Žanis Lipke
| ||||||||||||||||||
Žanis Lipke (īstajā vārdā Jānis Lipke; dzimis 1900. gada 1. februārī Jelgavā, miris 1987. gada 14. maijā Rīgā) bija ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā.
1915. gadā kā pusaudzis tika mobilizēts darba vienībā rakt ierakumus aizsardzības pozīcijām pret uzbrūkošo vācu armiju. 1917. gadā strādāja Šķirotavas dzelzceļa stacijā. No 1919. līdz 1920. gadam dienēja Latvijas armijas Daugavpils artilērijas pulkā. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas līdz 1939. gadam sāka strādāt Rīgas ostā par krāvēju. Pēc kara 1946. gadā — par automehāniķi un pēc tam līdz pensijai nostrādāja par šoferi. Dzīvoja Rīgā dažādās vietās, līdz 1934. gadā nopirka māju Ķīpsalā, Balasta dambī.
Nopelni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kad Latvijā Otrā pasaules kara laikā ienāca vācu karaspēks, Lipke sāka strādāt vācu gaisa karaspēka Luftwaffe noliktavās, kas bija izvietotas Rīgas centrāltirgū, kur radās iespēja palīdzēt ebrejiem. 1941. gada novembra beigās un decembrī sāka piedāvāt geto ieslodzītajiem bēgt. Ar drauga, gaļas kombināta šofera Jāņa Brieža palīdzību izdevās izvest no geto un noslēpt patērētāju biedrības "Vienība" noliktavās Lāčplēša ielā pirmo bēgļu grupu. Vēlāk ebreji tika slēpti arī pie Lipkes paziņām Barneta Rozenberga un Andreja Graubiņa. Tā kā drīz Rozenberga darbnīcas noliktavās cilvēkus slēpt kļuva bīstami, Lipke izraka bunkuru savas mājas pagalmā Ķīpsalā, Balasta dambī. No 400 līdz 450 ebrejiem, kurus izglāba Latvijas iedzīvotāji, Lipke kopā ar sievu Johannu, draugiem un paziņām nosargāja apmēram 55 ebreju dzīvības.
Pēc kara padomju iestādes ar aizdomām skatījās uz Lipkes darbību un to noklusēja, jo nebija skaidri viņa nesavtīgās un varonīgās rīcības motīvi. Lipke vairākkārtīgi tika saukts uz VDK. Izmeklētājiem bija aizdomas, ka ebreji par viņu glābšanu bija maksājuši ar zeltu un briljantiem. Kādā pratināšanas reizē Lipke izmeklētājam teicis: "Jūs, komunisti, esat tādi pat bandīti kā fašisti, tikai viņi šāva uz cilvēkiem skatoties viņiem acīs, bet jūs šaujat slepus no muguras — vēl nekrietnāk!" Lipke domājis, ka šādu izlēcienu viņam nepiedos, bet iznāca tieši otrādi — mierīgi atlaida mājās un vairāk netraucēja.[2]
Viens no izglābtajiem Izaks Drizins vēlāk liecināja: "Es Žanim biju pilnīgi svešs cilvēks un nevarēju saprast, kāpēc viņš to dara, kad apkārt notiek slepkavošana. Parādās cilvēks kā brīnums — ar mieru glābt nāvei nolemtos. Naudu viņš neņēma, komunists viņš nebija, un nevarēju saprast, kāpēc viņš uzņēmās tādu nastu un katru dienu sevi pakļāva nāves briesmām."
Pēc kara
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc kara Lipke ar sievu turpināja dzīvot mājiņā Balasta dambī. 1977. gadā viņam izdevās nokļūt Izraēlā, kur viņu sagaidīja cilvēku pūļi, kuri nesa viņu pa pilsētas ielām. Arī izdzīvojušie Latvijas ebreji tradicionāli pulcējās pie Lipkēm Ziemassvētkos un Jāņos. Sešdesmito gadu beigās pazīstamais ebreju aktīvists un mākslinieks Josifs Kuzkovskis uzgleznoja Žaņa un viņa sievas Johannas portretus, kas vēlāk tika nodoti mūžīgai glabāšanai Izraēlā.
