Pāriet uz saturu

Coccosteus grossi

Vikipēdijas lapa
Coccosteus grossi
Obrucheva, 1962
C. grossi nuchale kauls (holotips).
C. grossi nuchale kauls (holotips).
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
InfratipsŽokļaiņi (Gnathostomatha)
KlaseBruņuzivis (Placodermi)
ApakšklaseArtrodiras (Arthrodira)
KārtaEuarthrodira
DzimtaKokkosteīdas (Coccosteidae)
ĢintsKokkosteji (Coccosteus)
SugaCoccosteus grossi

Coccosteus grossi ir kokkosteīdu artrodiru suga. Tās pārstāvji dzīvoja vidusdevonā, živetas laikmetā (arukilas svīta). Sugu 1962. gadā pirmo reizi aprakstīja padomju paleontoloģe Olga Obručeva. Sugas holotips ir nuchale kauls, kas tika atrasts Arukilas alās pie Tartu (arukilas svīta). Nosaukums Coccosteus grossi nozīmē Grosa (nosaukts vācbaltiešu paleontologa Valtera Grosa vārdā) kokkostejs. Suga bija izplatīta Galvenajā devona laukā Igaunijā, Tartu apkārtnē (Tahtvere), Peipusa ezera krastos (Kallaste), Ļeņingradas apgabalā Orodežas (Novosiverska), Vrudas (Redjkino), Rundas (Pļussas pieteka) krastos (arukilas svīta), kā arī pie Vooru ciema Viljandi pagastā (Burtnieku svīta).

Sugu pārstāvēja vidēja lieluma zivis. Galvas vairoga garums līdz 10 cm. Ornamentējumu veido apaļi (nevis zvaigžņveidīgi), sīki un lieli pauguriņi, kas izvietoti haotiski vai arī apkopoti kaula malām paralēlās rindās. Kaulu centrālajā daļā pauguriņi ir sīkāki, nekā gar malām un tie izvietoti blīvāk. Nuchale kauls ir plakans, tā aizmugurējie sānu stūri nav izstiepti. Kaula aizmugurējā mala ir vāji izliekta un nepilnas divas reizes platāka par priekšējo malu. Uz iekšējās virsmas aizmugurējās malas vidusdaļā izceļas garenisks ķīlītis. Priekš savienojuma ar paranuchale kaulu, bez šuvju virsmām kaula iekšpusē, vēl ir arī šauras šuvju virsmas gar sānu malām ārpusē, pa kurām paranuchale pārklāj nuchale kaulu. Uz paranuchale kaula virsmas stiepjas virsdeniņu vaga. Rostrale kaulam ir divdaļīga aizmugurējā mala. Pauguriņi kaula priekšējā daļā ir augsti, koniski un reti izvietoti, bet aizmugurējā daļā tie ir sīki.

Vidējais muguras kauls (MD) ir ar garu aizmugures dzelksni, kura gals ir klāts ar pauguriņiem no visām pusēm. Muguras jutīgās vagas zari ir taisni un savienoti savā starpā 100° leņķī. Uz MD iekšējās virsmas abpus ķīlim veidojas dziļas nišas, kas vērstas kaula priekšējās malas virzienā. Uz priekšējā sānu-muguras kaula (ADL) muguras vaga ir pusapaļa. Pakaļējais vēdera-sānu kauls (PVL) ir salīdzinoši īss un plats, un ar izliektām sānu malām. Pakaļējam vidējam vēdera kaulam (PMV) ir raksturīgi salīdzinoši lieli pauguriņi, kas izvietoti paralēli kaula malām.[1]

  1. Обручева О.П. "Панцирные рыбы девона СССР (Коккостеиды, и динихтииды)", Издательство Московского университета, Москва, 1962 г., 191 стр. 75. lpp