Kesko

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no K-rauta)
Jump to navigation Jump to search
Kesko Oyj
Kesko-Logo.png
Veids Publiska kapitālsabiedrība
Dibināts 1940. gads
Galvenais birojs Karogs: Somija Somija, Helsinki
Akcijas biržā NASDAQ OMX Helsinki
Ietilpst indeksā KESBV[1]
Vadība Mati Halmesmeki (Matti Halmesmäki, prezidents un augstākā amatpersona), Esa Kiiskinen (Esa Kiiskinen, direktoru padomes priekšsēdētājs)
Darbinieki 21 935 (2015. gadā)[2]
Apgrozījums 8,68 miljardi EUR (2015. gadā)[2]
Peļņa 194,6 milj. EUR (2015. gadā)[2]
Nozare tirdzniecība
Produkti pārtika, saimniecības preces, būvmateriāli, darbarīki, mašīnas
Mājaslapa www.kesko.fi
Kesko grupas galvenais birojs Helsinkos

Kesko Oyj ir Somijas tirdzniecības uzņēmumu grupa. Tā galvenā darbības nozare ir pārtikas, būvniecības un tehnikas, brīvā laika pavadīšanas preču un automašīnu tirdzniecība. Tam ir meitas uzņēmumi citās valstīs, tai skaitā Zviedrijā, Norvēģijā, Latvijā, Igaunijā, Lietuvā.

Uzņēmuma akcijas tiek kotētas biržā NASDAQ OMX Helsinki. Kesko lielākie kapitāldaļu turētāji 2017. gada septembrī bija:[3] K-retailers´ Association (4,11 %), Vähittäiskaupan Takaus Oy (3,49 %), Kruunuvuoren Satama Oy (3,44 %), Ilmarinen Mutual Pension Insurance (1,95 %).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kesko tika izveidots 1940. gada oktobrī, apvienojoties reģionāliem vairumtirgotājiem Savo-Karjalan Tukkuliike, Keski-Suomen Tukkukauppa Oy, Kauppiaitten Oy un Maakauppiaitten Oy. Jaunais uzņēmums darbu sāka 1941. gada sākumā. Nosaukumu Kesko izgudroja rīkotājdirektors E. J. Railo, atveidojot somu vārdu keskittyminen, kas šajā kontekstā nozīmēja četru reģionālo vairumtirgotāju apvienošanos vienā nacionālajā Kesko. Sākās aktīva veikalu tīkla izveide. Veikalus varēja pazīt ar K emblēmu. 1940. gadu beigās Kesko daļa Somijas mazumtirdzniecības sektorā sasniedza 12 %.[4]

1950. gadu sākuma preču normēšana un importa ierobežojumi kavēja tirdzniecības pieaugumu. Pēc ierobežojumu atcelšanas 1950. gadu beigās Somijā sāka attīstīties veikalu tīkli, kuros Kesko bija nozīmīga vieta. Uzņēmums uzsvaru lika uz mājsaimniecības preču veikalu ķēdi un Kesko iegādāto preču uzglabāšanas sistēmu. Kesko sāka attīstīt arī lauksaimniecības produktu un iekārtu pārdošanu. 1950. gados uzņēmums attīstīja savu ražošanu, kas ietvēra miltu, maizes, gaļas, margarīna un apģērbu ražošanu un kafijas grauzdēšanu. 1950. gadu beigās Kesko daļa Somijas mazumtirdzniecības sektorā sasniedza 20 %.[4]

1960. gados mainījās somu iepirkšanās paradumi, un veikalos parādījās svaigas pārtikas nodaļas. Dekādes vidū parādījās pašapkalpošanās veikali un veikalu skaits valstī sāka samazināties. Kesko izveidoja valsts centrālo noliktavu Hakkila, Vantā. Uzņēmums sāka samazināt ražošanas darbību. 1960. gadā kompānija izlika savas akcijas Helsinku biržā. 1960. gadu beigās Kesko daļa Somijas mazumtirdzniecības sektorā sasniedza aptuveni 25 %.[4]

1970. gados tika sākts jauns mazumtirdzniecības formāts — lielveikali. 1971. gadā Lahti tika atvērts pirmais Citymarket hipermārkets. Sporta preču tirdzniecībai tika izveidots Kesport tīkls. Pateicoties informācijas tehnoloģiju, telefonsakaru un transporta attīstībai, Kesko centralizēja sadales operācijas un varēja samazināt filiāļu biroju skaitu. 1979. gadā Kesko izveidoja elektropreču un sadzīves tehnikas veikalu ķēdi Musta Pörssi. 1970. gadu beigās Kesko ieņēma jau trešo daļu Somijas mazumtirdzniecības sektora.[4]

