Kadriorgas pils
| Kadriorgas pils | |
|---|---|
| Kadrioru loss | |
 | |
  Kadriorgas pils  Kadriorgas pils | |
| Vispārīga informācija | |
| Arhitektūras stils | baroks |
| Atrašanās vieta |
Kadriorga, Tallina, Harju apriņķis,  Igaunija |
| Koordinātas | 59°26′19″N 24°47′28″E / 59.43852°N 24.791°EKoordinātas: 59°26′19″N 24°47′28″E / 59.43852°N 24.791°E |
| Pašreizējais izmantotājs | Kadriorgas mākslas muzejs |
| Pabeigta | 1725. gads |
| Celtniecība | |
| Arhitekts | Nikola Mičeti |
Kadriorgas pils (igauņu: Kadrioru loss) ir baroka pils Tallinā, Igaunijā. Tā celta cara Pētera I laikā 18. gadsimta sākumā (1718—1725), veltot to Pētera I sievai Katrīnai I. Pili par godu sievai nosauca par Jekaterinentāli, bet igauņi to nosauca par Kadriorgu, kas no igauņu valodas nozīmē Katrīnas ieleja. Pili projektējis itāļu arhitekts Nikola Mičeti.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Doma celt rezidenci Pēterim I bija radusies no viņa pirmā Tallinas apciemojuma laikā. 1714. gadā, viņš lika nopirkt zemes gabalu — bijušo Drenteles vasaras muižu un uzsākt rezidences būvniecību. Par Kadriorgas pils un parka ansambļa dzimšanas dienu uzskata 1718. gada 22. jūliju. Pētera I hronikā ir rakstīts, ka tieši šajā dienā viņš apstājies "savā pilsētas mājā un tuvumā nomērījis vietu savas mājas pamatiem un dārzam". Pēc Pētera pavēles darbus uzsāka nekavējoties, bija sagatavotas pirmās skices un jau 1720. gadā sākās pils celtniecība. Strādnieki galvenokārt bija Tallinas garnizona kareivji.
Jau 1725. gadā pils bija uzcelta. Pats Pēteris I gan nomira šajā pašā gadā un neieraudzīja pili pabeigtu.
Nikola Mičeti Kadriorgas pils plānošanā ievēroja itāliešu principus, tāpēc sānu korpusus būvēja uz pakāpiena un pils galvenajai fasādei bija trīs stāvi, bet aizmugurējai — divi. Pils bagātīgā dekorētā galvenā zāle, kas sniedzās cauri diviem stāviem, ir viens no visvairāk izsmalcinātajiem piemēriem baroka arhitektūrā Igaunijā un Ziemeļeiropā. Nedaudz vēlāk izveidots griestu gleznojums, kurā attēlota romiešu medību dieviete Diāna (Artemīda) un mednieks Akteons. Gleznojuma kompozīcija līdzīga Rembranta gleznai par to pašu tēmu, taču Kadriorgas pilī tā simbolizē Krievijas uzvaru pār Zviedriju. Parka aizmugurējā daļā, bija plānotas strūklakas ar vairākām kaskādēm, dzīvžogu un puķu dobēm. Ūdeni piegādāja no Ilemistes ezera, izrokot vairākus kilometrus garu kanālu. Pēc Pētera I nāves, 1725. gada sākumā, pārtrauca plānotā parka izveidošanu. Taču parkā bija jau izveidotas puķu dobes, izveidotas alejas, uzceltas lapenes un izrakti vairāki dīķi. Pētera I pēcnācēju laikā darbi Kadriorgā strauji noplaka. 1730. gada beigās bija ziņas par to, ka Kadriorgas pilij ir izsisti logi un telpas sapūstas ar sniegu. Daudzas parka skulptūras demontēja un aizveda uz Pēterburgu, tāpat uz turieni aizveda arī strūklaku daļas.[1]
Viesi Kadriorgas pilī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pili sakārtoja tikai tad, kad Tallinā bija gaidāmi augstāki viesi kā, piemēram, 18. gadsimta otrajā pusē sākās jaunā dzīve pilī, saistībā ar divu ķeizarieņu vizīti — Elizabetes Petrovnas 1746. gadā un Katrīnas II 1764. gadā. Tad pili atjaunoja un mēbelēja (lielāko daļu no mēbelēm veda no Sanktpēterburgas vai aizgūva no Tallinas iedzīvotājiem). Starp valdnieku vizītēm pili neizmantoja un tā stāvēja pilnīgi tukša. Nākamais viesis bija tikai 1827. gadā imperators Nikolajs I, kurš Tallinu apmeklēja pirmo reizi, bet nevarēja apmeklēt Kadriorgas pili, jo tā bija tik sliktā stāvoklī, ka uzturēties tur pa nakti nebija iespējams. Tāpēc Nikolajs I pavēlēja nekavējoties uzsākt renovācijas darbus. No 1827. līdz 1831. gadam notika rekonstrukcija pēc Nikolaja I prasībām.
No 1921. līdz 1927. gadam pilī atradās mākslas muzejs.
Pils restaurācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1930. gadā Igaunijas pirmais prezidents — Konstantīns Petss nolēma atjaunot Kadriorgas pili un tās dārzu, lai radikāli mainītu to un padarīt par prezidenta mājvietu.
Pēc restaurācijas pili atkārtoti atvēra 2000. gadā, kad tajā iekārtoja Igaunijas Mākslas muzeja filiāli.[2]
Kadriorgas mākslas muzejs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kadriorgas mākslas muzejs iekļauj apmēram 9000 ārzemju mākslas darbus. Galvenā kolekcijas daļa sastāv no Rietumeiropas un Krievijas gleznām, grafikām, skulptūrām, vēsturiskām mēbelēm, stikla un porcelāna veidojumiem. Muzejs zināms arī kā pils skola, katru gadu šeit notiek vairāk nekā 1200 ekskursijas, lekcijas pieaugušiem un aktivitātes bērniem.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Каур Алттоа, Юрий Васильев, Йонас Минкяичюс, Владимир Чантурия. Белорусия Литва Латвия Эстония справочник - путеводитель. Искусство, Эдицион, 1986. 485 - 486. lpp.
- ↑ Ants Heins. Pilis un muižas Igaunijā, Latvijā, Lietuvā. Elpa, 2007. ISBN 9984743446.
- ↑ Estonian Convention Bureau Estonian Convention Bureau. «Kadriorgas pils», 2017. gada 30. aprīlī. Skatīts: 30.04.2017.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kadriorgas pils.
|