Kokandas haniste
Kokandas haniste bija valsts Centrālāzijā, kas pastāvēja no 1709. līdz 1876. gadam mūsdienu Kirgizstānas, Uzbekistānas, Tadžikistānas un Dienvidaustrumu Kazahstānas teritorijās.
Haniste atradās auglīgajā Fergānas ielejā un Taškentas oāzē ar galvaspilsētu Kokandā. Salīdzinot ar Buhāru, tā bija mazāk islāmiska un vairāk nomadiska valsts, kuras iedzīvotāji sekoja senajām nomadu tradīcijām. Apdzīvoja uzbeki, tadžiki, kazahi, kirgīzi, kipčaki un citi tjurku nomadi. Iedzīvotāju skaits 19. gadsimta beigās bija ap 2 miljoniem cilvēku. 1867. gadā Kokandas pilsētā dzīvoja 80 000 cilvēku. Hanistes labklājība balstījās uz Sirdarjas upes nestajiem ūdeņiem, tirdzniecību ar Ķīnu un Indiju.
Izveidojās 1709. gadā, atšķeļoties no Buhāras hanistes. Hanistē valdīja uzbeku Minu dinastija, kuras varu apstrīdēja kirgīzu un kipčaku vadoņi. 1758. gadā Kokanda kļuva par Ķīnas impērijas vasaļvalsti, un palika tāda līdz 1814. gadam. Pēc 1800. gada palielināja savu teritoriju uz Buhāras emirāta rēķina, 1809. gadā iekarojot Taškentu un 1814. gadā Turkistānu ziemeļos. Savu lielāko varenību sasniedza pēc 1821. gada. 1842. gadā zaudēja karā Buhārai, nonākot tās pakļautībā. Nākamos 20 gadus hanisti plosīja pilsoņu karš starp dažādām troņu pretendentu frakcijām.
1865. gadā Krievijas armija ģenerāļa Čerņajeva vadībā iebruka Kokandas hanistē, uzskatot to par vieglāk iekarojamo valsti, iepriekš vienojoties ar Kokandas augstmaņiem, kas baidījās no Buhāras un Ķīnas uzbrukuma. 1865. gadā krievi ieņēma Taškentu, Turkistānu, un Šimkentu. 1867. gadā hanistes teritoriju iekļāva Turkestānas ģenerālguberņā, hanam atstājot ierobežotu varu. 1875. gada pavasarī sākās tautas sacelšanās pret hanu Hudajaru, kurš bēga uz Taškentu. Viņa dēls Nasredīns 26. jūnijā kāpa tronī un izsludināja džihādu pret Krieviju. 22. augustā fon Kaufmana vadītā armija sakāva 10 000 vīru lielo kokandiešu armiju, kaujā nogalinot vismaz 2000 kokandiešu, paši zaudējot piecus kritušos. 29. augustā krievi ieņēma Kokandu un novembrī pretošanās bija apspiesta. 1876. gada 19. februāri hanisti likvidēja, izveidojot Fergānas apgabalu Krievijas Turkestānas ietvaros.[1]
1917. gada decembrī basmaču dumpinieki Kokandā pasludināja reģiona autonomiju, kā pirmo soli uz hanistes neatkarības atjaunošanu. Buhāras hans nemiernieku atbalstam nosūtīja 95 000 kareivju, kurus apmācīja Baltās kustības un britu virsnieki. Taču jau 1918. gada februārī Sarkanā armija Kokandā nodibināja boļševiku varu.[2]