Jeruzalemes holokausta muzejā "Jad Vašem" glabājas lielākā daļa no materiāliem, kas savākti par šo bezbailīgo, godīgo, principiālo un reti pieticīgo cilvēku.[3] Lipkem un viņa sievai piešķirts Izraēlas valsts apbalvojums "Taisnīgais starp tautām". Viņa piemiņai iestādīts koks Jad Vašem Holokausta memoriālā.
Žanis Lipke mira pēc devītā infarkta 1987. gada 14. maijā.[4]
Piemiņa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lipkes vārdā nosaukta iela Rīgā. Pie mājas, kurā viņš dzīvoja, atrodas piemiņas plāksne ar uzrakstu: "Šajā namā dzīvojuši pasaules taisnie Žanis Lipke, viņa sieva Johanna, viņu dēli Zigfrīds un Alfrēds. Dievišķas gaismas apmirdzēti, viņi pasniedza glābjošu roku. 1941—1944." Atklājot piemiņas plāksni, Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga par Lipki teica:
"Viņš vadījās pēc tā likuma, kas saka mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu, jo katrs cilvēks, kas tiek iznīcināts, tas ir uzbrukums cilvēces pamatvērtībām. Katrs pāridarījums, kas tiek jebkuram no mums izdarīts, ir uzbrukums arī mums pašiem un mūsu pašu cilvēcībai. Es priecājos, ka tiek atklāta šī piemiņas plāksne cilvēkam, kas visgrūtākajos apstākļos spēja aizstāvēt cilvēcību un glābt citu dzīvības, būdams gatavs riskēt ar sevis paša dzīvību. Un būtu jauki, ja kādu dienu šī vēsturiskā vieta varētu kļūt par piemiņas vietu vispār nākamajām paaudzēm un lai atgādinātu mūžu mūžos, ka Latvijā ir bijuši tādi cilvēki arī tajā posmā, ar kuriem varam lepoties."[4]
1995. gada 4. jūnijā Rīgā, vietā, kur atradās Rīgas Lielā geto vārti, tika atklāta memoriālā plāksne, kurā rakstīts: "Žaņa Lipkes un visu Pasaules taisnīgo Latvijas iedzīvotāju piemiņai, kas katastrofas gados, riskējot ar savu dzīvību, glāba vajātos ebrejus."
Par Žani Lipki režisors Rodrigo Rikards uzņēmis dokumentālo filmu "Žanis un citi" (2000). Lipkes piemiņai Ķīpsalā, Mazajā Balasta dambī 8, uzbūvēts memoriāls,[5] kuru 2013. gada 30. jūlijā atklāja Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš un Izraēlas prezidents Šimons Peress.[6]
2018. gada 25. oktobrī notika Dāvja Sīmaņa spēlfilmas "Tēvs Nakts" pirmizrāde. Filmas pamatā ir stāsts par Žani Lipki un viņa ģimeni Otrā pasaules kara laikā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Valters un Rapa. Cilvēkglābējs Žanis Lipke
- ↑ Kā zvaigzne tumsā, Dāvids Zilbermans, 16. lpp., ISBN 9984198197
- ↑ Kā zvaigzne tumsā, Dāvids Zilbermans, 24. lpp. ISBN 9984198197
- ↑ 4,0 4,1 «Lielais Žanis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 4. maijā. Skatīts: 2007. gada 22. janvārī.
- ↑ Žaņa Lipkes memoriāls lipke.lv Atjaunināts: 15.12.2012.
- ↑ Mārtiņš Pričins. «FOTO: Latvijas un Izraēlas prezidenti atklāj ebreju glābējam veltīto memoriālu», 2013. gada 30. jūlijā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Par Žani Lipki (latviski)
- Par Lipki Jadvašem muzejā mājaslapā (angliski)
|