Dzimis fon Esenu dzimtas militārpersonas ģimenē. No 1783. līdz 1785. gadam karoja Polijā, kur ievainots. Piedalījās Krievu-zviedru karā (1788—1790), kā arī Polijas kampaņās 1792. un 1794. gadā. Par izcilību kaujā pie Macejovices, kurā tika sagūstīts Tadeušs Kostjuško, saņēmis Svētā Jura ordeni. 1799. gadā karoja pret frančiem Nīderlandē. 1802. gadā tika iecelts par Smoļenskas militāro gubernatoru. 1807. gadā karoja pret Napoleonu, tika kontuzēts Frīdlandes kaujā 1807. gada 14. jūnijā.
Iesākoties 1812. gada karam, tika iecelts par Rīgas militāro gubernatoru. 1812. gada 19. (7.) jūlijā, ciešot sakāvi pret frančiem Iecavas kaujā, un domādams, ka franči tuvojas Rīgai, deva pavēli par Rīgas priekšpilsētu nodedzināšanu 24. (12.) jūlijā. Stiprā vēja rezultātā tika zaudēta konrole pār uguni, un daudzi Rīgas iedzīvotāji zaudēja mājvietas. 1812. gada oktobrī par Rīgas militāro gubernatoru iecēla Filipu Pauluči. 1813. gadā fon Esens noslīka, peldoties sērūdeņražu avotā Baldonē. Pēc dažām ziņām tā esot bijusi pašnāvība, nespējot pārdzīvot vainas apziņu par Rīgas nodedzināšanu.
