Pāriet uz saturu

Jūras krauklis

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Jūraskrauklis)
Šis raksts ir par pelikānveidīgo putnu. Par citām jēdziena Krauklis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Jūras krauklis
Phalacrocorax carbo (Linnaeus, 1758)
Jūras krauklis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaPelikānveidīgie (Pelecaniformes)
DzimtaJūraskraukļu dzimta (Phalacrocoracidae)
ĢintsJūras kraukļi (Phalacrocorax)
SugaJūras krauklis (P. carbo)
Jūras krauklis Vikikrātuvē

Jūras krauklis, jūraskrauklis jeb kormorāns, arī ūdenis[1] (Phalacrocorax carbo) ir jūraskraukļu dzimtas (Phalacrocoracidae) pelikānveidīgais putns. Izdala 5 jūraskraukļu pasugas.[2] Samērā parasts ligzdotājs arī Latvijā.

Eiropā pašlaik dzīvo apmēram 1,2 miljoni jūras kraukļu, lai gan nesenā pagātnē tie bija gandrīz izmiruši, jo zvejnieki tos uzskatīja par saviem konkurentiem zivju ieguvē. Jūras kraukļi tika nežēlīgi iznīcināti, bet pateicoties aizsardzības pasākumiem, to populācija ir atjaunojusies,[3] līdz ar to atsākoties konfliktiem ar zvejniekiem un zivjaudzētājiem.

Jūras kraukļi Duisburgas zoodārzā

Jūraskraukļi sastopami plašā areālā Eiropā, Ziemeļāfrikā un Ziemeļamerikā Atlantijas okeāna krastā, kā arī Fēru salās, Islandē un Grenlandē. Jūras kraukļi dzīvo arī okeāna krastā Austrālijā, Jaunzēlandē, Japānā, Indijā un Ķīnā.

Ziemeļos dzīvojošie putni ziemas laikā migrē uz dienvidiem un apmetas jebkuru ūdeņu krastā, ja tie ir bagāti ar zivju resursiem.

Vēsturiski Latvijas faunas pārstāvis, taču, tāpat kā citur Eiropā, ticis iznīcināts. Līdz 20. gadsimta 80. gadu beigām jūras krauklis Latvijas teritorijā bija reti sastopams, taču no tā laika skaits strauji pieaudzis. Ligzdošana pirmo reizi pierādīta 1989. gadā.[4] Tiek uzskatīts, ka šobrīd jūras kraukļu skaits pārsniedz 3000, tie ir izveidojuši vismaz 20 ligzdošanas kolonijas lielajos ezeros. Sevišķi strauji to skaits audzis pēdējās pāris desmitagdēs (vairāk kā par 30%[5]). Latvijā ligzdošanas vietas koncentrējušās Lubāna ezerā un apkārtnē, lielajos piekrastes un Latgales ezeros.

Skaitu Latvijā ietekmē arī ligzdotāju skaita pieaugums citās reģiona valstīs, piemēram, Latvijas tuvumā liela jūras kraukļu kolonija atrodas Kuršu kāpā Lietuvā.

Ziemā sastopams retāk, pārsvarā jūras piekrastē. Tomēr arī ziemotāju skaits pieaug, sevišķi Latvijas dienvidrietumos ap Liepāju un Daugavas lejtecē.

Jūras kraukļu ligzdas kokos Indijā
Jūras kraukļi Ķīnā
Jūras kraukļa olas

Jūras krauklis ir liels putns, tā ķermenis ir 72—102 cm garš, spārnu plētums 121—160 cm, svars 1,5—5,3 kg,[6][7] vidējais svars 2,6—3,7 kg.[8] Putnam ir salīdzinoši gara aste ar 14 lidspalvām. Jūras kraukļa apspalvojums ir melns ar dzeltenu plankumu pazodē rīkles daļā. Pieaugušam putnam riesta laikā uz augšstilbiem ir balti laukumi.

No līdzīgā cekulainā jūras kraukļa atšķiras ar lielāku un masīvāku ķermeni, biezāku, platāku knābi, cekula trūkumu, un tam apspalvojumā nav zaļā spīduma.

Uzvedība un barība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūras krauklis barību meklē jūrā, upēs un to grīvās, kā arī saldūdens ezeros. Ziemeļos dzīvojošie putni migrē uz dienvidiem un ziemu pavada jebkurā piekrastē, kur vien atrodams pietiekami daudz zivju.

Barības meklējumos jūras krauklis var ienirt ļoti dziļi, tomēr bieži tas medī arī seklumā. Jūras krauklis savu lomu parasti iznes ūdens virspusē.

Apvienotās Karalistes ūdeņos ir novērots, ka jūras krauklis bieži ienirst uz 20—30 sekundēm, virs ūdens tas atelpai atvēl vienu trešdaļu laika no niršanas, tad atkal ienirst. Jūras krauklis ir viens no retajiem putniem, kurš spēj grozīt acis, lai sekotu medījumam.[8]

Jūras krauklis ligzdo galvenokārt jūras vai iekšzemes ūdenstilpju piekrastē, veidojot ligzdas uz klintīm vai kokos. Tās ir sakrautas no zariem un ūdensaugiem. Jūraskraukļi ligzdo lielās kolonijās, līdz ar to vietās, kur kokos sāk ligzdot jūras kraukļi, pēc kāda laika koki nokalst no pārmērīgā un nepārtrauktā mēslojuma. Nereti ligzdas nokrīt un olas saplīst. Dējumā 3—4 olas.

Jūras krauklim ir 5 pasugas:[2][8]

Citi interesanti fakti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kad putns žāvē spārnus, tā kontūras atgādina krustu — tādēļ dažkārt putns tika izmantots viduslaiku kristīgajā heraldikā.

  1. «Putni Latvijā un pasaulē». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 29. maijā. Skatīts: 2016. gada 9. septembrī.
  2. 2,0 2,1 World Bird List: Hamerkop, Shoebill, pelicans, boobies, cormorants, 2019
  3. Barrie Heather and Hugh Robertson, "The Field guide to the Birds of New Zealand"(revised edition), Viking, 2005
  4. «Jūras krauklis». www.putni.lv. Skatīts: 2023-02-12.
  5. «Kurām putnu sugām pēdējā desmitgadē Latvijā klājies vislabāk un kurām – vissliktāk?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 31. janvārī.
  6. Water retention in the plumage of diving great cormorants Phalacrocorax carbo sinensis — Ribak — 2005 — Journal of Avian Biology — Wiley Online Library[novecojusi saite]
  7. «Cormorant - The Canadian Encyclopedia». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 24. novembrī. Skatīts: 2009. gada 20. augustā.
  8. 8,0 8,1 8,2 «Great Cormorant, Identification, All About Birds - Cornell Lab of Ornithology». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 28. maijā. Skatīts: 2009. gada 20. augustā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]