Kruīza prāmis

Vikipēdijas lapa
MK[1] Pride of Bilbao (tagad SPL Princess Anastasia) — arhetipisks kruīza prāmis. Būvēts uzņēmumam Slite izmantošanai Baltijas jūras kruīzu tirgū un uzņēmuma P&O Ferries izmantots līdz 2010. gadam līnijā starp Portsmutu Apvienotajā Karalistē un Bilbao Basku Zemē, Spānijā. Pēc frakts līguma beigām ar P&O Ferries, kuģi uzņēmums Irish Continental Group 2010. gadā pārdeva un tagad to izmanto uzņēmums St. Peter Line līnijās starp Stokholmu, Tallinu, Helsinkiem un Sanktpēterburgu

Kruīza prāmis ir kuģis, kas apvieno kruīza kuģa un ROPAX prāmja īpašības. Daudzi pasažieri ceļo ar kuģiem, lai izbaudītu kruīzu, paliekot galamērķī tikai dažas stundas vai neatstājot kuģi pavisam, kamēr citi izmanto kuģus kā transportlīdzekļus.

Kruīza prāmju kustība ir koncentrēta pārsvarā Ziemeļeiropas jūrās, īpaši Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā. Tomēr līdzīgi kuģi pārvietojas arī pāri Lamanšam, kā arī Īrijas jūrā, Vidusjūrā un pat Atlantijas okeāna ziemeļos. Tāpat kruīza prāmji tiek ekspluatēti no ostām Indijā, Ķīnā un Austrālijā.

Baltijas jūras kruīza prāmji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltijas jūras ziemeļos, maršrutos starp Turku un Helsinkiem Somijā un Zviedrijas galvaspilsētu Stokholmu, desmitiem gadu ir sacentušies divi konkurējoši uzņēmumi: Viking Line un Silja Line. Kopš 1990. gadiem kā viens no reģiona vadošajiem uzņēmumiem ir izaudzis Tallink, kura izaugsmes kulminācija tika sasniegta 2006. gadā nopērkot Silja Line.[2]

Agrāko lielāko kruīza prāmju uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Termins "kruīza prāmis" parādījās 1980. gados, tomēr to sāka attiecināt arī uz vecākiem prāmjiem ar lielu skaitu kajīšu papildus citām sabiedriskajām, automašīnu un pasažieru pārvadāšanas telpām.

Gads Nosaukums Tonnāža[3] Uzņēmums Kuģošanas rajons Karogs Piezīmes
1975 MK Belorussiya 16 331 BRT Melnās jūras kuģniecība Melnā jūra Valsts karogs: Padomju Savienība Padomju Savienība Kopā ar pieciem identiskiem dvīņu kuģiem uzbūvēts no 1975 līdz 1976. gadam.
1976 MK Napoléon 20 079 BRT SNCM Vidusjūra Valsts karogs: Francija Francija Nosūtīts uz Comarit 2002. gadā.
1977 GTS[4] Finnjet 24 605 BRT Stora Enso (ekspluatēja Finnlines) Baltijas jūra Valsts karogs: Somija Somija Darbināms ar gāzes turbīnu. Arī ātrākais un garākais.
1981 MK Finlandia 25 905 BRT Effoa (ekspluatēja Silja Line) Baltijas jūra Valsts karogs: Somija Somija Kopā ar identisku dvīņu kuģi MK Silvia Regina
1982 MK Scandinavia 26 747 BT Scandinavian World Cruises, vēlāk DFDS Seaways ŅujorkaBahamu Salas, KopenhāgenaOslo Valsts karogs: Dānija Dānija
1985 MK Svea 33 829 BT Johnson Line (ekspluatēja Silja Line) Baltijas jūra Valsts karogs: Zviedrija Zviedrija
1985 MK Mariella 37 799 BT SF Line (ekspluatēja Viking Line) Baltijas jūra Valsts karogs: Somija Somija
1989 MK Athena 40 012 BT Slite (ekspluatēja Viking Line) Baltijas jūra Valsts karogs: Zviedrija Zviedrija
1989 MK Cinderella 46 398 BT SF Line (ekspluatēja Viking Line) Baltijas jūra Valsts karogs: Somija Somija
1990 MK Silja Serenade 58 376 BT Silja Line Baltijas jūra Valsts karogs: Somija Somija
1991 MK Silja Symphony 58 377 BT Silja Line Baltijas jūra Valsts karogs: Zviedrija Zviedrija
1993 MK Silja Europa 59 914 BT Tallink Baltijas jūra Valsts karogs: Igaunija Igaunija Pasūtīja Slite uzņēmumam Viking Line
2001 MK Pride of Rotterdam 59 925 BT P&O Ferries Ziemeļjūra Valsts karogs: Nīderlande Nīderlande
2001 MK Pride of Hull 59 925 BT P&O Ferries Ziemeļjūra Valsts karogs: Nīderlande Nīderlande
2004 MK Color Fantasy 75 027 BT Color Line Kategats, Skageraks Valsts karogs: Norvēģija Norvēģija
2007 MK Color Magic 75 100 BT Color Line Kategats, Skageraks Valsts karogs: Norvēģija Norvēģija

Kruīza prāmju operatoru uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ālandu salas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Igaunija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Somija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zviedrija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Motorkuģis
  2. «Tallink Grupp» nopērk «Silja line» prāmju biznesu Apollo, 2006. gada 12. jūnijs. Skatīts: 2021. gada 13. jūnijā
  3. Var tikt izteikta bruto tonnāžā BT vai bruto reģistra tonnāžā BRT
  4. Gāzes turbīnas kuģis (Gas Turbine Ship (GTS) — angļu val.)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]