Filips Pauluči

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Filips Pauluči
Filips Pauluči
Personīgā informācija
Dzimis 1779. gada 11. septembrī
Modēna (tagad Karogs: Itālija Itālija)
Miris 1849. gada 25. janvārī (69 gadi)
Nica (tagad Karogs: Francija Francija)
Dienesta informācija

Filips Pauluči (krievu: Филипп Осипович Паулуччи; dzimis 1779. gada 11. septembrī Modenā, miris 1849. gada 25. janvārī), arī Filipo Pauluči delle Ronkole (itāļu: Filippo Paulucci), bija marķīzs, itāļu izcelsmes Pjemontas un Krievijas militārais un valsts darbinieks.[1] Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators no 1812. līdz 1830. gadam.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1779. gadā Modenā dižciltīgā itāļu ģimenē. Pēc tēva nāves 1785. gadā viņš kļuva par Sardīnijas karaļa galma pāžu, vēlāk uzsāka militāro karjeru. No 1792. gada ka pusaudzis piedalījās karos pret revolucionārās Francijas armiju. Franču okupētajā Itālijas daļā (itāļu: Repubblica Cisalpina) organizēja sacelšanos, tādēļ 1799. gadā bija spiests bēgt uz Austriju. 1803. gadā iestājās Bavārijas karalistes armijā, 1804. gadā Vīnē apprecējās ar vācbaltieti Vilhelmīni Francisku fon Koskuli (Wilhelmina Franziska von Koskull).[2] Pēc Svētās Romas impērijas armijas 1805. gada sagrāves Austerlicas kaujā 1807. gadā viņš pārgāja Krievijas impērijas karadienestā un cīnījās pret Napoleona koalīciju Balkānos. 1808. gadā ieradās sievas dzimtajā pusē Kurzemes guberņā, ģenerāļa Fīdriha Vilhelma fon Bukshēvdena vadībā piedalījās Somijas karā pret Zviedriju. 1810. gadā viņu iecēla par Kaukāza armijas ģenerālkvartīrmeistaru (krievu: генерал-квартирмейстер). Krievu-turku kara (1806—1812) laikā kā Krievijas impērijas armijas virspavēlnieks Gruzijā vadīja militārās operācijas pret Osmaņu impērijas armiju pie Karsas un pret Persijas armiju Karabahā.

Napoleona Bonaparta karagājiena uz Krieviju laikā 1812. gada oktobrī viņu iecēla par Rīgas ģenerālgubernatoru.[1] 1819. gadā Pauluči iecēla arī par Igaunijas un 1823. gadā — arī par Pleskavas gubernatoru.[1]

1830. gadā Pauluči atgriezās Itālijā, kur bija Dženovas provinces ģenerālgubernators.[1]

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pauluči piemineklis (1851). Uz monumenta ir ierakstīta viņa ierašanās diena Rīgā 1812. gada 23. oktobrī.

Līdz Pirmajam pasaules karam Pauluči vārdā bija nosaukts viens no Rīgas bulvāriem, tagadējā Merķeļa iela. 1851. gadā Vērmanes dārzā atklāja Pauluči pieminekli bez viņa attēla, uz monumenta ir vienīgi godināta viņa ierašanās diena Rīgā 1812. gada 23. oktobrī. Pēc Pirmā pasaules kara glabājās Doma katedrāles galerijā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas piemineklim izgatavo kopiju, ko uzstāda Vērmanes dārzā, oriģināls atrodas Doma baznīcas krustejā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 699. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
  2. Virgilio, Ilari, Maurizio Lo Re, Tatiana Polo e Piero Crociani. Маркиз Паулуччи, Filippo Paulucci delle Roncole (1799-1849), Edito da Società Italiana di Storia Militare, Roma, 2013, ISBN 978-88-908510-2-5

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]