Jānis Brūmelis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jānis Brūmelis.

Jānis Brūmelis jeb Jānis Brumelis (Brumels) (1864—1939) bija latviešu sabiedriskais darbinieks. Pirmās Tautas atmodas darbinieks, Latviešu savstarpīgās apdrosināšanas biedrības valdes priekšsēdētājs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1864. gada 14. jūnijā Vecmuižas pagastā aldara ģimenē. Mācījās Vecmuižas pagasta skolā un Jelgavas reālskolā, 1879. gada viņš piedalās reālskolas „vakarnieku" nelegālās savienības dibināšanā. Pēc skolas beigšanas strādāja kā mājskolotājs, 1884. gadā viņu ievēlēja par Vecmuižas dziedāšanas biedrības priekšnieku, 1888. gadā bija Misas pagasta darbvedis, tad Grienvaldes pagasta darbvedis. Viņa darbības laikā Grienvaldes pagastā uzcēla trīs skolas namus, nodibināja Grienvaldes lauksaimniecības biedrību un Grienvaldes — Iecavas krājaizdevu sabiedrību lopu pārraudzības biedrības, mašīnu koplietošanas biedrību un citāda veida organizācijas. Bija Jelgavas lauksaimniecības biedrības sekretārs, Jāņa Bisenieka līdzstrādnieks.

1905. gadā Brumelis bija viens no Jelgavas savstarpīgās kredītbiedrības dibinātājiem un tās direktors — rīkotājs. Gadu vēlāk Brumelis piedalījās Latviešu savstarpīgās apdrošināšanas biedrības dibināšanā, visu laiku būdams vai nu valdes loceklis, vai priekšsēdētājs, 1913. gadā Brumeli ievēlēja par Jelgavas domnieku un par Jelgavas teātra padomes priekšsēdētāja biedru. Pirmā pasaules kara sākumā 1915. gadā Brumelis kopā ar Goldmani darbojās Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas dibināšanā, būdams organizācijas komitejas revīzijas komisijas loceklis. Vēlāk devās uz Pēterpili, kur viņu ievēlēja par Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas galveno kasieri un visu Centrālkomitejas darbnīcu un patversmes galveno pārzini.

1917. gada oktobrī Brumelis Pēterpilī piedalījās Latviešu Nacionālās padomes dibināšanā, un tur darbojās kā aizsardzības un atjaunošanas nodaļas vadītājs. Pēc Oktobra revolūcijas Brumelis pārcēlās uz Bologoju, kur vadīja Viskrievijas pilsētu savienības ziemeļu frontes nodaļu. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gadā atgriezās dzimtenē. Viņu ievēlēja par Jelgavas pilsētas domnieku un pilsētas revīzijas komisijas priekšsēdētāju, viņš vadīja pirmo Jelgavas apgabala pašvaldību sanāksmi Jelgavā. 1919. gadā Latvijas Pagaidu valdība Brumeli iecēla par Jelgavas un Bauskas apriņķa valsts zemju inspektoru ar tiesībām pārvaldīt visas valsts muižas un mežus. 1920. gada zemes reformas laikā viņa vadībā iedalīja un piešķīra pirmās 200 jaunsaimniecības Latvijā.

Valsts zemju inspekciju likvidējot, Brumelis aizgāja pensijā, kopš 1926. gada bija Sarkanā Krusta Jelgavas nodaļas priekšnieks, ilggadīgs Jelgavas ugunsdzēsēju biedrības priekšnieks, darbojās Jelgavas palīdzības biedrības valdē, Jelgavas namīpašnieku biedrības valdē, bija Jelgavas atbrīvošanas pieminekļa komitejas priekšsēdētāja biedrs, Jelgavas latviešu biedrības runas vīrs, Jelgavas pilsētas īres valdes loceklis, Čakstes piemiņas fonda komitejas loceklis, Latvijas bankas Jelgavas nodaļas diskontkomitejas loceklis un vēl daudz citu organizāciju aktīvs līdzdalībnieks. Miris 1939. gada 20. janvārī Jelgavā.[1]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]