1980. gados Kesko veica lielus ieguldījumus celtniecībā. Turku un Oulu tika uzceltas jaunas telpas filiāļu birojiem, uzcelta jauna centrālā noliktava un vairāki lielveikali. Kapitāls tika palielināts, izlaižot akcijas. Kesko pārdeva savas apģērbu un velosipēdu fabrikas. Tika izveidots Pirkka pārtikas produktu zīmols. 1980. gadu beigās Kesko daļa Somijas mazumtirdzniecības sektorā pieauga līdz 40 %.[4]

1990. gados Kesko izveidoja jaunu veikalu formātu un pārgāja uz veikalu ķēžu operācijām; palielinājās centralizācija. 1990. gados uzņēmums iegādājās Kaukomarkkinat Oy un Anttila Oy. Metāla vairumtirgotāju Keskometalli Oy pārdeva Rautaruukki. Tika ieviesta klientu lojalitātes mārketinga sistēma Plussa. 1990. gadu beigās Kesko ieņēma gandrīz pusi Somijas mazumtirdzniecības sektora.[4]

1990. gadu vidū Kesko sāka iziet Zviedrijas un Baltijas tirgos. Sākotnēji tas izpaudās, pārdodot celtniecības un mājsaimniecības preces K-rauta formātā. Baltijas valstīs tika izveidota lauksaimniecības mašīnu tirdzniecība.

2001. gada aprīlī pārtikas preču tirdzniecība tika izdalīta meitas uzņēmumā Ruokakesko Oy, bet patēriņā preču bizness - Keswell Oy. 2003. gadā Rautakesko Oy no Augustina Rakauska ģimenes ieguva 50 % + 1 balsi Lietuvas celtniecības materiālu un mājsaimniecības lietu veikalu tīklā UAB Senuku Prekybos Centras (Senukai).[5] Pārtikas tirdzniecībā tika veidoti divu veidu veikali: hipermārketi un lēto preču veikali. 2004. gadā kopā ar Zviedrijas ICA AB tika izveidots kopuzņēmums Rimi Baltic ar 50 % daļu katrai, kas darbojās Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. 2006. gada nogalē Kesko pārdeva Rimi Baltic daļas ICA un atstāja Baltijas pārtikas tirgu.

Kesko Oyj agrākais logotips

2005. gadā Kesko iegāja Norvēģijas tirgū, iegādājoties celtniecības materiālu tirgotāju Byggmakker, kā arī Krievijas tirgū, nopērkot Strojmaster celtniecības materiālu veikalu ķēdi Sanktpēterburgā. 2007. gadā Senukai ieguva vairākumu Lietuvas UAB Romos Holdingas, kam piederēja Baltkrievijas celtniecības materiālu tirgotājs OMA. 2006. gadā Strojmaster veikali sāka darboties ar K-rauta nosaukumu.[4] 2005. gada 21. janvārī Kesko meitas uzņēmums Keswell nopirka Somijas uzņēmumu Indoor Group Oy, kam piederēja mēbeļu veikalu tīkli Asko un Sotka.[6] 2006. gadā Keswell Oy tika apvienots ar mātes uzņēmumu Kesko Oyj, bet tā meitas uzņēmumi (Anttila, Indoor Group, Intersport un Musta Pörssi) tika tieši pakļauti Kesko Oyj. 2008. gada 28. februārī par 79 miljoniem EUR Kauko-Telko Oy tika pārdots uzņēmumam Aspo.[7]

2011. un 2012. gadā apavu tirdzniecības zīmoli K-Kenkä un Andiamo tika apvienoti KOOKENKÄ. 2015. gada 16. martā paziņots, ka plaša patēriņa preču mazumtirgotājs Anttila par vienu miljonu eiro tiks pārdots Vācijas investīciju fondam 4K INVEST.[8] 2015. gadā tika pārtraukta elektropreču un sadzīves tehnikas veikalu Musta Pörssi darbība. Lai optimizētu Baltijas un Baltkrievijas operācijas, 2015. gada 3. novembrī panākta vienošanās par K-rauta pilnībā piederošās veikalu ķēdes Latvijā un Igaunijā pārdošanu Lietuvas kopuzņēmumam UAB Senuku Prekybos centras (Senukai).[9] Darījumu 2016. gada 3. martā atļāva Latvijas Konkurences padome.[10] K-rauta veikali Latvijā un Igaunijā pamazām tika pārveidoti par K Senukai. Pirmais jaunās koncepcijas iepirkšanās centrs K Senukai 2016. gada 2. decembrī tika atvērts Rīgā, Lucavsalā.

