Jūlijs Daniševskis

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Jūlijs Kārlis Daniševskis)
Jump to navigation Jump to search
Jūlijs Kārlis Daniševskis
Jūlijs Kārlis Daniševskis
Personīgā informācija
Dzimis 1884. gada 15. maijā
Dobeles apriņķis, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1938. gada 8. janvārī (53 gadi)
Maskava (tagad - Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis

Jūlijs Kārlis Daniševskis (1884–1938), segvārds Hermanis, bija latviešu marksists, publicists un profesionāls revolucionārs. Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas Krievijas biroja loceklis un KSFPR Revolucionārās kara padomes loceklis (1918), LSPR Komisāru padomes priekšsēdētāja biedrs (1919).

Padomju Latvijas valdības locekļi pie valdības nama 1919. gada janvārī. No kreisās Jūlijs Daniševskis, Oto Kārkliņš, Dāvids Beika, Pēteris Stučka, Jānis Šilfs, Kārlis Pētersons.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1884. gada 15. maijā Dobeles apriņķī zemnieku ģimenē. 1900. gada iestājās Latvijas Socialdemokrātiskajā Strādnieku partijā (LSDSP), bija partijas Jelgavas organizācijas komitejas loceklis (1903), 1905. gada revolūcijas laikā LSDSP Rīgas Federatīvās komitejas loceklis, pēc tam pagrīdnieks Pēterburgā, Aizkaukāzā, Maskavā, Varšavā, Liepājā. Līdztekus mācījās Maskavas komercinstitūtā (1910-1912). Daniševskis aktīvi darbojās LSD legālajā presē, bija sociāldemokrātu dienas avīzes «Laika Balss» un tās turpinājumu faktiskais redaktors, līdz 1914. gadam daudz rakstīja par Latvijas arod- un apdrošināšanas kustību problēmām. 1914. gadā viņu apcietināta un izsūtīja uz Narimu Tomskas apgabalā Sibīrijā.

Pēc Februāra revolūcijas ievēlēts par Maskavas Strādnieku deputātu padomes locekli,[1] pēc tam par LSD Rīgas padomes locekli, laikraksta " Cīņa" redaktors (1917). Pēc Oktobra revolūcijas Iskolata loceklis. Kad vācieši 1917. gada septembrī ieņēma Rīgu, Daniševskis centās panākt legālu Rīgas padomes un LSD darbības turpināšanu, kad tas neizdevās, pārgāja nelegālā stāvoklī. 1918. gada jūnijā viņš devās uz Maskavu, kur piedalījās kreiso eseru dumpja apspiešanā, kļuva par KSFPR Revolucionārās Austrumu frontes kara padomes locekli. 1919. gadā atgriezās Latvijā, kur bija LSPR Komisāru padomes priekšsēdētāja biedrs (1919).

Pēc tam Sarkanās Armijas Galvenā štāba komisārs, KSFPR Revolucionārā kara tribunāla priekšsēdētājs (1920). Poļu-padomju kara (1919-1921) laikā no 1920. gada 17. augusta līdz 2. septembrim Minskā vadīja Padomju Krievijas delegāciju nesekmīgajās pamiera sarunās ar Poliju, pieprasot tai izformēt savu armiju un atteikties no tās austrumu teritorijām. Pēc 1921. gada strādāja saimnieciskā darbā, rakstīja apcerējumus par latviešu strēlniekiem Krievijas Pilsoņu karā.

1937. gada 16. jūlijā, Lielā terora laikā, kad notika "nacionālā operācija" pret latviešiem,[2] Daniševski apcietināja, apsūdzēja par dalību «latviešu fašistiski-teroristiskā spiegu organizācijā» un pēc ilgstošām pratināšanām nošāva 1938. gada 8. janvārī NKVD palīgsaimniecībā "Komunarka" pie Maskavas.[3][4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Šalda V. Latvieši Maskavā (19. gs. beigas–1917. gads) // Latvijas Arhīvi. – 2000. – Nr. 4. 93.–. 128. lpp.
  2. «Ruta Ozoliņa. Nacionālās operācijas. (no dokumentu krājuma "Latviešu Saraksti")». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 1. augustā.
  3. Расстрельные списки Коммунарки. \\ Общество «Мемориал».: Данишевский Карл Христианович. Род.1884, Любленский уезд (Латвия); латыш, член ВКП(б), обр. незаконченное высшее, нач."Главюгзаплес" Наркомлеса СССР, прож. в Москве: ул.Кузнецкий Мост, д.6, кв.14. Арест. 16.07.1937. Приговорен ВКВС СССР 8.01.1938 по обв. в участии в к.-р. террористической организации. Расстрелян 8.01.1938. Реабилитирован 18.07.1956.
  4. «Ruta Ozoliņa. Maskavas kapu lauki (no dokumentu krājuma "Latviešu Saraksti")». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 29. jūlijā.