Kosova olimpiskajās spēlēs piedalās kopš 2016. gada Riodežaneiro vasaras olimpiskajām spēlēm .[ 1] Savukārt ziemas olimpiskajās spēlēs tā pirmo reizi startēja 2018. gadā Phjončhanā . Kosova ir viena no jaunākajām valstīm, kas startē olimpiskajās spēlēs . Līdz 2016. gadam Kosovas sportisti galvenokārt startēja Dienvidslāvijas (1920 — 1992), Serbijas un Melnkalnes (1996 — 2006) un Serbijas (2008 — 2012) valstu sastāvā.
Kosova līdz šim ieguvusi piecas olimpiskās medaļas — trīs no tām zelta un vienu sudraba un bronzas. Pirmo medaļu Kosova izcīnīja 2016. gada Riodežaneiro spēlēs, kas tā debitēja. Šo medaļu ieguva džudiste Majlinda Kelmendi .
No 1920. gada vasaras olimpiskajām spēlēm līdz 1992. gada ziemas olimpiskajām spēlēm Kosovas sportsti galvenokārt startēja Dienvidslāvijas komandas sastāvā. Trīs Kosovā dzimušie dienvislāvijas futbolisti — Milutins Šoškičs , Fahrudins Jusufi un Vladimirs Durkovičs — 1960. gada Romas vasaras olimpiskām spēlēm izcīnīja zelta medaļu futbolā Dienvidslāvijas futbola izlases sastāvā. 1984. gada Losandželosas vasaras olimpiskajās spēlēs bokseris Azizs Salihu kļuva par pirmo individuālo sportistu no Kosovas, kurš izcīnīja olimpisko medaļu. Vinš smagajā svarā, virs 91 kg, boksā izcīnīja bronzas medaļu.[ 2]
Pēc Dienvidslāvijas sabrukuma , 1992 . gadā tika izveidota Kosovas Olimpiskā komiteja .[ 3] No 1996. gada vasaras olimpiskajām spēlēm līdz 2006. gada ziemas olimpiskajām spēlēm Kosovas sportisti, kuri bija serbu tautības varēja startēt Serbijas un Melnkalnes komandas sastāvā. Kosovas parlaments 2008 . gada 17. februārī pasludināja neatkarību no Serbijas . Kosovas džudiste Majlinda Kelmendi jau 2012. gada Londonas vasaras olimpiskajās spēlēs vēlējās startēt zem Kosovas karoga . Taču Starptautiskā Olimpiskā komiteja tolaik neatzina Kosovas Olimpisko komiteju un Majlindai Kelmendi liedza pārstāvēt Kosovu. Starptautiskā Olimpiskā komiteja norādīja, ka viņa var startēt kā neatkarīga sportiste . Serbijas Olimpiskā komiteja, savukārt aicināja visus Kosovas sportistus pievienoties Serbijas komandai.[ 4] Kelmendi izvēlējās pārstāvēt Albāniju [ 5] kamēr Kosovas serbu sportisti startēja Serbijas sastāvā.
2013 . gada aprīlī starp Serbijas un Kosovas valdībām tika noslēgts Briseles nolīgums . 2014. gada 22. oktobrī Kosova tika atzīta par Starptautiskās Olimpiskās komitejas pagaidu locekli, un 9. decembrī tā kļuva par pilntiesīgu locekli. Tajā brīdī Kosova vēl nebija Apvienoto Nāciju Organizācijas locekle vai novērotāja, bet 112 no 193 ANO dalībvalstīm to bija atzinusi par suverēnu valsti . Pēc tam tika paziņots, ka Eiropas čempione džudo 2013. un 2014. gadā Majlinda Kelmendi būs pirmā Kosovas pārstāvošā sportiste, kas nesīs Kosovas valsts karogu olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā .[ 6]
Serbija protestēja pret Kosovas uzņemšanu Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā, jo tā oficiāli apgalvo, ka Kosova ir Serbijas autonoma province . Atsevišķi Kosovassportisti, etniskie serbi, piemēram, volejboliste Milena Rašiča un basketbolists Marko Simonovičs , nolēma turpināt pārstāvēt Serbiju 2016. gada Riodežaneiro vasaras olimpiskajās spēlēs .
Paskaidrojumi
#
Sportistu skaits
#•
Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos
—
Sportisti nestartēja
Nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā
2016
Vīrieši
3
Sievietes
5
Kopā
8
Sporta veidi
5
Paskaidrojumi
#
Sportistu skaits
#•
Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos
—
Sportisti nestartēja
Nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā
2018
Vīrieši
1
Sievietes
—
Kopā
1
Sporta veidi
1
Sporta veids
Zelts
Sudrabs
Bronza
Kopā
Džudo
3
1
1
5
Kopā
3
1
1
5
Distrija Krasnigi Kosovai olimpiskajās spēlēs izcīnījusi 2 medaļas
Šajā tabulā apkopoti tikai tie sportisti, kas pēc Starptautiskās olimpiskās komitejas datiem pārstāvot Kosovu izcīnījuši olimpiskās medaļas.
Sportists
Sporta veids
Spēles
Gadi
Dzimums
Zelts
Sudrabs
Bronza
Kopā
Krasnigi, Distrija Distrija Krasnigi
Džudo
Vasaras
2016—2024
Sieviete
1
1
—
2
Kipras sportisti, kas nesuši valsts karogu olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā.
Amerika Āfrika Āzija Eiropa Okeānija Citi Vēsturiskās