2016. gada 12. janvārī paziņots, ka Kesko no investīciju fonda Onvest Oy par 369 miljoniem EUR pērk inženiertehniskā aprīkojuma vairumtirgotāju Onninen Oy, izņemot tērauda ražošanu un Krievijas nodaļu;[11] darījums pabeigts jūnijā. 12. aprīlī Kesko Food no privātā investīciju uzņēmuma Triton nopirka uzņēmumu Suomen Lähikauppa Oy,[12] kam piederēja Siwa un Valintatalo veikali (tie Somijas pārtikas mazumtirdzniecībā aizņēma 6,7 %). 30. novembrī pārtikas preču tirdzniecības bizness Krievijā pārdots veikalu ķēdei Lenta.[13] 1. decembrī VV-Auto Group Oy pabeidza Porsche automašīnu importēšanas un tirdzniecības uzņēmuma Oy AutoCarrera Ab iegādes procesu.

2016. gada 22. augustā Latvijas Konkurences padome saņēma paziņojumu par to, ka Kesko Oyj vēlas iegūt izšķirošu ietekmi pār Lietuvas uzņēmumu UAB Šeštoji projekto bendrovė; savukārt Šeštoji projekto bendrovė vēlas iegādāties SIA MD Galerija Azur, kas tirdzniecības centrā Atrium Azur (tagad Galerija Azur) izīrē telpas. 2. septembrī Konkurences padome atļāva šo darījumu.[14] 27. oktobrī reģistrēta īpašnieku maiņa, Kesko Oyj iegūstot 50 % plus 1 Šeštoji projekto bendrovė kapitāla daļu (pārējās daļas pieder Lietuvas uzņēmumiem Genopas B.V., Wabashi B.V. un Nunica Holdings B.V.); savukārt Šeštoji projekto bendrovė ieguva 100 % kapitāldaļu uzņēmumā MD Galerija Azur.

2017. gada 10. februārī Konekesko Dānijas Danish Agro meitas uzņēmumam DAVA Agravis Machinery Holding pārdeva 45 % Baltijas meitas uzņēmumu kapitāldaļas.[15] 13. martā Kesko panāca vienošanos ar Oriola-KD par kopuzņēmuma veidošanu, lai Somijā izveidotu veselības, skaistuma un labklājības preču veikalu ķēdi.[16] 11. aprīlī paziņots, ka lauksaimnieku produktu mazumtirdzniecības ķēde K-maatalous tiek pārdota Zviedrijas kooperatīvam Lantmännen.[17] 2017. gada jūnijā uzņēmums Indoor Group ar mēbeļu veikalu tīkliem Asko un Sotka tika pārdots Somijas investoru grupai. 30. jūnijā Yamarin laivu bizness tika pārdots Yamaha Motor Europe N.V meitas uzņēmumam Inhan Tehtaat Oy Ab. 29. septembrī paziņots, ka Kesko sadarbībā ar Alibaba atvērs tiešsaistes veikalu, Ķīnas tirgum piedāvājot Somijas pārtikas produktus.[18]

2018. gada 16. februārī paziņots, ka Kesko pārtrauks celtniecības un mājas iekārtojumu preču tirdzniecību Krievijā (K-Pауtа, bijušais Stroimaster tīkls).

Uzņēmuma struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kesko bizness ir sadalīts trīs nodaļās:

  • Pārtikas preču veikali
  • Būvniecības un tehnikas tirdzniecība
  • Automašīnu tirdzniecība

Pārtikas preču veikali[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

K-food (K-ruokakauppiaat, agrāk Ruokakesko) ir Kesko meitas uzņēmumi pārtikas tirdzniecības nozarē. Šī ir viena no svarīgākajām Kesko uzņēmējdarbības formām. 2015. gadā K-food bija otrajā vietā pārtikas tirdzniecības nozarē Somijā un ieņēma 32,7 % šī tirgus segmenta.[19] Lai apzīmētu veikala apmērus un kvalitātes līmeni, tiek lietoti atšķirīgi apzīmējumi:

  • K-Citymarket — liela izmēra lielveikali ar platība apmēram 10 000 kvadrātmetri. Somijas lielākajās pilsētās ir apmēram 80 šādi veikali.
  • K-Supermarket — lielveikali, kuros pieejams plašs preču klāsts. Somijā ir 235 šādi veikali, un tie atrodas pārsvarā ārpus pilsētas centra, kā arī lielākajos mikrorajonos.
  • K-Market — vidēja izmēra pārtikas veikali, kas izvietoti pilsētu centrā un lielākajos mikrorajonos. Šis ir lielākais K-food veikalu tīkls, un Somijā ir aptuveni 800 šādi veikali.
  • Neste K — kas izvietoti Neste degvielas uzpildes stacijās. Somijā ir aptuveni 70 šādi veikali

Kespro nodarbojas ar vairumtirdzniecību viesnīcu un restorānu biznesā. Kesko veikalu tīklā klientiem ir pieejama lojalitātes karte Plussa. Uzņēmuma galvenais konkurents ir S-Group.

