Kas Krievijai jādara ar Ukrainu?
"Kas Krievijai jādara ar Ukrainu?" (krievu: Что Россия должна сделать с Украиной) ir Krievijas Federācijas ziņu aģentūras RIA Novosti 2022. gada 3. aprīlī izdots Timofeja Sergejceva raksts, kurā viņš aicina iznīcināt Ukrainas valstiskumu un izskaust ukraiņu identitāti saskaņā ar Vladimira Putina pasludināto Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā mērķi "veikt Ukrainas denacifikāciju".[1]
Rakstā paustie apgalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kaujaslaukā ir jālikvidē pēc iespējas vairāk Ukrainas nacistu, ar tiem saprotot gan Ukrainas Bruņotos spēkus, gan teritoriālās aizsardzības spēkus.
- Lielākā daļa Ukrainas sabiedrības esot līdzvainīga, jo to veidojot pasīvi nacisti un nacistu līdzskrējēji. Sods par to ir denacifikācija — pārmācīšana, stingra politiskā, kultūras un izglītības cenzūra. Ukrainas līderi esot jālikvidē, jo tie nav pāraudzināmi.
- Denacifikāciju var veikt tikai kara uzvarētājs, izmantojot neierobežotu kontroli, atmetot Ukrainas suverenitāti un liberālu pieeju. Denacifikāciju varot īstenot mazāk nekā vienas paaudzes — 25 gadu — laikā.
- Nacisms Ukrainā maskējoties ar vēlmi būt neatkarīgiem un eiropeiskiem. Denacifikācija ir arī Ukrainas deeiropeizācija. Rietumi esot Ukrainas nacisma avots, tādēļ nav pieļaujama kompromisa pieeja, Ukraina atsakoties no dalības NATO, bet kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti.
- Ukraina pēc denacifikācijas nedrīkst saglabāt Ukrainas nosaukumu, tās vietā jāveido denacificētas republikas. Politiski Ukraina nedrīkst būt neitrāla — tai jābūt tieši atkarīgai no Krievijas. Pieci Ukrainas rietumu apgabali, visticamāk, nepievienosies prokrieviskajām teritorijām un būs naidīgi pret Krieviju, bet jāpanāk to neitralitāte un demilitarizācija, pārējā Ukrainas daļa jāiekļauj Krievijas teritorijā.
- Denacifikācija nozīmējot deukrainizāciju jeb atteikšanos no mākslīgā etniskā pašidentifikācijas dalījuma. Ukrainā, atšķirībā no Gruzijas un Baltijas valstīm, nevar pastāvēt nacionāla valdība. Nākotnē Krievijai jāveidojot ciešas saiknes ar bijušajām Rietumu kolonijām, kuras nevarot kļūt brīvas bez Krievijas palīdzības.[1]
Denacifikācijas posmi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- teritorijas iekarošana
- politiskās un militārās elites likvidēšana
- Krievijas informācijas telpas izveide
- masveidīga izmeklēšana par katra atbildību nacisma režīmā, viņus sodot (ar nāvi, cietumsodu vai piespiedu darbu)
- piemiņas vietas nacisma upuriem
- reģionālās pašvaldības bez bijušo nacistu iesaistes vadības, tiesu un drošības struktūrās
- jaunas republikas ciešā Krievijas kontrolē, tostarp pārņemot Krievijas likumus un jurisdikciju.[1]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šis ar politiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |