastopama ezeru krastos. Interesanti atzīmēt, ka Rietumeiropā atrastas un aprakstītas vēl divas šīs ģints aļģu sugas. Divas aļģu sugas no citām ģintīm H. Skuja nosauca Ilstera vārdā: Oedogonium ilsteri — Ilstera edogonija un Tetrarcus ilsteri — Ilstera tetrarka.[4]

Pieminot Jāni Ilsteru, Vestienas pagasta ģerbonī ir iekļauts pirmais augs no viņa botānikas grāmatas — zilais vizbulis, kura krāsa simbolizē pagasta daudzos ezerus.[2]

J. Ilstera piemiņas dienā 1973. gada 27. maijā viņa dzimtajās mājās Gretēs atklāja piemiņas stabu.[2] Katru pavasari tur pulcējas talcinieki, lai sakoptu Jāņa Ilstera piemiņas vietu.[9]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 http://foto.lu.lv/avize/20002001/ua18/1latvbot.html Archived 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē., Latvijas Universitātes avīze
  2. 2,0 2,1 2,2 http://www.vestiena.lv/index.php?i=213&l=1 Archived 2011. gada 11. jūlijā, Wayback Machine vietnē., Vestienas pagasta mājaslapa
  3. «Jāņa Ilstera ģenealoģiskais koks». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 7. aprīlī.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 4,7 http://www.liis.lv/biologi/ilsters.htm Archived 2009. gada 1. martā, Wayback Machine vietnē., Latvijas Izglītības Informatizācijas Sistēma
  5. [https://www.zobodat.at/pdf/Archiv-Natkde-Liv-Ehst-Kurland_11_0001-0430.pdf Flora von Polnisch-Livland]
  6. Ilster, Johann. Beitrag zur Kentnis der Flora des. Kirchspiels Festen und Umgebung im südöstl. Livland. Korresp.-Bl. d. Naturf.-Vereins zu Riga.
  7. 7,0 7,1 http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=90&what=26 Archived 2007. gada 16. decembrī, Wayback Machine vietnē., Vides vēstis
  8. http://www.emadona.lv/?ct=simbolika Archived 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē., Vestienas pagasta simbolika
  9. http://www.estars.lv/raksti/23/6690 Archived 2016. gada 11. martā, Wayback Machine vietnē., E-Stars

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]