Karneols

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Slīpēti karneoli — šie akmeņi tiek izmantoti kā dziedniecības līdzekļi.

Karneols (no latīņu: cornus — 'kizila kauliņi' — pēc akmens krāsas, kas nav saistāma ar gaļas (carne) nosaukumu) jeb serdoliks (no krievu: сердолик — 'sirdsprieks') ir vienmērīgas sarkanas krāsas halcedons. Karneolam raksturīgo krāsu rada dzelzs oksīds (sarkano krāsu) un/vai hidroksīds (brūno krāsu).

Visaugstākā vērtība ir karneolam, kas ārēji skatoties, izskatās tumšsarkans, bet cauri skatoties — ugunssarkans. Ļoti bieži šādu krāsu iegūst, karsējot brūnas krāsas karneolu.

Karneolu izmanto rotaslietu — pērlīšu, figūriņu un rotu izgatavošanai. Jau Senajā Ēģiptē šo akmeni tā sarkanās krāsas dēļ saistīja ar dzīvību un izmantoja atdzimšanas rituālā. Arī Tutanhamona kapenēs tika atrasti karneoli. Senajā Romā viens no visvairāk lietotajiem dārgakmeņiem. Bieži tika izmantots, lai izgatavotu zīmoggredzenus. Viduslaikos ticēja, ka karneols pasargā no burvestībām. Akmens palīdzot pret asiņošanu, galvasāpēm, saaukstēšanās slimībām. Mārtiņa Lutera zīmoggredzens bija izgatavots no karneola.

Atradnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

un citur