Būvniecības un tehnikas tirdzniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

K-Rauta logo.svg

Būvniecības un tehnikas tirdzniecības zīmoli:

  • K-Rauta, būvmateriālu mazumtirdzniecības veikali. Somijā tādi ir 136, Zviedrijā — 17.
  • Byggmakker, būvmateriālu veikali Norvēģijā (82 veikali)
  • Kesko Senukai (50 % kapitāldaļu), būvmateriālu un saimniecības preču veikali Lietuvā (Senukai), Latvijā (K Senukai) un Igaunijā (K-Rauta).
    • OMA, būvmateriālu un saimniecības preču veikali Baltkrievijā; pārvalda Kesko Senukai.
  • Rautakesko Yrityspalvelu, būvmateriālu un mājas iekārtojuma produkti klientiem bizness biznesam modelī.
  • Onninen, būvniecības produktu tirdzniecība biznesa klientiem (Somija, Zviedrija, Norvēģija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija).
  • Konekesko nodarbojas ar lauksaimniecības, celtniecības, ceļu būves, mežizstrādes un komunālās tehnikas, kā arī autobusu un kravas mašīnu tirdzniecību, nodrošinot pēcpārdošanas servisu. Tam ir aptuveni simts veikali visā Somijā. Tam ir arī kapitāldaļas uzņēmumos Latvijā (SIA Konekesko Latvija), Igaunijā, Lietuvā un Krievijā.

Būvniecības un tehnikas tirdzniecības nodaļā ietilpst arī brīvā laika pavadīšanas preču tirdzniecība:

  • Intersport — sporta preču tirdzniecības līderis Somijā;
  • Budget Sport — sporta preču tirdzniecība (10 veikali Somijā)
  • The Athlete’s Foot — sporta un atpūtas apavu un apģērba mazumtirdzniecība
  • Kookenkä — apavi visai ģimenei (36 veikali Somijā)

Automašīnu tirdzniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

K-Auto (agrāk VV-Auto) ir Kesko meitas uzņēmums, kas nodarbojas ar vieglo automašīnu (Volkswagen, Audi, Porsche un SEAT), kā arī Volkswagen komerciālā transporta tirdzniecību. Tas arī importē SEAT mašīnas Igaunijā un Latvijā, kā arī MAN kravas mašīnas un Neoplan autobusus Somijā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Aktier - aktiekurser för bolag listade på NASDAQ OMX Nordic
  2. 2,0 2,1 2,2 http://www.kesko.fi/contentassets/f8ad27d967244f2c8ea7886ee1d74853/kesko_tilinpaatostiedote_2015.pdf. Tukšs vai neesošs |title=
  3. Largest shareholders by shares
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 Kesko's history Archived 2011. gada 30. septembrī, Wayback Machine vietnē. 16.11.2010
  5. RAUTAKESKO ACQUIRED A MAJORITY IN LITHUANIA’S LARGEST HARDWARE AND BUILDING SUPPLIES COMPANY Rautakesko, 13.03.2003
  6. Indoor Group Ltd transferred to Kesko's ownership[novecojusi saite]
  7. Kesko to sell Kauko-Telko to Aspo[novecojusi saite]
  8. Kesko to divest Anttila to 4K INVEST KESKO, 16.03.2015
  9. Lietuvas «Senukai» no «Kesko» pārņem «K-Rauta» vadību Latvijā un Igaunijā BNS, 04.11.2015
  10. KP atļauj K-Rauta veikalu īpašnieku struktūras maiņu Konkurences padome, 05.04.2016.
  11. The Finnish Competition and Consumer Authority (FCCA) has approved the acquisition of Onninen Oy as regards Finland Stock exchange release / 20.04.2016
  12. Kesko has completed the acquisition of Suomen Lähikauppa – Siwa and Valintatalo stores to be converted into K-markets Kesko, 12.04.2016
  13. Kesko has sold its grocery trade in Russia to Lenta Kesko, 30.11.2016
  14. Par kopīgas izšķirošas ietekmes iegūšanu pār UAB “Šeštoji projekto bendrovė” un UAB “Šeštoji projekto bendrovė” un SIA “MD Galerija Azur” apvienošanos[novecojusi saite] Konkurences padome, 2016. gada 2. septembrī
  15. Kesko sold a minority interest in its Baltic machinery trade subsidiaries to Danish Agro group Kesko, 10.02.2017
  16. Kesko and Oriola-KD to establish a chain of health, beauty and wellbeing stores across Finland Kesko, 13.03.2017
  17. Kesko to sell its K-maatalous business to Lantmännen Kesko, 11.04.2017
  18. Kesko sadarbībā ar Alibaba Ķīnā atvērs interneta pārtikas veikalu Dienas Bizness, 2017. gada 2. oktobris
  19. Kesko Food trade Kesko 2015

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]